Skolēni un skolu direktori sašutuši par obligātiem eksāmeniem ķīmijā un fizikā

Piekto centralizēto eksāmenu iecerēts „uzspiest”, sākot ar tiem skolēniem, kuri skolu absolvēs 2015./2016. mācību gadā. Tas nozīmē, ka pie eksāmenu kārtošanas tiks arī tie desmito klašu skolēni, kuri jau šogad uzsākuši gaitas vidusskolā, izvēloties sev piemērotāko mācību programmu. Šāda iecere vidusskolēniem patīkama nešķiet, skolēni jūtas sašutuši, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Tiem, kuri mācības uzsākuši humanitāro zinātņu, vai komercprogrammās, nokārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā varētu būt šausminošs pārdzīvojums. Skolēni teic – tā būtu nāve, jo sekmīgi šo eksāmenu spētu nokārtot vien retais. Te būtu derīgi piebilst – humanitāro zinātņu programmā fizika un ķīmija atsevišķi mācīta netiek, abi priekšmeti ietverti vienā, proti, dabas zinībās.

Rodas pavisam loģisks jautājums – vai valdības iecere „pavairot” speciālistus šajās nozarēs varētu piepildīties, ja skolēniem tiek burtiski uzspiests likt eksāmenus priekšmetos, ar kuriem savu nākotni daudzi nevēlas saistīt?

Skolēni pret ieceri noskaņoti negatīvi

Portālam Kasjauns.lv parunājoties ar Rīgas skolu skolēniem, nākas secināt – pozitīva attieksme pret šādu ieceri nav pat tiem, kuri fizikā un ķīmijā eksāmenus izvēlējušies kārtot labprātīgi.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Nauris portālam Kasjauns.lv stāsta, ka tiem skolēniem, kuriem šie priekšmeti ne pārāk labi padodas, tas būtu nevajadzīgi lieks stress. „Tieši mani tas īpaši neietekmē, jo liktu šajos priekšmetos eksāmenus no brīvas gribas, bet zinu, ka manā klasē ir skolēni, kuriem ne visai labi padodas fizika un ķīmija. Būtu jāapmeklē konsultācijas, rastos lieks stress. Ir arī daudz tādu cilvēku, kuri objektīvi nenovērtē savas spējas un uzskata, ka nav spējīgi likt šos eksāmenus – baidās. Kaut gan reālā situācija ir citāda, iespējams, kārtojot šo eksāmenu tiks saņemts labs vērtējums, kas būs par pamatu, lai pārliecinātos, vai varbūt tomēr nākotni saistītu ar fiziku un ķīmiju,” teic Nauris.

Tāpat viņš atzīst, ka ir liela daļa tādu, kuriem šie priekšmeti vispār neliekas svarīgi, tostarp arī eksāmena vērtējums, jo jomās, kurās tie vēlas studēt, eksāmenu vērtējumu fizikā vai ķīmijā vērā neņem.

Arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniecei Elīnai (vārds mainīts) ir savs viedoklis par jauno ieceri. Viņa stāsta, ka tas ir absurds, jo ar piespiedu metodēm nez vai kāds iemācīsies fiziku un ķīmiju labāk. „Ir skolēni, kuriem padodas šīs zinības, un tie arī izvēlas kārtot eksāmenus šajos priekšmetos, bet es nesaprotu, kāpēc tiem, kas koncentrējas, piemēram, uz valodām un humanitārajiem priekšmetiem, būtu jāsāk padziļināti mācīties fiziku, lai tajā spētu nolikt eksāmenu, kas, starp citu ir ļoti smags, jo jāzina formulas un likumi. Neatbalstu šādu soli, ir jādod iespēja skolēniem arī pateikt savu viedokli. Tagad sanāk, ka neviens mūs pat neuzklausot, ir pieņēmis lēmumu, kas būtu jāpieņem skolēniem un viņu vecākiem.”

