Eksperimentā noskaidrots, kā klājas ierindas biedriem Repšes partijā
Lai arī tikko jaundibinātā partija “Latvijas attīstībai” ar Einaru Repši priekšgalā, vēl esot biedrības stadijā, plaši aicināja cilvēkus iesūtīt savas idejas valsts attīstībai un plašā reklāmas kampaņā sauca iedzīvotājus nākt un piedalīties pašas partijas tapšanā, šobrīd tas izskatās pēc liela farsa, lai tikai nodibinātu partiju, secina LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, kura pārstāvētā fiktīvā persona vārdā Iveta Latiņa (vārds mainīts) eksperimentā veselus piecus mēnešus sekoja līdzi biedrības darbam.
“Man radās sajūta, ka esmu tikai statiste, lai varētu savākt nepieciešamo 200 biedru skaitu, un nevienam te manas idejas nebija vajadzīgas. Iespējams, varbūt kas attīstītos vēlāk, taču es nenoticēju, ka te top nopietns politisks spēks,” savā pieredzētajā dalās pati eksperimenta varone Iveta.
Repšes biedrībā viņa stājās šī gada augustā, kad bija jau zināms, ka decembrī tā pārtaps politiskajā partijā ar nolūku startēt Saeimas vēlēšanās. Televīzijās jau griezās biedrības reklāmas rullīši, izskanēja lozungi par Latvijas attīstību, aizstāvot vietējos uzņēmējus un tās līderis Einars Repše medijiem stāstīja, kā, piemēram, veselības aprūpes jomā ieviesīs Nīderlandes modeli. Biedrība tobrīd organizēja seminārus par dažādiem aktuāliem tematiem, tai jau bija izstrādāts arī savs imidžs, bija glīta mājas lapa, un, kā norāda Iveta, viņa tika uzņemta ar atplestām rokām.
Procedūra vienkārša: aizpildīta anketa, CV un īsa saruna ar puisi vārdā Iļja, kurš ir jauno biedru koordinators. Viņš paskaidrojis, ka nokavēts nekas neesot, viss svarīgākais vēl tikai priekšā, un tā kā Iveta īpašu interesi izrādīja par izglītības jomu, idejas varēšot izpaust tieši izglītības darba grupā.
Jau pēc dažām dienām viņa tika pieslēgta arī pie kopējās sarakstes, un vēlāk jau dažādi materiāli pienāca teju ik dienu. Te atreferēta Repšes intervija kādam medijam, te norāde uz kādu citu vērtīgu viedokli. Biedri tika aicināti kā skatītāji piedalīties arī televīzijas pārraidēs, kur tiek iztirzāti aktuāli temati, turpinās arī semināri, kuros gaidīts ikviens.
Septembra vidū ar lielu pompu notika arī biedrības rīkots vesels Attīstības forums ar skaļu devīzi, “Kāpēc nācijām izdodas?” Plakāti uz ielām, reklāmas lērums medijos. Bija sabraukuši ārvalstu viesi, un katram biedram bija izsūtīts savs ielūgums.
Tuvojās oktobris, bet partijas programmu un mērķus, šķiet, formulēt, apspriest un rakstīt neviens pat negrasījās. Tomēr beidzot - oktobra sākumā Ivetai pienāca ilgi gaidīts aicinājums no Iļjas startēt izglītības darba grupā, kur, diemžēl viņu sagaidīja vilšanās.
No līderiem tajā nebija ne smakas. “Nebija. arī skaidrs, kādu rezultātu grupai jāsarūpē, un nedaudz interesenti, kas tajā bija sanākuši, vien pasūrojās par esošām problēmām izglītības jomā, un kā nākuši tā arī šķīrās.” stāsta Iveta. Uz nākamo darba grupas tikšanos reizi viņa ierodās teju vienīgā.
