Lietuva ir kaujas gatavībā, bet Latvijas bruņotie spēki strādā ikdienas režīmā
Lietuva vakar ziņoja, ka viņu bruņotie spēki ir paaugstinātā kaujas gatavībā, lai gan ne pašā augstākajā pakāpē. Latvijas Bruņotie spēki strādā ikdienas režīmā un nav vērojama aktīva gatavošanās iespējamam konfliktam.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki turpina strādāt ikdienas režīmā, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Vējonis ir informēts, ka Lietuvas bruņotajos spēkos sakarā ar notikumiem Ukrainā un militāro aktivitāšu pastiprināšanos Kaļiņingradas apgabalā noteikta paaugstināta kaujas gatavība.
Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki turpina strādāt ikdienas režīmā, novērojot ārējās robežas un analizējot situāciju.
Līdztekus arī notiek Baltijas valstu aizsardzības resoru amatpersonu savstarpējā informācijas apmaiņa un darbības koordinācija, informēja ministrs.
Jau ziņots, ka Lietuvas bruņotajos spēkos sakarā ar notikumiem Ukrainā un militāro aktivitāšu pastiprināšanos Kaļiņingradas apgabalā noteikta paaugstināta kaujas gatavība, piektdien apliecinājuši Lietuvas Bruņoto spēku pavēlnieks Arvīds Pocjus un Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks, vēsta portāls "Ve.lt".
Kā norādījis Pocjus, nav runa par pašu augstāko kaujas gatavības pakāpi.
"Tas nozīmē, ka mēs vairāk novērojam, vairāk esam karaspēka daļās, vairāk mācāmies un gatavojamies kaujas darbībai. Piemēram, ja parastos apstākļos kuģis varētu iziet dienas vai divu laikā, tad šobrīd tas notiktu dažās stundās vai vēl ātrāk," skaidrojis Oleks.
Jau ziņots, ka trešdien Lietuvas prezidente apmeklēja Gaisa kara spēku aviobāzi pie Šauļiem, kur tika iepazīstināta ar to, kā organizēta Lietuvas un NATO gaisa telpas novērošanas un aizsardzības sistēma un kādas procedūras tiek veiktas, reaģējot uz gaisa telpas pārkāpumiem.
Otrdien NATO rīkoja ārkārtas apspriedi par situāciju Ukrainā pēc Polijas un Lietuvas pieprasījuma sākt NATO konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu, kas paredz kopīgi apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību un drošību.
Trešdien ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels paziņoja, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, paplašinot aviācijas mācības Polijā un nodrošinot lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.
Ceturtdien Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle", pievienojoties četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo NATO misiju uz četriem mēnešiem pārņēma ASV. Šauļos nolaidušās arī divas lidmašīnas KC-135, kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā. Ar tām atlidojis iznīcinātājus apkalpojošais personāls - vairāk nekā pussimts cilvēku.
Savukārt Polijas Lasko aviācijas bāzē 12 ASV iznīcinātāju F-16 ierašanās gaidāma pirmdien, vēsta "Wyborcza.pl." Reizē ar iznīcinātājiem ieradīsies 300 karavīri, kas tos apkalpos. Oficiāli šīs lidmašīnas piedalīsies mācībās, kas nākamnedēļ notiks Polijā, bet neoficiāli tiek runāts, ka ASV tādējādi apliecina atbalstu Polijas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas invāzijas Krimā.
Poliju un Baltijas valstis satrauc ne tikai aizvien pieaugošā spriedze ap Ukrainu, bet arī Krievijas karaspēka mācības, kas tajā pašā laikā rīkotas Kaļiņingradā bez iepriekšēja brīdinājuma un izmantojot taktisko bruņojumu. Ziņots arī, ka pēdējā laikā Krievijas armijas lidmašīnas atkal biežāk redzētas Baltijas jūrā pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
