Bērziņš: Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā būtu jāatvēl 40 miljoni eiro
Ņemot vērā Lietuvas pieredzi, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka samērīgi izdevumi gaidāmajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā būtu 40 miljoni eiro.
"Paskatīsimies uz mūsu kaimiņzemi Lietuvu, kam prezidentūras izdevumi ir 60 miljoni eiro. Vērtējot proporcionāli, kāds slogs ir uz katru Latvijas iedzīvotāju, lai gan katra situācija ir citāda un varbūt nav labi to rēķināt aritmētiski, tad Latvijai šim skaitlim vajadzētu būt ap 40 miljoniem eiro. Tad varētu teikt, ka mēs esam rīkojušies samērīgi. Bet, ja mēs nosaucam daudz vairāk, es domāju, ka tas ir nepieņemami un tā tas nevar būt," teica Bērziņš.
Prezidentūras laikā Latvijā plānots organizēt aptuveni 200 dažādu līmeņu sanāksmes. Tēriņi kopumā plānoti aptuveni 100 miljoni eiro.
"Mēs jau varam sabūvēt gaisa pilis visās vietās, bet tad izrādās, ka tās funkcijas, kas mums ir šeit, mājās, vispār nav vajadzīgas. Būs gan Austrumu partnerībai, gan Briselei, bet kas tad te notiks? Es uz to skatos tīri pragmatiski, nevienu nevainojot, es vienkārši vērtēju, ka tā situācija nav adekvāta, ka tas neatbilst mūsu iespējām. Ļoti vienkārši," paskaidroja prezidents.
Viņš atzina, ka ir lietas, kas pēc procedūras ir obligāti jāveic. Pārējais ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.
"Lai to izvērtētu, lai rastos tuvāka sapratne, man nākamā gada pirmajā pusē ieplānota vizīte Moldovā. Tad es varēšu arī novērtēt, ne tikai tiekoties ar Moldovas vadītājiem citās valstīs un citos pasākumos, bet arī pašā Moldovā. Ārlietu ministrija ļoti aktīvi strādā ar kaimiņu zemēm, Baltkrieviju it īpaši. Es domāju, ka ļoti pozitīvi attīstās pārrobežu sadarbība. Par to mēs arī pārliecinājāmies Krāslavā – par to, kādus apgriezienus ir uzņēmusi pārrobežu sadarbība, ne tikai cilvēcīgos kontaktos, bet arī biznesā, pat lieliem ārzemju uzņēmumiem izmantojot šos kontaktus. Domāju, ka šis process ir pakāpenisks, vajadzīgs un vērtīgs," sprieda Bērziņš.
Ārlietu ministrija ir atzinusi, ka Latvijas izdevumi prezidentūrai ES plānoti par 25% lielāki nekā Lietuvā. Lielākā daļa tēriņu saistīti ar personālu – gan papildu darbinieku pieņemšanu, gan esošo apmācību. Lietuvā krīzes gados neesot samazināts darbinieku skaits, iepriekš norādīja ministrija.
