Ik gadu atkal no jauna. Sākas kūlas dedzināšanas sezona, dzēsti jau 34 ugunsgrēki
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) secina, ka ir sākusies kūlas dedzināšanas sezona - pēdējās dienās glābēji uz kūlas ugunsgrēkiem izbrauc vairākas reizes dienā.
Otrdien glābēji devās dzēst piecus kūlas ugunsgrēkus. Lielākais šāds ugunsgrēks reģistrēts Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā. Kopumā šogad VUGD izbraucis jau uz 34 kūlas ugunsgrēkiem.
Saglabājoties saulainam un sausam laikam, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits.
Pavasara sākumā kūlas ugunsgrēku skaits parasti ir daudz mazāks un izdeg nelielas platības, tomēr, laikam kļūstot siltākam, degšanas platības un ugunsgrēku skaits strauji pieaug, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk – Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā – 627, bet vismazāk Vidzemes reģionā – 267.
No republikas pilsētām vislielākā izdegušo teritoriju platība ir Rīgas pilsētā – 103 hektāri, bet vismazākā – Valmierā, kur izdega tikai 0,27 hektāri. Rīgas pilsētā pagājušajā gadā arī reģistrēts vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits - 220. Vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Valmierā un Rēzeknē.
VUGD uzslavu velta Baltinavas, Beverīnas, Naukšēnu, Rucavas, Tērvetes, Vaiņodes, Vecpiebalgas un Vārkavas novadiem, kuros 2013.gadā nebija reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Vārkavas novadā kūlas ugunsgrēki nav reģistrēti jau četrus gadus.
Starp novadiem vislielākā kopējā kūlas ugunsgrēku platība 2013.gadā bija Daugavpils novadā, kur kopumā izdega gandrīz 129 hektāri. Savukārt visvairāk kūlas ugunsgrēku 2013.gadā reģistrēts Dobeles novadā, kur ugunsdzēsēji glābēji 81 reizi izbrauca dzēst kūlas ugunsgrēkus.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
Kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma - par to uzliekt naudas sodu fiziskajām personām 280 - 700 eiro apmērā, bet par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700, bet juridiskajām personām - no 200 līdz 2000 eiro.
BNS, Gatis Dieziņš/LETA
