Aiz restēm devies Edgars, kuram liktenīgajā 13. janvāra grautiņā izšāva aci. VIDEO

Nekārtību laikā pie Saeimas 2009. gada 13.janvārī aci zaudējušais rīdzinieks Edgars Gorbaņs pirmdien, 6. janvārī, devies izciest sodu apcietinājumā, raksta portāls mixnews.lv. Saskaņā ar tiesas lēmumu, jaunajam vīrietim, kurš ir invalīds, cietuma kamerā būs jāpavada divdesmit divas dienas, tā atbildot par savu piedalīšanos piecus gadus senos notikumos.

2009. gada janvārī Doma laukumā notika mītiņš, kura laikā tika pieprasīta Saeimas atkāpšanās. Vēlāk miermīlīgais mītiņš pārauga nekārtībās, kuru laikā tika izdemolētas kafejnīcas un iestādes Vecrīgā, kā arī demolētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju. Policija trakojošo cilvēku savaldīšanai pielietoja asaru gāzi, stekus, kā arī Gorbaņam liktenīgās gumijas lodes.

Gorbaņs mixnews.lv stāsta: „Bija tiesas sēde, kurā es nepiedalījos un kurā man mainīja piespriesto sodu - 88 stundu ilga piespiedu darba vietā man ir jāsēž divdesmit divas dienas. Sākumā tiesas pavēstes tika sūtītas uz citu adresi, un es nemaz nezināju, ka ir notikušas kaut kādas tiesas sēdes. Ceturtdien, 2.janvārī, man piezvanīja inspektore un teica pirmdien ar mantām ierasties policijas iecirknī. Kaķi Kivi nācās atdot mammai, darbā – atprasījos.”

Grautiņu laikā Edgaram bija tikai 16 gadi un viņš tagad uz notikušo raugās savādāk: „Sešpadsmit gadu vecumā ir vairāk jādomā ar galvu. Tagad es saprotu, ka 13. janvāris bija vistīrākā provokāciju, kuru sarīkoja policija. Bija nepieciešamas kontrolētas masu nekārtības. Un pēc tam piecus gadus televīzijā „grieza” tos puišus, kurus tagad grib iesēdināt uz trijiem gadiem. Ātrāk sodu sāka izciest tie, kuri līdz tam bija iekrituši par laupīšanām, kautiņiem un tā tālāk. Bet es līdz šim nebiju tiesāts, nebija arī administratīvo protokolu. Lūk, tagad braucu uz cietumu un domāju – „atšaudīšos un viss būs kārtībā”. Domāju, tā būs laba mācība nākotnei. Uzskatu, ka ir vērts nosēdēt 22 dienas, lai nekad tur vairs neatgrieztos.”

13. janvāra vakarā Edgars ar ledus gabalu devās uzbrukumā policistam, kurš viņa virzienā raidīja gumijas lodi, kura bija liktenīga – puisis zaudēja aci un arī izsapņoja nodomu kļūt par jūrnieku. „Atceros, ka gāju pie viņiem ar ledus gabalu. Apkārt nebija neviena cilvēka. Pēc tam bija plīkšķis, nokritu un viss. Es zinu, ka mani sašāva „Alfas” komandieris. Šāva galvā no desmit metru attāluma. Rindā stāvēja specvienība (apmēram desmit cilvēku) un ap mani, apmēram desmit vai piecpadsmit metru rādiusā neviena nebija. Ja viņš šautu gaisā, es sabītos un aizbēgtu. Es tiesājos. Taču, pirmkārt, ir pazuduši visi video no tās ielas. Tos vienkārši „apēda” datorvīruss. Otrkārt, ir pazuduši visi liecinieki, nevis no ielas, bet gan no ēkas. Treškārt, neviens neņēma vērā, ka policists nešāva brīdinājuma šāvienu gaisā. Izsniedza 64 gumijas lodes, bet atdeva - 61. Prokurors nesaskatīja nekādus pārkāpumus. Tur neko nevar pierādīt. Bet Eiropas tiesa - tie ir ļoti dārgi advokāti, un, ziniet, es vienkārši dzīvoju ar to tālāk un viss ir labi,” savu versiju par notikušo klāsta Edgars.

Apcietinājumā Gorbaņs nolēmis lasīt grāmatas, arī Korānu. „Es reliģijā patiešām nemeklēju glābiņu un atbildes. Drīzāk - filozofijā, bet nevis reliģijā,” stāsta Gorbaņs.

Jāatgādina, ka 2009. gada 13. janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts „ Latvijas balzama” veikals, kā arī restorāns „Fīlings”. Grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā un vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13. janvāra grautiņu krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Lielākā daļa apsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu jau sagaidījusi. Vairums no viņiem atzīti par vainīgiem un sodīti ar piespiedu darbu, daži saņēmuši nosacītu brīvības atņemšanu, bet reālu cietumsodu izpelnījušies vien tie, kuri jau iepriekš izdarījuši noziegumus. Tomēr liela daļa pasludināto spriedumu vēl nav stājusies likumīgā spēkā.