Mūžībā aizgājis panākumiem bagātais ķīmiķis un sporta darbinieks Jānis Robiņš

Jānis Robiņš dzimis Rīgā 1925.gada 3.augustā, 1944.gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1949.gadā pārcēlies uz dzīvi ASV. Kopš ķīmijas doktora grāda iegūšanas 1957.gadā Vašingtonas Universitātē Sietlā Robiņš ar ģimeni bija apmeties Seintpaulā, Minesotas pavalstī. Tur viņš ilgus gadus strādāja par zinātnieku divos uzņēmumos, bet pēc pensionēšanās 1990.gadā izveidoja pats savu uzņēmumu "Catalytic Crosslink Inc.".

Par sasniegumiem zinātniskajā laukā 1995.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija Robiņam piešķīra goda doktora grādu, savukārt 2005.gadā Latvijas valdība viņam piešķīra IV pakāpes Trīszvaigžņu ordeni. Savas profesionālās darbības laikā Robiņš pasniedzis lekcijas vispārējā un analītiskajā ķīmijā Makalestera koledžā Seintpaulā un uzstājies kā vieslektors Rīgas Tehniskajā universitātē. Robiņš ir ieguvis 27 patentus ASV.

Latvijas Institūta izdotajās publikācijās "Latvia’s Famous People" un "Bookmark Latvia" aizgājējs izcelts kā viens no latviešiem, kuri guvuši ievērojamus panākumus pasaulē. Viens no Robiņa starptautiski lielākajiem panākumiem ir pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radītā metāla liešanas tehnoloģija, kas mūsdienās ļoti plaši tiek pielietota metālapstrādē visā pasaulē. Šo metāla liešanas tehnoloģiju auto detaļu ražošanā pirmais pielietoja uzņēmums "Daimler-Benz", bet "John Deere" to sāka izmantot masveida ražošanā.

"Uzņēmīgs, mērķtiecīgs un enerģisks Latvijas patriots, kurš mīlēja savu dzimteni," šie ir vārdi, kā pazinēji raksturo Robiņu, kurš kopš astoņdesmito gadu sākuma regulāri viesojies Latvijā un centies atbalstīt gan Latvijas zinātni, gan studentus, gan sportistus.

Robiņa laikabiedri atminas, ka viņam allaž paticis iesākt un darīt lietas, ko neviens cits nav uzņēmies. "Pētnieka darbā vienmēr jāskatās un jāiet tajā virzienā, kur neviens nav gājis vai kur kāds jau ir gājis, bet nav to lietu izdarījis līdz galam. Kādreiz ir tā, ka, mazliet atšķirīgā veidā mēģinot darīt to, ko kāds jau reiz ir darījis, izdodas atklāt kaut ko jaunu," savus profesionālos panākumus savulaik skaidroja Robiņš.

Līdzīgi viņš darbojies arī sabiedriskajā laukā - iesākot lietas, par kuru iespējamību citi šaubījušies. Tā viņš savulaik panāca Latvijas volejbola vienības iestāšanos Amerikas Volejbola apvienībā, pirmo latviešu globālo meistarsacīkšu rīkošanu Garezerā, Mičiganas pavalstī, un nodrošināja Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) iestāšanos ASV Luterāņu padomē.

1951.gadā noslēgtajā laulībā ar Brigitu Robiņš izaudzinājis četras talantīgas meitas. Savu piekto atvasi - Māri - ģimene zaudēja, kad dēlam bija tikai pieci gadi.

Robiņa izvadīšana notiks 23.decembrī ASV, Minesotas pavalstī, Mineapolē.

LETA