Pat Iekšlietu ministrijas līmenī pētīs, ko darīt ar traģēdijās mirušo vārdu publiskošanu
Pēc neskaidrībām ar bojāgājušo vārdu publicēšanu pēc Zolitūdes traģēdijas, ko atklātībā nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics, kuru par to atstādināja no amata, Iekšlietu ministrija (IeM) izvērtēs, vai civilās aizsardzības plānā būtu jānosaka rīcība ar personu datiem.
Tiesībsargs valdībai ir norādījis, ka Latvijā nav noteiktas kārtības, kādā informācija par bojāgājušām personām tiek paziņota sabiedrībai. Tiesību akti nenosaka institūciju, kas ir atbildīga par bojāgājušo saraksta sagatavošanu un publiskošanas kartību, tāpēc šis trūkums ir steidzami jānovērš.
Atbildes vēstulē tiesībsargam, kuru valdība skatīs otrdien, apkopota informācija par normatīviem, kas regulē rīcību ar personu datiem.
Secināts, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības nav attiecināmas uz mirušas personas datiem, ciktāl netiek izpausta informācija par dzīvām personām. Pacientu tiesību likums noteic, ka sabiedrībai nevar tikt izpaustas ziņas par pacienta veselības stāvokli arī pēc pacienta nāves. Valsts pārvaldes iekārtas likums aizliedz piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām.
Taču informācija par bojāgājušajām personām ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas. Institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota.
Nacionālās drošības likums paredz valsts civilās aizsardzības plāna izstrādi, kurā ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi un atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība. Plānā nav noteikta viena atbildīgā iestāde par visiem iespējamiem katastrofu veidiem, bet gan katram iespējamam apdraudējuma veidam noteikta sava atbildīgā iestāde.
Tādējādi secināts, ka par personas datu publiskošanu katastrofas gadījumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu, ir atbildīga tā iestāde, kuras rīcībā ir noteiktā kārtībā iegūti un pārbaudīti personas dati. Attiecīgā iestāde arī izvērtē, vai personas datu publiskošana noteiktā situācijā ir nepieciešama, kurā brīdī un kādā veidā un apmērā personas dati ir publicējami.
"Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā," sacīts atbildes vēstulē.
Tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka pasaules praksē nav pieņemts šādu informāciju klasificēt, nosakot tai ierobežotas pieejamības statusu.
Informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ir nepieciešama tādēļ, ka tādā veidā ir iespējams mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofas seku likvidācijai un palīdzības sniegšanai cietušajiem un to tuviniekiem. Tādējādi ārkārtējās situācijās personu identificējošas informācijas izplatīšana masu saziņas līdzekļos nevar tikt uzskatīta par indivīdam garantēto tiesību nesamērīgu aizskārumu. Pilnīgas informācijas publiskošana rada uzticību valsts varas nesējiem, kas ir atbildīgi par seku likvidēšanu, norāda Tiesībsarga birojs.
Pērn 21.novembrī, sabrūkot lielveikala "Maxima" jumtam Zolitūdē, Rīgā, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
BNS, Foto: Evija Trifanova/LETA
