Rakstniece Nora Ikstena: ir absurdi, ka lielā Krievija vēlas jaukties citu valstu dzīvē

Kā piemēru šādai rīcībai var smelties no Alvja Hermaņa un Jaunā Rīgas teātra (JRT) Krievijas boikota.

Ikstena par Krievijas agresiju Ukrainā teica, ka šāda veida rīcība 21.gadsimtā salīdzinoši mierīgā Eiropas vidē ir nepieļaujama un absurda. Rakstniece stāstīja, ka notikumi Ukrainā viņai atgādina ne tik senas atmiņas, kad, pēc Ikstenas vārdiem, Krievija iedūra dunci mugurā Gruzijai. Rakstniece stāstīja, ka viņai šķiet absurda lielās Krievijas vēlme iejaukties citu neatkarīgu valstu dzīvē.

Pēc Ikstenas domām Latvijai pašlaik nav tiešu draudu, jo valsts aizsardzība tomēr spēcīgāka. Rakstniece norādīja uz Eiropas nomācošo bezdarbību Ukrainas notikumu sakarā. Ja ļoti vēlētos, tad Eiropa varētu ar finansiālām sankcijām traucēt Krievijas rīcību.

Ikstena norādīja, ka "saprātīgās" sabiedrības daļas rīcība vērtējama kā ļoti atbildīga. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem Ukrainas liktenis nav vienaldzīgs. Prokrieviskā viedokļa pārstāvju izteikumus Ikstena vērtēja kā līšanu caur adatas aci. Viņa norādīja, ka tiek piemeklēta arvien jauna demagoģija, lai slēptu patiesību.

Tā kā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju dzīvo citā mediju telpā, viņi saņem arī citu informāciju par notiekošo Ukrainā, stāstīja Ikstena. Viņa uzsvēra, ka tā ir arī mūsu sabiedrības un valsts problēma. Rakstniece pauda, ka ar aizliegumiem šo problēmu nevarēs atrisināt. Viņasprāt, demokrātiskā mediju vidē to arī nevajadzētu darīt. Ikstena norādīja, ka mums vajadzētu pārklāt melus ar objektīvu informāciju un ar savu attieksmi to pozicionēt.

Jau ziņots, ka saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu Jaunais Rīgas teātris (JRT) atcēlis visas šogad paredzētās viesizrādes Krievijā.

Kā norādīja teātra vadība, Krievijas rīcība ir tiešs apdraudējums ne tikai Latvijas drošībai, bet arī visām civilizētajā pasaulē pieņemtajām vērtībām. Līdz ar to Krievijas boikots ir vienīgais veids, kā katrs ir spējīgs ietekmēt situāciju.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.

Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.