Vairumam vidusskolēnu šāds solis šķiet nesaprotams. Vēl viens eksāmens, jo īpaši fizikā vai ķīmijā, tiek gaidīts ar bailēm, un neziņu par iespējamajiem rezultātiem. „Tas nav normāli, ka skolēniem tiek uzspiests kaut kas, pat neļaujot izteikties, vai piekrītam tam vai nē. Tas nav reāli tādiem skolēniem, kuriem šie mācību priekšmeti neinteresē. Un ko tad darīt tiem, kas apgūst valodas? Ja uz eksāmenu tiksim vilkti piespiedu kārtā, tad var jau paredzēt, kādus rezultātus nāksies sagaidīt,” stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolnieks Jānis (vārds mainīts).

Vidusmēra skolēnam šie eksāmeni ir ļoti sarežģīti

Lai gan skolēni ir pamatīgi noraizējušies par iespējamo obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā, Piltenes vidusskolas fizikas skolotāja atzīst, ka ar nelielām izmaiņām eksāmena saturā, tā obligāta ieviešana būtu pat atbalstāma.

„Piekrītu, ka pabeidzot vidusskolu salīdzinoši maz skolēnu izvēlas kārtot fizikas vai ķīmijas eksāmenu un studēt eksaktās zinātnes. Bet nedomāju, ka obligātā eksāmena ieviešana pati par sevi uzlabos skolēnu zināšanas dabaszinātņu priekšmetos. Tomēr tā var sniegt papildus motivāciju darbam stundās gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Uzskatu, ka vispārīgas zināšanas dabaszinātnēs ir nepieciešamas katram, bet skolēni maz izvēlas kārtot šos eksāmenus, jo tas prasa papildus darbu. Arī, lai iestātos augstskolā obligāti fizikas eksāmens nav nepieciešams, pat LU fizikas bakalaura programmā var iestāties ar matemātikas eksāmena rezultātiem. Ja eksāmens būtu obligāts, noteikti vajadzētu pārskatīt tā saturu. Šobrīd fizikas eksāmens ir pietiekami sarežģīts un ņemot vērā dažādo fizikas stundu skaitu Latvijas skolās un atšķirīgo līmeni, vidusmēra skolēnam tas ir ļoti grūti izpildāms. Ar skolēniem, kas izvēlas kārtot fizikas eksāmenu strādāju papildus - ārpus stundām. Ja eksāmens pārbaudītu vairāk skolēnu izpratni par dabas likumsakarībām un praktiskās iemaņas, nevis komplicētu uzdevumu risināšanas prasmes, tad es atbalstītu obligāta eksāmena ieviešanu,” portālam Kasjauns.lv stāsta Piltenes vidusskolas fizikas skolotāja Anda Priedīte.

Piespiedu eksāmens atgādina Padomju laikus

Nesaprotams Izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska lēmums šķiet arī skolu direktoriem.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis sarunā ar portālu Kasjauns.lv atklāj, ka šāds lēmums atgādinot Padomju gadus, kad visiem jādara viens un tas pats, bet, dzīvojot demokrātiskā valstī, par tik nopietniem lēmumiem vajadzētu ļaut pirms tam paust savu viedokli arī pašiem skolēniem un to ģimenēm. „Šo lēmumu vērtēju kā ļoti negatīvu attiecībā pret indivīdu un demokrātiju. Šādi tiek nogrieztas iespējas tiem skolēniem, kuri izvēlējušies citas mācību programmas. Ar piespiedu metodēm, ja eksāmens jākārto ar gariem zobiem, vai gaidāmi labi rezultāti? Mēs izmantosim papildus resursus un laiku, lai bērns nokārto šo eksāmenu, bet vai viņš ies studēt šo nozari? Nu, nē, taču, skolēns ies tur, kur ir viņa spējas, vai sirds.”

Tāpat Priekulis stāsta, ka ideja ir nesaprotama, jo humanitārajās programmās māca dabas zinības, nevis atsevišķi fiziku un ķīmiju: „Tas nozīmē, ka, ar šādu tvērienu likvidējam humanitāro un valodu virzienu Latvijā. Tad paliks tikai matemātikas un dabas zinību un vispārizglītojošais virziens. Viņi paši saprot tās sekas, pieņemot šos lēmumus? Ja tiek lemts par 2015. un 2016. gadu, tad tas nozīmē, ka tiek lemts jau par esošo desmito klasi. Bet ir vesela kaudze esošo desmito klašu skolēni, kuri mācās humanitārā virziena klasē, un tur nav bioloģija, ķīmija, fizika, tur viss ir apvienojumā – dabas zinātnēs. Tad ko darīt? Esošās desmitās klases jāatstāj uz otru gadu?,” neizpratnē dalās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors.