Iļja atzinis, ka daudziem cilvēkiem neesot laika, tāpēc tā arī sanākot, un licis viņai iesūtīt desmit tēzes, ko tad mainīt un ko Iveta arī izdara. Lūk, viens no Ivetas ierosinājumiem.
“Latvijas jauniešiem, beidzot vidējas izglītības sistēmu, ir jāzina un jāspēj savā ikdienā lietot vismaz trīs svešvalodas. Apsverama būtu spāņu un ķīniešu valodas lielāka introdukcija.”
Taču tālāk vienalga nekas nav sekojis. Televīzijās tikmēr sācis griezties jauns biedrības reklāmas rullītis, kas aicinājis biedrības rindās jaunus biedrus, un arī Iveta tikusi aicināta atvest vēl kādu paziņu.
Bija jau novembra vidus, kad pēkšņi e-pastā tika iesūtīti gan partijas statūti, gan partijas programma, kas gan izrādījās, bija vien lozungu apkopojums un no daudz maz konkrētam lietām figurēja vien jau pieminētais Nīderlandes veselības aprūpes modelis un Repšes daudzinātā vietējo uzņēmumu aizstāvība.
“Par abiem dokumentiem tika rīkotas biedru sapulces, un tikai tagad beidzot raisās diskusijas par pašu partiju, taču Repše ārti vien nolika visus pie vietas,” stāsta Iveta.
Raidījums publicējis arī vairākus ierakstus no šīm sapulcēm, kur sanākušie cilvēki prasa konkrētāku partijas programmu.
“Es domāju, kur paliek tās idejas? Jo viņas bija ļoti daudz. Vai kāds viņas vispār fiksē?” jautā kāda sapulces dalībniece, uz ko Repše atbild: “Mēs viņas fiksējam savā galvā. Mēs mācamies visi.”
Kāda sieviete savukārt uzdevusi jautājumu: “Ja tas ir dokuments, ar ko mēs paziņojam, kas mēs esam un ko mēs gribam, tad te ir vienā mērķī tāda slidena lietas – atbalstīt vietējos uzņēmējus. Tas būs pirmais jautājums žurnālistiem – a, kā jūs atbalstīsiet?” Repše atbildējis: “Tas ir labs jautājums. Cita starpā es domāju, ka dažiem mums ir pat atbildes uz viņu. Ļoti labs jautājums.” “Tur mums ir dažas atbildes.” Tiesa, temats ar to arī bijis izsmelts.
Uz iebildumiem, kāpēc nav nekas konkrētāks, zem kā tad biedriem likt savu parakstu, Repše vien skaidrojis, ka nodibinās partiju, tad spriedīs tālāk.
Arī statūtu apspriešana izvērtās teju par Repšes monologu, kurā kā viens aicinājums izskanējis – uzmanīties no žurnālistiem, otrs – nevērpt intrigas.
“Es savā laikā pats biju tas, kas ielaida žurnālistus valdības sēdēs. Mēs nācām tieši ar tādu domu, paklau, te valdībā notiek dažādu dokumentu galīgā pieņemšana, kur jau tiek pausti galīgie viedokļi par vai pret. Lai žurnālisti nevis medī informāciju aiz valdības sēžu durvīm, bet lai nāk iekšā un sēž. Tagad es atzīstu, ka tas varbūt nebija tas labākais risinājums,” norādījis Repše.
Žurnālisti, pēc viņa domām, izraujot teikumus no konteksta, sarīda savā starpā partiju cilvēkus, un tāpēc publiski diskutēt esot jāpiesargās. Savukārt, lai nebūtu intrigu, partijā nebūšot arī ētikas komisijas, jo esot bēdīga pieredze no Jauna laika. “Nu, ētika laba lieta, neviens nekā nevar iebilst. Repše paceļ balsi Pēc gada, diviem tā pārvērtās par galveno sūdzību un strīdu vietu. Un partijas biedri sāka nodarboties ar .. Par intrigu vietu. Partijas biedri sāka nodarboties ar to, ka sāka sūdzēt cits citu ētikas komisijā,” skaidrojis Repše.
