Pavļuts stāsies Reformu partijā

Viņa skatījumā pastāv nopietns risks, ka Valda Dombrovska (V) valdības sasniegtais "racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts".

"Veidojot Dombrovska valdību, reformu veikšanai valdības darbā tika pieaicināti arī bezpartejiski ministri, kuriem tika dota iespēja virzīt nepieciešamās reformas, kurām politiķi iepriekš nebija gatavi. Strādājot Ekonomikas ministrijā, esmu īstenojis vairākas visai Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgas reformas, lai novērstu draudošās sekas subsidētās enerģijas jomā, ātro kredītu nozarē un mazinātu monopolista varu Latvijas dabasgāzes tirgū. Šajā laikā esam ielikuši pamatus tālejošām pārmaiņām Latvijas ekonomikā, piemēram, ieviešot Nacionālo industriālo politiku, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu, Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju un citas iniciatīvas," atzīst Pavļuts.

Viņš uzsver, ka ir tiecies pēc tā, lai visas šīs pārmaiņas nestu labumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem ietekmīgiem indivīdiem vai grupām. Pavļuts uzskata, ka, lai īstenotās pārmaiņas nepazustu no politiskās darba kārtības, to turpināšanai ir nepieciešama aktīva politiska darbība un skaidrs politiskais atbalsts.

"Bezpartejiska ministrs statuss ir bijis produktīvs atsevišķos posmos, taču ilgtermiņā tas liek uzdot jautājumus par attiecīgā ministra politisko mandātu un pilnvarām ietekmēt politikas turpmāko gaitu. Pēdējos divos gados Latvijas politikā ir notikušas būtiskas pozitīvas izmaiņas, taču tās acīmredzami nav neatgriezeniskas," norāda ekonomikas ministrs.

"Iepriekš esmu paudis, ka iestāšanos RP saistu ar manu personīgu izšķiršanos par turpmāku darbību politikā ne tikai vienas valdības ietvaros, bet gan ilgākā termiņā. Lēmums par aktīvu iesaistīšanos ir nobriedis ilgākā laika posmā, un par pēdējo pamudinājumu tam kalpo veids, kā top jaunā koalīcija un valdība. Es nevēlos stāvēt malā neatkarīgi no tā, kāds būs valdības veidošanas procesa iznākums man personīgi. Tādēļ esmu izlēmis iestāties RP, lai ar atbilstošu politisku mandātu un bez šaubu ēnas par manu nodomu nopietnību vai ilglaicīgumu varētu piedalīties politiskajā dienaskārtībā un diskusijās, iestājoties par ekonomikas, enerģētikas un citās jomās sākto reformu īstenošanu un nepieļautu, ka Latvijas ekonomikas politikā atgriežas politbiznesa shēmas," uzsvēra Pavļuts.

Pavļutu ekonomikas ministra amatā pēc 2011.gada Saeimas vēlēšanām virzīja Reformu partija. Pavļuts šajā amatā ir kopš 2011.gada 25.oktobra.

Kā ziņots, neoficiāli Saeimas kuluāros gan tiek norādīts, ka Pavļutam neizdosies saglabāt amatu jaunajā valdībā un RP apsvēra iespēju šim amatam deleģēt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP).

LETA