Priekulis atzīst, ka valsts centralizētā izglītības sistēmas regulēšana ir nepareiza, regulētājiem jābūt ģimenei un izvēlei jānotiek caur indivīda apziņu. „Mēs taču dzīvojam demokrātiskā valstī, kur ciena citu cilvēku izvēli, nevis kāds mūsu vietā pieņem lēmumu, mums vajadzētu cienīt ģimenes un skolnieka izvēli.”

Būtība jāmaina pamatos, nevis finiša taisnē

Arī Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons atzīst, ka šāda pieeja nav īsti pareiza, jo, lai uzlabotu situāciju eksaktajās zinātnēs, ir jāmaina pamatlietas, nevis jācenšas kaut ko mainīt jau finišā, proti, vidusskolas klasēs.

„Lai arī kādus augstākā līmeņa mērķus sasniegtu, ir jāsasniedz pamatlīmenis. Nevar būvēt sistēmu, ja pat pamata līmenī nekas nav sakārtots. Ar vienu lēmumu par eksāmena obligātu kārtošanu nevar atrisināt visas problēmas. Ja tagad liksim visiem, arī humanitāro virzienu un citu programmu skolēniem, obligāti likt eksāmenu fizikā, vai ķīmijā, nezinu, vai tam piekritīs skolēnu vecāki, un paši vidusskolēni,” teic Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons.

Viņš atbalsta ideju par eksakto zinātņu attīstīšanu, taču, vai obligāts eksāmens ķīmijā un fizikā ir atbilde uz problēmu – nez vai.

Savukārt, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla atzīst – 1. ģimnāzijā skolēniem nebūtu problēmu nokārtot eksāmenu abos šajos priekšmetos. „Pēdējos gados mūsu skolā palielinās to skolēnu skaits, kuri labprātīgi izvēlas kārtot eksāmenu fizikā vai ķīmijā. Grūtības varētu būt tiem, kuri apgūst citas programmas, tāpēc uzskatu, ka šiem eksāmeniem tomēr labāk būtu jāpaliek kā izvēles eksāmeniem.”

Fizikas skolotāja obligātu eksāmenu atbalstītu

Lai gan skolēni ir pamatīgi noraizējušies par iespējamo obligāto eksāmenu fizikā vai ķīmijā, Piltenes vidusskolas fizikas skolotāja atzīst, ka ar nelielām izmaiņām eksāmena saturā, tā obligāta ieviešana būtu pat atbalstāma.

„Piekrītu, ka pabeidzot vidusskolu salīdzinoši maz skolēni izvēlas kārtot fizikas vai ķīmijas eksāmenu un studēt eksaktās zinātnes. Bet nedomāju, ka obligātā eksāmena ieviešana pati par sevi uzlabos skolēnu zināšanas dabaszinātņu priekšmetos. Tomēr tā var sniegt papildus motivāciju darbam stundās gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Uzskatu, ka vispārīgas zināšanas dabaszinātnēs ir nepieciešamas katram, bet skolēni maz izvēlas kārtot šos eksāmenus, jo tas prasa papildus darbu. Arī, lai iestātos augstskolā obligāti fizikas eksāmens nav nepieciešams, pat LU fizikas bakalaura programmā var iestāties ar matemātikas eksāmena rezultātiem. Ja eksāmens būtu obligāts, noteikti vajadzētu pārskatīt tā saturu. Šobrīd fizikas eksāmens ir pietiekami sarežģīts un ņemot vērā dažādo fizikas stundu skaitu Latvijas skolās un atšķirīgo līmeni, vidusmēra skolēnam tas ir ļoti grūti izpildāms. Ar skolēniem, kas izvēlas kārtot fizikas eksāmenu strādāju papildus - ārpus stundām. Ja eksāmens pārbaudītu vairāk skolēnu izpratni par dabas likumsakarībām un praktiskās iemaņas, nevis komplicētu uzdevumu risināšanas prasmes, tad es atbalstītu obligāta eksāmena ieviešanu,” portālam Kasjauns.lv stāsta Piltenes vidusskolas fizikas skolotāja Anda Priedīte.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press