KNAB šefs Streļčenoks ir spītīgs un vēlreiz atstādina Jutu Strīķi

Strīķe, kuru pirms Ziemassvētkiem Streļčenoks bija atlaidis no amata, bet kuru vakar amatā atjaunoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), tiks atstādināta no amata "līdz faktu noskaidrošanai". Par atkārtotu Strīķes atlaišanu pagaidām netiekot lemts.

Kā skaidroja Streļčenoks, Strīķe tiks atstādināta, jo jau atlaišanas dienā 20.decembrī viņš informējis Satversmes aizsardzības biroju, ka Strīķei jāatņem pielaide valsts noslēpumam, kas pašlaik liedz viņai pildīt amata pienākumus. Tāpat šāds lēmums tikšot pieņemts, jo Strīķe zaudējusi darba devēja uzticību.

Pie atstādināšanas jautājuma KNAB vadība sākusi strādāt jau vakar un lēmuma pieņemšana esot šīs vai tuvāko pāris dienu jautājums.

Streļčenoks stāstīja, ka viņa rīcību ierobežo fakts, ka premjers noteicis, ka viņa rīkojums nav pārsūdzams. Streļčenoks uzskata, ka premjers ir iejaucies KNAB darbā ārpus savas kompetences, kas esot jauns un bīstams precedents.

Pēc KNAB vadītāja vārdiem, viņam esot divi rīcības varianti. Pirmais no tiem - nolikt KNAB vadītāja mandātu un aiziet prom, ko viņš esot vērtējis, jo negribot atbildēt par "to, ko Strīķe ir darījusi", tomēr viņš izvēlējies otro iespēju - turpināt strādāt, jo situācija neļaujot nolaist rokas.

Streļčenoks atkārtoti pauda viedokli, ka Dombrovska lēmums Strīķes lietā bijis sasteigts. Streļčenoks argumentēja, ka viņš tikai 7.janvāra rīta iesniedzis premjeram paskaidrojumus par Strīķes atlaišanu uz 275 lapām, bet jau pēc nepilnām četrām stundām oficiāli paziņots, ka lēmums ir atcelts, turklāt publiskajā telpā šāds scenārijs izskanējis pat vēl pirms viņa skaidrojumu iesniegšanas.

KNAB vadītājs stāstīja, ka Dombrovskis savu lēmumu pamatojis ar trim argumentiem, kas visi esot nepamatoti vai nebūtiski. Dombrovskis kritizējis Strīķes novērtēšanas veikšanu, bet Streļčenoks uzskata, ka tā bijusi likumiska un juridiski pamatota. Dombrovskis pārmetis, ka Strīķes atlaišana notikusi bez saskaņojuma ar arodbiedrību, bet Streļčenoks domā, ka tas nebija nepieciešams, turklāt Strīķe esot interešu konfliktā, jo bijusi arodbiedrībā, pret kuras biedriem pati kā struktūrvienības vadītāja pieņēmusi lēmumus. Visbeidzot Dombrovskis norādījis, ka Strīķes atlaišanas lēmumā nepareizi norādīts apstrīdēšanas ceļš, bet Streļčenoks uzsver, ka tikai pirms pāris dienām KNAB saņēmis Augstākās tiesas skaidrojumus par vēlamo rīcību.

Savukārt demisionējušais premjers Dombrovskis uzskata, ka visi trīs minētie pārkāpumi atlaišanas lēmumā esot uzskatāmi par būtiskiem. Premjers uzsvēra, ka viņam ir tiesība veikt KNAB vadītāja lēmumu pēcpārbaudi, tāda tikusi veikta un secināts, ka lēmums ir prettiesisks.

Runājot par gaidāmo Strīķes atstādināšanu no amata, Dombrovskis pauda cerību, ka Streļčenoks pieņems tiesiskus lēmumus. Tas, ka kādam nepatīk kāds savs padotais, nenozīmē, ka viņu var vienkārši atlaist, piebilda politiķis.

Kā ziņots, Streļčenoka rīkojuma par Strīķes atlaišanu tiesiskumu izvērtējusi Valsts kancelejas juristu darba grupa, kurā piedalījusies arī Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane. Streļčenoka rīkojumu nolemts atcelt.

Juristi, izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, uzskata juristi.

Premjers gan žurnālistiem atzina, ka lēmums par Strīķes atbrīvošanu neatrisinās samilzušās problēmas KNAB iekšienē. Šos jautājumus, visticamāk, nākšoties risināt arī nākamajai valdībai. "Skaidrs, ka arī nākamajam premjeram šīs problēmas nāksies risināt," noteica Dombrovskis. Premjera birojs šajā laikā ir saņēmis daudz atbalsta parakstu Strīķei, un tāpēc premjers uzskata, ka bezdarbība konfliktu neatrisinās.

Premjers arī uzsvēra, ka viņš ir tiesīgs pārskatīt KNAB priekšnieka izdotus rīkojumus, jo KNAB ir premjera tiešās pārraudzības iestāde, līdz ar to viņam ir tiesības pārbaudīt lēmuma tiesiskumu un, ja tas ir prettiesisks, to arī atcelt.

Jautāts, vai nevajadzētu izvērtēt KNAB priekšnieka atbilstību amatam, Dombrovskis atgādināja, ka pagājušā gada nogalē divas komisijas, kas izvērtēja Streļčenoka darbību, secinājušas, ka viņš var turpināt darbu kā KNAB vadītājs. Taču, vai atkārtoti būtu jāvērtē viņa piemērotība, to noteikšot turpmākā notikumu attīstība.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā gada izskaņā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus un tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

LETA, Foto: Edijs Pālens/LETA