Ainažu jūrskolai nav naudas, par ko nosvinēt jubileju. FOTO. VIDEO
Šonedēļ sabiedrībai tika atrādīts kārtējais Latvijas Bankas šedervs – Ainažu jūrskolas 150. gadu jubilejai veltītā kolekcijas monēta. Tomēr pašu svinību norise, kas paredzēta augustā, ir apdraudēta – trūkst naudas un vērienīgie svētki un piemiņas pasākumi draud izgāzieties.
5000 kolekcijas piecu eiro monētu izkalšana, kura katra Latvijas Bankas kasē maksās 35,99 eiro, vēl negarantē to, ka jau labu laiku iepriekš ieplānotie svētki notiks. Šoreiz izveidojusies savā ziņā paradoksāla situācija – nauda ir, bet svētki var nebūt!
Otrdien ar lielu pompu tika atrādītas Latvijas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas 150 gadu jubilejai. 5. martā Ainažu jūrskolas muzejā paredzēta tās svinīga prezentācija. Diemžēl tas arī varētu būt vienīgais kaut cik nozīmīgais leģendārās jūrskolas dibināšanas gadadienas atceres pasākums.
Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane sociālajos tīklos izplatījuši palīgā saucienu: „SOS! Šodien izskatās, ka jūrskolas 150 gadu Piemiņas svētki nebūs. Meklējam saprotošus labvēļus. Atsaucieties!”
Šogad ieplānoti trīs jubilejai veltīti lieli pasākumi: izstāde „'Mīlestība nekad nebeidzas”, kura jau ir atklāta; 5. martā izdotās piemiņas monētas „Ainažu jūrskolai - 150'” un 16. augustā centrālie pasākumi, kuru galvenais notikums ir sadziedāšanās svētki „Jūras dziesmas”, kuros paredzēta maestro Raimonda Paula, diriģenta Arvīda Platpera un viņa vadīto koru, solistu, kā arī vietējo mākslinieku piedalīšanās. Sadziedāšanās svētki paredzēti vienlaikus ar Ainažu kultūras nama organizēto Livonijas festivālu, kam šogad aprit 10 gadi. Tomēr lielais sadziedāšanas svētku pasākums draud izgāzties.
Erdmane Kasjauns.lv skaidro, ka Ainažu jūrskolas muzejs ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un Rīgas muzeja direktore esot prasījusi Kultūras ministrijai naudu jūrskolas jubilejas svinībām, bet ministrijas budžetā naudas šim mērķim nav. Līdz šim jūrskolas muzejs, rīkojot dažādus pasākumus un īstenojot projektus, galvenokārt ir palāves tikai uz sponsoru palīdzību. Līdz šim lielākie muzeja atbalstītāji esot bijuši uzņēmums „Latvijas dzelzceļš”, kura vadītājs Uģis Magone savulaik ir bijis kuģa stūrmanis, kapteinis Antons Ikaunieks, kurš kādreiz vadījis Latvijas kuģu īpašnieku asociāciju, Latvijas Jūrnieku arodbiedrība un Ventspils brīvosta.
Bet nu viens no sponsoriem ir atteicis atbalstu un tādēļ ir apdraudēta 16. augustā paredzēto sadziedāšanās svētku norise. Lielajiem sadziedāšanas svētkiem ir nepieciešami vismaz 15 000 eiro, bet vienlaikus ir paredzēti vēl vairāki koncerti muzeja dārzā, piemiņas pasākums vecajos jūrnieku kapos un aizlūgums pie jūras.
Erdmane neslēpj sarūgtinājumu par radušos situāciju un teic, ka pašlaik izskatās, ka pasākums var arī nenotikt.
Jāatgādina, ka Ainaži ir latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši tur 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. Ainažu jūrskolas muzejs ir piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.
Raimonds Pauls: „Laviešu jūrniekiem”
Ainažu jūrskolas muzeja ekspozīcija
Elmārs Barkāns/Foto: Ainažu jūrskola, Latvijas Banka, Artūrs Kapša/LETA
