Vai Latvijas dzelzs lēdija? Spītīgo Tilžas meiteni Laimdotu virza premjeres amatam

Straujumas kā politiķes piemērotību augstajam amatam salīdzina arī ar viņas kolēģes – Vācijas kancleres Angeles Merkeles personību, kuru vācieši savukārt salīdzina ar britu dzelzs lēdiju Mārgareti Tečeri.

Jāteic, ka Straujumas un Merkeles biogrāfijā ir atrodams visnotaļ vienojošas iezīmes – ne tikai vizuālas, bet arī profesionālas, kas varētu liecināt, ka abas dāmas jau jaunībā it kā būtu predistinētas kļūt par valsts vadītājām. Straujuma gan kautri ir noraidījusi savu salīdzināšanu ar Merkeli, taču, protams, uztver kā pagodinājumu, ņemot vērā, ka Merkele ir ietekmīgākā vai viena no ietekmīgākajām sievietēm pasaulē. „Es nespēju tādos līmeņos vērtēt,” ar jautrību balsī ir izteikusies premjera amata kandidāte.

Tomēr jāteic, ka ne tikai abu dāmu stājā un izskatā ir līdzība. Abu kundžu vecuma atšķirības nav diez ko ievērojamas: ja Straujuma dzimusi 1951. gada februārī, tad Merkele trīsarpus gadus vēlāk – 1954. gada jūlijā. Tas nozīmē, ka abu dāmu enerģija ir līdzvērtīga.

Tāpat abas dāmas arī ir spītīgas. Ja Merkele nedomā atpūsties no valsts lietām pēc neveiksmīgā kritiena slēpojot, kura laikā guva iegurņa kaula lūzumu un turpināt strādāt no mājām, tad arī Straujumas rakstura iezīmēs ir manāma spītība. Bet ne aunapieres spītība, bet gan par spīti visam strādāt un veikt labi darbu. Viņa spītīgi neaizstāvēs savu viedokli, ja nebūs pārliecināta par savu taisnību un uzklausīs arī citus viedokļus. Viņa labāk paklusēs. Šī rakstura iezīme viņā ir jau no bērnības.

Līdz šim premjera amata kandidāte praktiski neko publiski nav stāstījusi par savu dzīvi ārpus darba laika, saviem hobijiem. Tomēr par saviem skolas gadiem viņa mazliet pastāstīja savā skolā - Balvu novada Tilžas vidusskolā, kad tur viesojās 2012. gadā. Balvu laikraksts „Vaduguns” raksta, ka Straujuma Tilžā atklājusi, ka „skolā dažkārt bijusi spītīga un, ja uzdoto vielu labi nezināja, klusēja.”

Nokļūdama zemkopības ministres amatā Straujuma iesākumā izjutusi bailes runāt ar šīs pasaules varenajiem, bet nu tās jau esot pagātne: „Man sākumā bija bail runāt Briselē ar citu valstu pārstāvjiem, bet galvenais ir uzdrīkstēties un ticēt, ka jūs to varat. Katrs no jums var būt ministrs vai skolas direktors. Tikai jābūt drosmei un sevis disciplinēšanai.”

Spītība, gribasspēks un disciplīna arī ir tas, kas Straujumai licis kāpt pa karjeras kāpnēm. Visi kā viens viņas bijušie kolēģi uzsver, ka Straujumas spilgtākās rakstura iezīmes ir spēja būt kompromisa cilvēkam, nepacelt balsi, uzklausīt citus un rast racionālu risinājumu.

Par labu Straujumas karjerai, droši vien, kalpo arī tas fakts, ka viņa nāk no tā dēvētās „fizmatu mafijas”. Viņa ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, no kuras nākuši vairāki Latvijas premjeri – tostarp gan pirmais atjaunotās Latvijas premjers Ivars Godmanis, gan arī pašreizējais Valdis Dombrovskis.

Un fizmatu niķi Straujumu vieno ne tikai ar iepriekšējiem Latvijas premjeriem, bet arī ar Angelu Merkeli, tāpat kā abu dāmu rosīšanās vides aizsardzības jomā. Merkele padomju laikā beidza Leipcigas universitāti un strādāja Vācijas Demokrātiskās Republikas Zinātņu Akadēmijas Centrālajā fizikālās ķīmijas institūtā. Savukārt Straujuma pēc Latvijas Universitātes fizmatu fakultātes beigšanas strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas nodaļā.

Līdz ar padomju bloka sagrūšanu sākās arī abu dāmu politiskā karjera. Merkele 1991. gadā kļuva par Vācijas Ģimenes lietu ministri, bet Straujuma sāka vadīt Valsts Plāna Zinātniski pētnieciskā institūta Lauksaimniecības modelēšanas sektoru. Vēlāk abas dāmas arī darbojās vides aizsardzības jomā – Merkele pagājušā gadsimta beigās kļuva par Vācijas Vides aizsardzības ministri, bet Straujuma pirms kļūšanas par zemkopības ministri bija Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece. Vai arī turpmāk abu dāmu biogrāfijās būs kādi vienojoši momenti, rādīs laiks.