Arī Rubesa pamet Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju

"Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem," norāda Rubesa.

Rubesa paziņojumā medijiem uzsver, ka Zolitūdes traģēdija vēl ilgi atbalsosies Latvijas sabiedrībā. Viņas pārliecība nav mainījusies, un Rubesa arvien uzskata, ka komisija, kas sistēmiski izvērtēs traģēdijas cēloņus un sekas, "bija, ir un būs vajadzīga".

Uzņēmēja skaidro, ka viņas pieredze uzņēmumā "Statoil" ar cilvēktiesību nostiprināšanu biznesa procesos, korupcijas apkarošanu un mazumtirdzniecību stiprinot pārliecību, ka traģēdijas cēloņi ir plaši un dziļi jāanalizē. "Kā līdz šim, esmu gatava arī turpmāk komisijas izveidošanu atbalstīt, bet uz jauniem pamatiem un pareizā secībā," norādījusi Rubesa.

Viņa akcentē, ka pēdējās desmit dienās esot vairākkārt centusies pārliecināt iesaistītos, ka uzsāktais process nenotiek pareizā secībā, un viņas pieredze liecina, ka projektus īsteno, vispirms izveidojot darāmo darbu definīciju, kam seko izpildes laika aprēķināšana, nepieciešamo kompetenču izvērtēšana, risku definīcija un to vadības programmas izstrāde, un tikai pēc tam var aplēst nepieciešamos finanšu resursus. "Atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā. Savā praksē esmu daudzos šādos procesos piedalījusies un arī tos vadījusi," skaidro Rubesa.

Viņa minēja, ka publiskās izmeklēšanas komisijas izveidošana ir pelnījusi jaunu sākumu jaunā kvalitātē, un Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši publisku, profesionālu komisiju, iesakot komisiju pārdēvēt par "Publisko izvērtēšanas komisiju".

Rubesa skaidro, ka publiskas komisijas gan slēgtā, gan atklātā procesā analizē un izvērtē definēto jautājumu loku, to regulāri darot pieejamu sabiedrībai, bet dažās valstīs komisijai ir arī kriminālās izmeklēšanas pilnvaras. Citu valstu pieredze rāda, ka, veidojot komisijas izmaksas, valsts parasti nozīmē sākuma budžetu, aicinot komisiju izveidot pilnīgu tāmi, balstoties uz darba plānu un samērīgām tirgus cenām par darbu un nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Uzņēmēja cer, ka ar savu atteikšanos no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas viņa var stiprināt nodomu izveidot uzlabotu Publisko Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju. "Mēs visi esam pelnījuši drošāku valsti," rezumēja Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Bez Kažociņa un Rubesas Ministru kabinets komisijas sastāvā apstiprināja arī bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ināru Šteinerti un nu jau bijušo ''Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāvi Inesi Voiku.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ar komisijas locekļiem izveidojušos situāciju pārrunās un tālākos risinājumus komisijas darbībai meklēs nākamnedēļ vai nākamā gada sākumā.

Komisijas uzdevums bija izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Sabiedriskās politikas centrs "Providus" rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas spilgti parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.