Rīgas biržā skanēs franču mūzika kamerkora "Ave Sol" sniegumā
Koncertorganizācija AVE SOL sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju aicina uz Rīgas kamerkora Ave Sol, pianistes Agneses Egliņas un diriģenta Andra Veismaņa franču mūzikas koncertu 8. februārī plkst. 19.00 Mākslas muzeja Rīgas Birža Ātrijā.
Rīdzinieki mīl seno garīgo mūziku, Ziemassvētku un Lieldienu laikā papilnam skan 18. gadsimta vācu un itāļu lielo meistaru darbi. Bet šoreiz diriģents Andris Veismanis ar leģendāro kori Ave sol mums sagādājis lielu retumu – romantisma laikmeta un mūsu bērnības laika franču katoliskās garīgās mūzikas lieldarbus. Salīdzinot ar vācu baznīcas mūzikas cēlo, askētisko stingrību, franču mesās un motetēs mūs uzrunā krēslainu un maigu krāsu zieds. Tur ir noslēpuma klātbūtne, jā, arī kaut kā mistiska pieskāriens.
Tie, kas 8. februāra vakarā atnāks uz Mākslas muzeja Rīgas Birža Ātriju, dzirdēs, kā sava laika izcilākais Parīzes ērģeļu toņu krāsu meistars un simfoniķis Sezārs Franks savā Svinīgajā mesā izvilina ērģeļskaņas arī no koristu balsīm. Viņa pēcteci daudzveidīgo Fransisu Pulenku garīgās mūzikas laukā, pēc paša vārdiem, iedvesmojusi tēva dzimtās vietas kalniešu dzīve. Tā bijusi šo vienkāršo un stipro ļaužu ticība pat neticamajam, ko simbolizējusi viņu baznīciņas melnkokā darināta dievmāte – saukta Melnā Jaunava. Fransisa Pulenka Mesa un Motetes ciešanu laikam, kas koncerta programmā, ir mūsdienīgas garīgās kora mūzikas šedevri. Ģeniālais ērģelnieks un komponistu audzinātājs Olivjē Mesiāns, pie kura Parīzē pēc kara mācījies arī mūsu Tālivaldis Ķeniņš, savu Kvartetu pasaules galam pēc Bībeles motīviem komponējis nacistu koncentrācijas nometnē. Viņš bijis tas, kurš franču mūzikā iesaistījis arī īsto Bībeles zemju – Tuvo Austrumu – ritmus un saskaņas. Otrs tāds savā klavieru Arabeskā ir Latvijā jau kopš Emīla Dārziņa laikiem labi pazīstamais Klods Debisī, viņa skaņu ornamentus mums rādīs spriganā pianiste Agnese Egliņa. Viņa pie klavierēm izvadīs pa franču klasisko operu duetiem arī jaunās dziedones Aiju Veismani un Sniedzi Kaņepi. Bet Klods Debisī, kā arī viņa laikabiedrs Moriss Ravels, kuru Latvijā joprojām visvairāk pazīst tikai pēc atraktīvā simfoniskā Bolero, ar saviem tautiskajiem un gleznainajiem kora darbiem vainagos koncertu.
Šis sarīkojums, kas notiek vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, ir īstā laikā un vietā. Pat klausītājiem, kuri beiguši padomju mūzikas skolas, tas būs atklājums, jo minēto komponistu garīgo mūziku tā laika mācību grāmatas pat nepieminēja. Paplašināsim redzesloku un baudīsim!
Kasjauns.lv/Publicitātes foto