Neilgi pirms partijas dibināšanas Iveta saņēma gan biedrības uzmanības apliecinājumu. Viņai personīgi piezvanījusi viena no biedrības galvenajām figūrām Baiba Fromane, un atgādinājusi, ka uz dibināšanu vajag ņemt līdzi pasi un jāpārbauda, vai tai nav beidzies derīguma termiņš.
Eksperimenta noslēgumā Iveta pieteikusi arī individuālu vizīti pie Repšes. Ar to nav bijis problēmu, taču atbildi, kā tad viņa varētu realizēt savas idejas vai vismaz panākt to uzklausīšanu, Repše nesniedza.
“Šis ir lielā mērā tāds sabiedrības pašorganizēšanās process, nav pilnīga garantija, ka, ja jūs atnāksiet un pateiksiet vienu labu ideju, nav pilnīga garantija, ka tā ideja patiešām paliks un tiks pēc tam īstenota,” paudis Repše. “Jo, lai viņa paliktu un tiktu īstenota, vispirms viņu ir jāuztver, viņai ir jānotic un jāpatīk tiem pārējiem cilvēkiem. Pēc tam viņai ir jāuzvar zināmā ideju konkurencē par to, kas ir prioritārs, kur nāks konkurējošo, gan partiju pārstāvju.”
“Nu šī nav tā lieta, kur mēs, kā lai saka, šis nav peldēšanas klubs, kur mēs vienkārši nopērkam abonementu un tad mums ir garantēts, ka mēs varam peldēt un vēl instruktors. Šī vairāk tomēr ir lieta, kur mums pašiem ir jāorganizējas, gan lai partiju izveidotu, gan lai iemācītos pārvaldīt pēc tam daudz lielāku un sarežģītāku struktūru.”
Šajā sarunā Repše atklājis arī kādu zīmīgu pozīciju, kas publiskajās sarunās biedrībā neizskanēja ne reizi, bet, kas, piemēram, gan Vienotībai, gan Reformu partijai bijis lielu un ideoloģisku strīdu objekts un kas partijas pat šķēlusi. Proti sadarboties vai nesadarboties ar Saskaņas centru.
Medijos Repše par šo jautājumu allaž runājis ļoti izvairīgi, drīzāk pat liekot saprast, ka nē, jo Nils Ušakovs, lūk, atbalstījis referenduma rīkošanu par krievu kā otru valsts valodu.
Tomēr Ivetai viņš atklājis, ka ar šādu scenāriju partija jau rēķinās.
“Es domāju, ka drīzā nākotnē tas vairs nebūs gribēšanas jautājums. (..) Es laikam esmu nacionālists dzimis un audzis un par Latvijas neatkarību savā laikā cīnījies varbūt ne mazāk kā jūs. Bet, paskatieties, pie kā ir novedusi līdzšinējā politika, ka ar viņiem nesadarbojās un viņus valdībā neaicina. (..) Vārdu sakot, es neesmu laimīgs par tādu iespējamu perspektīvu, bet es negrasos arī kategoriski noraidīt tādu iespēju, jo mēs nezinām, kāda situācija būs pēc vēlēšanām.”
15.decembrī viesnīcā “Radisson Latvija” glīti noformētā gaisotnē biedrība gala rezultātā arī pārtapa partijā. Par dibināšanu nobalsoja gan tikai 201 biedrs, taču ar to tomēr pietika.
Partijas valdē tika ievēlēti visi tie, kas partijas varas centram bijuši arī vistuvāk, bet partijas mājaslapā sadaļā idejas un priekšlikumi atspoguļotas tikai pašu partijas līderu domas.
Iveta partija neiestājās Kopš tā brīža ne kāds viņai zvanīja, ne viņa saņēmusi vairs kādu e-pasta vēstuli.
TV raidījums "Aizliegtais paņēmiens", Foto: Evija Trifanova/LETA
