Trīs mēneši pēc Zolitūdes traģēdijas: boikots izčākstējis, vainīgo nav

Pēc pērnā gada 21. novembrī notikušās traģēdijas sabiedrība sāka aktīvi meklēt vainīgos un vākt ziedojumus cietušajiem un bojāgājušo ģimenēm. Vairākas nedēļas viss, kas saistījās ar „Maxima”, bija sabiedrības uzmanības centrā, bet gāja laiks un pamazām Zolitūdes traģēdijas atskaņas vairs nav ziņas numur viens.

Uzreiz pēc traģēdijas sociālajos tīklos atsaucās simtiem cilvēku, kuri solījās vairs kāju nespert „Maxima” veikalos. Viņi ne tikai tādā veidā gribēja sodīt „Maximu” par traģēdiju, bet tādā veidā arī protestēja pret lielveikalu tīkla vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem un komunikāciju ar sabiedrību. Tādēļ no amata par neveikliem izteicieniem arī tika padzīts „Maxima Latvija” vadītājs Gintars Jasinskis. Vairāk nevienam no „Maxima” vadības par Zolitūdes traģēdiju nav nācies atbildēt. Pie tam Jasinski jau tieši nesodīja par notikušo traģēdiju, bet gan par neveikliem un stulbiem izteicieniem preses konferences laikā.

Pēc visa spriežot, nu „Maxima” boikots ir pagātne un cilvēki pamazām sāk atgriezties „Maxima” veikalos. Visticamāk, tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas cilvēku principu vārdā nav gatavi atteikties no zemākas cenas.

Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji Rīgas veikalos atzīst, ka „Maxima” izvēlas dažādu iemeslu dēļ - ir lētāk, tuvāk mājām, negribas, lai cilvēki pazaudē darbu. Lūk, pāris viedokļu:

„Domāju, ka nevajag boikotēt. Man pie mājām ir gan „Maxima”, gan „Rimi”, bet „Maxima” ir lētāk, tāpēc, kad vajag, tad eju uz turieni, lai gan rindas mēdz būt lielākas.”

„Manuprāt, boikots nav risinājums. Jāatbild tam, kurš vainīgs. „Maxima” darbinieki taču ir vienkārši strādnieki, kāpēc viņiem jācieš? Tā es to uztveru.”

Tiesa, pēc traģēdijas „Maxima” veikalos apgrozījums bija krities vidēji par 20% un atsevišķos veikalos - pat vēl vairāk. Tādi bija uzņēmuma sniegtie dati. Pirms aptuveni mēneša kritums jau esot bijis vidēji desmit procenti. Lielākā daļa „Maxima” pircēju ir atgriezušies, Latvijas Radio teica „Maxima” preses sekretārs Jānis Beseris.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, kura vadītajā asociācijā gan „Maxima” saka: „Pēc mūsu datiem, „Maxima” šobrīd strādā ar peļņu. Vismaz desmitā daļa no zaudējumiem jau ir atgūta. Mēs arī redzam, ka tirgū notiek agresīvāka cīņa par pircēju. Tiek piedāvātas vairāk akcijas un, iespējams, arī lielākas nekā līdz šim. Galu galā cilvēki tomēr izvēlas pēc cenas un sortimenta. Cilvēkiem ar zemākiem ieņēmumiem izvēle ir „Maxima”, kur ir nedaudz sliktāks serviss, bet nedaudz zemākas cenas.”

Facebook profila „Maxima boikots” viens no izveidotājiem Neils Kalniņš teic: „Sekoja ļoti neliela atvainošanās par galīgo cinismu, ka viņi nav vainīgi, ka viņi visu ievērojuši, ka viss bijis pa pirmo, bet pēc tam nekas cilvēka cienīgs nav sekojis.” Par pircēju atgriešanos „Maxima” veikalos viņš vaino cilvēku īso atmiņu: „Diemžēl neesam noturīgi savos lēmumos."

