Vircavs: pārmetumi, kas izteikti būvvaldei, būtu jāadresē Ekonomikas ministrijai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paustie pārmetumi, ko parakstījis ekonomikas ministrs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietas izpildītājs Daniels Pavļuts, Rīgas pilsētas būvvaldei par savlaicīgu pārkāpumu nekonstatēšanu, ir nekorekti, un pagājušā gada nogalē pieprasītie paskaidrojumi Rīgas domei patiesībā būtu adresējami Ekonomikas ministrijai, uzskata būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs.
"Pašvaldībai nav jātaisnojas, kāpēc likumdošanā noteikta neefektīva būvniecības kontroles funkcija, jo, pirmkārt, tā ir ministrijas kompetence un, otrkārt, lielākā daļa būvvaldes iepriekš sniegto apmēram 50 normatīvo aktu grozījumu ir atstāti bez ievērības," pausts būvvaldes atbildes vēstulē ministrijai.
"Ir bažas, ka ministrijai nav skaidrs tiesiskā regulējuma saturs un tā pielietojums praksē," secina Vircavs. Viņš iepriekš paudis, ka neadekvātas likumdošanas dēļ, kas vērsta uz "papīru ražošanu", nevis efektīvu būvniecības kontroli, pašvaldību būvvaldes nolemtas cīņai ar vējdzirnavām. Lai vismaz reizi mēnesī apsekotu katru būvobjektu, būvinspektoru skaitu Rīgā būtu jāpalielina sešas reizes, taču būvvaldes vadītājs uzskata, ka būvinspektoru armijas vietā valstī drīzāk būtu jāsakārto likumdošana, paplašinot būvvalžu pilnvaras un palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību pārkāpumu gadījumā.
Kvalitatīvas un tiesiskas būvniecības procesa uzraudzības nodrošināšanai galvaspilsētā jānosaka nevis objektu apsekošanas biežums, bet gan stingrs un efektīvs būvniecības procesa reglamentējošo normatīvo aktu regulējums veicina to ievērošanu un būvniecības pārkāpumu neveikšanu. Rīgas dome un tās pakļautībā esošās struktūrvienības būvniecības kontroles jomā ir rīkojušās tieši tik efektīvi, cik to ļauj patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums, teikts būvvaldes atbildes vēstulē VARAM.
"Ir izveidojusies absurda situācija. Saprotams, ka likumdevējs nesaskaras ar visām būvniecības procesa niansēm, ar ko sastopas šo jomu speciālisti, taču jāpiezīmē, ka būvvaldes, kas, ikdienā pildot savas funkcijas, redz likumdošanas nepilnības, viedoklis pārsvarā tiek ignorēts. Būvvalde ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām ir sniegusi vairāk nekā 50 normatīvo aktu grozījumu ieteikumus. Diemžēl jāatkārtojas - lielākā daļa nav ņemti vērā," klāsta Vircavs.
Par uzskatāmu piemēru būvvaldes vadītājs min Ekonomikas ministrijas izsludināto jaunā Būvniecības likuma virzīšanu. "Visas būvniecības nozares pārstāvji ir pauduši viedokli, ka tikmēr, kamēr nav izstrādāti saistītie normatīvie akti un ar tiem iepazīstinātas personas, kas tos piemēros praksē, jaunā Būvniecības likuma ieviešana dzīvē nenesīs pienesumu jomas sakārtošanā, gluži pretēji - tas var veidot haosu," norāda Vircavs.
Rīgas būvvaldes vadītājs atgādina, ka par ēku, kuras ir nodotas ekspluatācijā, tehnisko stāvokli likuma izpratnē atbild tikai un vienīgi tās īpašnieks. Būvvalde veic būvniecības procesa tiesiskuma kontroli, nevis ekspluatācijā nodotu būvju tehnisko apsekošanu ar mērķi noteikt to tehnisko stāvokli. "Ja būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka būvvaldei šādas funkcijas, tad apgalvojums par savlaicīgu pārkāpumu nekonstatēšanu ir uzskatāms par nekorektu un apliecina ministrijas izpratnes jeb kompetences trūkumu. Tādēļ jābrīnās, ka tiek prasīti šāda veida paskaidrojumi no Rīgas domes tā vietā, lai operatīvi risinātu esošo situāciju. Jāsecina, ka tas neliecina par valstisku vēlmi beidzot sakārtot būvniecības jomu, vai arī atbildīgās ministrijas nav spējīgas to paveikt. Tādā gadījumā nav saprotams, kādēļ ministrijas ignorējušas Būvvaldes priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem," pauž Vircavs.
Tāpat Vircavs vaicā, kādā veidā VARAM saredz iespēju Rīgas domei operatīvi novērst pārbaužu rezultātā konstatētos vizuālos pārkāpumus. "Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un Rīgas domei ir tādas pilnvaras, kādas tai ir deleģējis likumdevējs. Ja tās ir neefektīvas, tad jādomā, kā atbildība tā ir. Konstatējot vizuālus pārkāpumus, būvvaldes vienīgās tiesības ir aicināt ēkas īpašnieku veikt minēto ēku tehniskā stāvokļa detalizētu novērtēšanu (tehnisko apsekošanu) un lūgt, lai šos rezultātus arī paziņo būvvaldei," skaidro būvvaldes vadītājs, piebilstot, ka Rīgas pilsētas būvvalde minētajā situācijā ir rīkojusies operatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Kā ziņots, Rīgas dome pagājušā gada nogalē no VARAM ir saņēmusi vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ Rīgas pilsētas būvvalde savlaicīgi nav konstatējusi pārkāpumus, veicot ekspluatācijā nodotu ēku vizuālo apsekošanu, un kādā veidā operatīvi tiks novērsti šo pārbaužu rezultātā konstatētie pārkāpumi.
Galvenie jautājumi, kur būvvalde rosinājusi normatīvo aktu regulējuma izmaiņas, ir būvinspektoru pilnvaru palielināšana, lai, konstatējot būtiskus būvniecības procesa pārkāpumus vai ekspluatācijā nenodotu objektu ekspluatēšanu, minētajām personām būtu likumiskas tiesības fiziski šos objektus aizvērt. Tāpat būvvalde aicinājusi veikt grozījumus Zemesgrāmatas likumā, lai zemesgrāmatas nodalījumā konkrētam īpašumam tiktu veikta atzīme par patvaļīgu būvniecību, ja būvvalde šādu pārkāpumu ir konstatējusi, tādējādi informējot potenciālos īpašuma pircējus par patvaļīgas būvniecības faktu.
Tieslietu ministrijai būvvalde ierosinājusi risināt gadiem pastāvošo problēmu, kas skar kopīpašumus - patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums ēkās, kuras juridiski nav sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos, arī veicot maznozīmīgus un ēkas nesošās konstrukcijas neskarošus būvdarbus, piemēram, jaunas nenesošas starpsienas izbūvi, paredz konkrētās būvniecības ierosinātājam pienākumu minēto būvniecības ieceri saskaņot ar pilnīgi visiem ēkas kopīpašniekiem. Tādējādi šāds normatīvo aktu regulējums ne vien apgrūtina iedzīvotājiem veikt pat nenozīmīgus sava īpašuma uzlabošanas būvdarbus, bet faktiski mudina tos uz patvaļīgu būvniecību, jo nereti pilnīgi visu kopīpašnieku piekrišanu saņemšana nav iespējama vai ir apgrūtināta, kaut vai ārvalstīs dzīvojošo kopīpašnieku dēļ. Tieslietu ministrija uz šo priekšlikumu atbildi neesot sniegusi.
LETA
