Tukumā cer, ka zāles pļaušana četras reizes sezonā samazinās kūlas ugunsgrēku skaitu

Tukuma novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede informēja, ka Tukuma novada pašvaldības saistošie noteikumi "Par Tukuma novada teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanu un izmantošanu" nosaka, ka zāliens Tukuma novadā jāpļauj ne mazāk kā četras reizes sezonā - pirmo reizi - līdz 5.maijam, otro reizi - līdz 15.jūnijam, trešo reizi - līdz 15.jūlijam un ceturto reizi - līdz 15.septembrim.

Tāpat šie noteikumi prasa nepieļaut, ka apdzīvotās vietās zāliena garums pārsniedz 20 centimetrus, bet ārpus apdzīvotām vietām - 30 centimetrus, izņemot teritoriju, kura tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.

Pašvaldības policija uzrauga, lai šie noteikumi tiktu pildīti, un īpašniekiem, kuri neievēro noteikto kārtību, tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods. Tas arī ir uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli, izskatot administratīvo lietu par kūlas ugunsgrēku, skaidroja Priede.

Tomēr informācija par minētajiem pārkāpumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) netiek ievietota. Par pārkāpumiem tiek sodīts īpašnieks, savukārt sistēmā ievietotā informācija ir attiecināma uz īpašumu, bet īpašumam jebkurā brīdī var mainīties īpašnieks, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, pērn aprīlī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Prevencijas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs Iekšlietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības tikšanās laikā prezentēja priekšlikumus par to, ko pašvaldības varētu darīt, lai nākotnē mazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu.

Drozdovs ieteica pašvaldībām jau rudenī apzināt neapsaimniekotos un nenopļautos zemes gabalus, saukt pie administratīvās atbildības šo zemes gabalu īpašniekus vai valdītājus un ievietot šo informāciju NĪVKIS.

Tāpat Drozdovs nāca klajā ar priekšlikumu pašvaldībām sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju savos saistošajos noteikumos ierakstīt vienotas zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, lai novērstu kūlas veidošanos.

Tikšanās laikā izskanēja arī versija, ka administratīvie sodi par īpašuma nesakopšanu mēdz būt nesamērīgi un gadās, ka lielu zemju īpašniekiem lētāk ir samaksāt dažu simtu latu sodu, nekā organizēt zāles nopļaušanu vairāku hektāru platībā.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos valstī izcēlušies jau 153 kūlas ugunsgrēki, nopostot teju 96 hektārus zemes. Šai laika periodā pērnā zāle visbiežāk degusi Kurzemē.

LETA/Foto: Gatis Dieziņš, LETA