Jelgavā, tās novadā un Ozolniekos vairums iedzīvotāju apkaimi vērtē kā diezgan drošu

VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informēja, ka saskaņā ar Jelgavas iecirkņa aptaujas datiem vairums iedzīvotāju drošības pakāpi savas dzīvesvietas apkaimē vērtē kā diezgan drošu, un vismazāk ir kardināli noskaņoto, kas savu vidi vērtē kā ļoti drošu vai ļoti nedrošu. Salīdzinājumā starp teritorijām drošāk jūtas Ozolnieku novada iedzīvotāji, mazāk droši - Jelgavas pilsētas iedzīvotāji.

Kopumā pilsētā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā 64% aptaujāto drošības pakāpi savas dzīvesvietas apkaimē vērtē kā diezgan drošu, 17% aptaujāto - kā ļoti drošu, 15% - kā diezgan nedrošu, bet tikai 2% - kā ļoti nedrošu un tikpat lielam apjomam aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Jelgavas pilsētā 72% aptaujāto drošības pakāpi savas dzīvesvietas apkaimē vērtē kā diezgan drošu, tikai 1% aptaujāto - kā ļoti drošu, 21% - kā diezgan nedrošu, bet 3% - kā ļoti nedrošu un 2% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Jelgavas novadā 68% aptaujāto drošības pakāpi savas dzīvesvietas apkaimē vērtē kā diezgan drošu, bet 20% aptaujāto - kā ļoti drošu, 10% - kā diezgan nedrošu, novadā starp aptaujātajiem nav bijis tādu, kas to vērtētu kā ļoti nedrošu, un 1% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Savukārt Ozolnieku novadā 62% aptaujāto drošības pakāpi savas dzīvesvietas apkaimē vērtē kā diezgan drošu, bet 29% aptaujāto - kā ļoti drošu, tikai 7% - kā diezgan nedrošu, arī Ozolnieku novadā starp aptaujātajiem nav bijis tādu, kas to vērtētu kā ļoti nedrošu, un 2% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja, kas bija anonīma, tika veikta laikā no šā gada 31.marta līdz septembrim, pielietojot tiešās nejaušās izlases metodi. Aptaujāti Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 9 līdz 84 gadiem.

Kopā tika aptaujāti 1119 respondenti, no tiem Jelgavas pilsētā - 715 (66%), Jelgavas novadā - 257 (24%), Ozolnieku novadā - 111 (10%), bet 36 anketas tika atzītas par nederīgām. Aptaujā piedalījušās 713 sievietes (66%) un 370 vīrieši (34%).

Pilsētā un abos novados kā būtiskākos faktorus, kuriem ir vislielākā ietekme uz iedzīvotāju drošības izjūtu un dzīves kvalitāti dzīvesvietas apkaimē, 36% aptaujāto minējuši jauniešus ielās, 32% aptaujāto minējuši sliktu ielu vai pagalmu apgaismojumu, 23% - klaiņojošus dzīvniekus, 5% - bezpajumtniekus pagalmos pie atkritumu konteineriem un kāpņu telpās, 4% - nesakoptu, nolaistu un piedrazotu apkārtni. Šie vērtējumi visās teritorijās ir aptuveni līdzīgi.

Attiecībā uz sabiedrisko kārtību visās trīs teritorijās visvairāk - 33% - aptaujāto kā biežāko problēmu minējuši cilvēkus alkohola reibumā, 17% iedzīvotāju satrauc satiksmes noteikumu pārkāpšana, 12% - nelegālā alkohola tirdzniecība. Savukārt 9% aptaujāto satrauc skaļi kaimiņi, 8% - narkotiku tirdzniecība, 7% - kaimiņu strīdi, 6% - nekārtības pie izklaides vietām, 5% - ubagošana un tikai 3% - traucējošs troksnis. Arī šie dati pilsētai un abiem novadiem ir aptuveni līdzīgos samēros.

Visās trīs teritorijās kopumā starp aptaujātajiem 65% respondentu gatavi sadarboties ar policiju sabiedriskās kārtības un personiskās drošības uzlabošanai, 23% aptaujāto šaubās, bet 9% noskaņoti nesadarboties. Tikai 3% aptaujāto nav atbildējuši par savu attieksmi pret sadarbību ar policiju.

Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas atzinusi, ka sabiedrība ir vairāk jāinformē par policijas darbu un likumdošanu, kā arī savu resursu iespēju robežās jārisina problēmas, kas uzrādītas konkrētajās adresēs un vietās.

LETA