„Maxima” boikotu, kā to solījusi, ievēro premjera Laimdota Straujuma, kura Latvijas Radio sacīja: „Es tiešām neeju!” un turpina; „Neesmu sekojusi, vai cilvēki iet vai neiet uz „Maximu”, bet tajā, ko „Maxima” dara, es zinu, ka zināma kustība ir notikusi. Cik man ir informācija, zināmi uzlabojumi attieksmē pret strādājošajiem ir. Tika nomainīta vadība Latvijā, un jaunā vadība nāca ar solījumiem. Neesmu sekojusi to izpildei, bet solījumi par apstākļu uzlabošanu strādājošajiem bija. Bet es nedomāju, ka tas bija tāpēc, ka es atteicos iet uz „Maximu”.”

Tomēr jāteic, ka pagaidām „Maxima” pārdevēji īpašu attieksmes uzlabošanos no darba devēju puses nav sajutuši. „Maxima” vadība vien skaisti pateikusi, ka pozitīvi raugās uz darba koplīguma noslēgšanu ar darbiniekiem.

Iespējamie vainīgie darbā atkal atjaunoti

Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas Rīgas mērs Nils Ušakovs no amata atstādināja Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieku Andi Cini, būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jānis Balodis un galveno būvinspektori Aija Meļņikova, Arhitektūras pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāju Ingu Šuldriku un viņas vietnieci Lolitu Sarmu, kā arī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, jo viņi varētu būt vainojami nepamatotā Zolitūdes „Maxima” būvniecības atļaujas izdošanā.

Pagāja vien pāris nedēļu un visi atbrīvotie atkal ieņēma savus amatus. Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs skaidroja, ka pēc pabeigtās pārbaudes abu atstādināto vaina nav konstatēta. Viens no atstādinātajiem – Andis Cinis gan vairs nav darbā. Viņš miris. Te jāteic, ka pirms savas atstādināšanas, Cinis pats paspēja atstāt amatu, paziņojot: „Ņemot vērā notikušo lielveikala „Maxima” sagrūšanu un tai sekojošo traģēdiju, kas prasījusi 54 cilvēku dzīvības, turklāt manu tiešu dalību ar šī objekta būvniecību saistīto dokumentu apritē Rīgas pilsētas būvvaldē, uzskatu par nepieņemamu manu palikšanu ieņemamajā Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietnieka amatā.”

Tikmēr tiesas pieņēmušas izskatīšanai vairāku traģēdijas upuru ģimeņu un cietušo prasības, kurās tiek pieprasītas desmitiem miljonu eiro lielas kompensācijas. Rīgas apgabaltiesa 27. martā nozīmējusi izskatīšanai pirmo lietu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Apgabaltiesā tika ierosināta lieta par 100 miljonu latu (142,3 miljonu eiro) piedziņu no „Maxima” lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes.

Galvenā traģēdijas ekspertīze – tikai aprīlī

Bet, kad un kam tiesā tiks uzradītas apsūdzības tiešajiem traģēdijas vaininiekiem, pagaidām nav zināms. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis gan teic: „Es domāju, ka pilnīgi noteikti iesim uz to, lai Zolitūdes lielveikala „Maxima” traģēdijas izmeklēšanas lietā būtu apsūdzības.” Viņš gan uzsver, ka tas, kam apsūdzības tiks izvirzītas, „nav atkarīgs no manis”, bet tas ir atkarīgs no izmeklēšanas procesa virzītāja.

Izmeklēšanas laikā ir izveidojies labs kontakts arī ar Ekonomikas ministriju, kas sniegs praktisku atbalstu būvniecībā iesaistīto personu amata pienākumu interpretācijā no Būvniecības likuma viedokļa. Vēlāk to varētu izmantot kā kompetentas valsts iestādes atzinumu, ko varētu uzturēt iespējamā tiesas procesā, teicis ministrs.

Tiks apkopoti katras ekspertīzes atsevišķie rezultāti, kurās kopā ir iesaistīti desmit eksperti, un izmeklēšanas slēdziens būs kopējs. Saskaņā ar plānu aprīlī jānoslēdzas galvenajai ekspertīzei jeb izmeklēšanas eksperimentam – vēl nesagruvušās Zolitūdes „Maxima” ēkas daļas slodzes pārbaudei.

Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Ziders, Evija Trifanova/LETA, Edijs Pālens/LETA