Nosaka, kā tīrīt Vecrīgas atejas. Pirms 100 gadiem...
Liepājas eļļas fabrikā ražo jaunu produktu – margarīnu „Alima”. Topošajiem garīdzniekiem seminārā liek apgūt zemkopības zināšanas. Limbažu pusē zemnieku bargi soda par meža putnu turēšanu to taupības laikā.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Nosaka Iekšrīgas ateju tīrīšanas kārtību
Rīgas pilsētas dome 1914. gada martā valdības oficiozā „Vidzemes Guberņas Avīze” izsludināja jaunos noteikumus par atejas vietu un samazgu bedru tīrīšanas. Lai visiem būtu skaidrs, kā, nepārkāpjot likumu, pareizi un kārtīgi izsūknēt ateju bedres, par šiem noteikumiem ziņoja visi lielākiem latviešu laikraksti:
„Pēc tiem min. vietu un bedru tīrīšana un izvešana Iekšrīgas 1. un 2. iecirkņos atļauta tikai naktī un tikai slēgtās mucās vaj kastēs, kamēr citās pils. daļās dienā var tīrīt tikai ar pumpjiem, gāzes sadedzināšanu krāsnīm un hermētiski slēgtās mucās, bet naktī arī cieši aiztaisītās kastēs un mucās.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 10. martā)
Slavenā Nobeļa brālis indē Rīgas strādniekus
Šodien vairāk zināms slavenais dinamīta izgudrotājs, zviedru zinātnieks Alfrēds Nobels, kurš dibinājis Nobela prēmiju. Pirms 100 gadiem Alfrēda Nobela vārdu Latvijā vēl īpaši nepazina. Tomēr tolaik visiem uz mēles bija viņa brāļa – Roberta Nobela vārds, kurš uz Rīgu no savām naftas atradnēm no Baku bija attransportējis kaitīgu benzīnu:
„„Provodņika” galošu nodaļa slēgta. Lasītājiem jau zināms par saslimšanas gadījumiem „Provodņika” galošu nodaļā, kuri noveda pie interpelācijas valsts domē. Nupat fabrikas direkcija ziņo vietējiem laikrakstiem, ka saslimšanas gadījieni notikuši ar Nobeļu benzīnu, kas fabrikā tiekot lietot jau kopš 25 gadiem. Piektdien fabrikai pienācis jauns vagons (cisterne) Nobeļa benzīna, kuru lietojot sestdienas rītā atkal saslimušas dažas strādnieces. Strādnieču saslimšana esot priekš fabrikas direkcijas neatminama mīkla. Lai novērstu tāļāku strādnieču saslimšanu, direkcija galošu nodaļu slēguse uz nenoteiktu laiku. Cerams, ka zinātniska smēra izmeklēšana atrisinās šo mīklu nevien „Provodņikā”, bet arī Pēterburgas „Treugoļņikā”.”
(„Jaunākās Ziņas”, 1914. gada 17. martā)
Limbažu puses zemnieku notiesā par meža putnu audzināšanu
Pamatīgās nepatikšanās savulaik iekūlās Igates Saknīšu saimnieks, kuram miertiesnesis par irbīšu izaudzināšanu un aizvešanu uz tirgu piesprieda 20 rubļu lielu naudas sodu. 1914. gadā tā bija branga nauda:
„Vaj zemniekam ir tiesība audzināt mājās meža putnus? Janvāra mēnesī Limbažos policija atņēma Igate Saknītes mājas saimniekam R. apm. 20 dzīvas irbes un nodeva R. tiesai par irbu medīšanu taupīšanas laikā. 28. februārī Rig. Valm. 17. iec. Miertiesnesis lietu iztiesāja, R. liecinieki noliecināja, ka R. vasarā āboliņu pļaujot nopļāvis irbi un atradis ligzdā 23 olas. R. olas pārnesis mājās un vistas tās izperējušas, R. visu vasaru irbes mājās audzinājis un janvāra sākumā novedis uz Limbažiem priekš nodošanas tirg. C. dēļ audzināšanas. Liecinieki arī liecināja, ka R. bez irbēm audzina mājās arī zaķus, stirnas un fazānus. R. norādīdams, ka irbs pilnīgi viņa īpašums, lūdz to attaisnot, jo te par medīšanu nav nemaz runa. Miertiesnesis ir tomēr citās domās un nosoda R. par irbu medīšanu taupamā laikā ar 20 rbļ. vaj 6 dienām aresta.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 10. martā)
Melnsvārčiem liek apgūt lopkopības un zemkopības zinības
Arī pirms simts gadiem parastā tauta protestēja, ka garīdzniecība ir pārāk attālinājusies no cilvēku ikdienišķām vajadzībām, tā tikai „lido pa gaisu” un nespēj baznīcēniem palīdzēt risināt dzīves praktiskās pusēs. To bija saklausījuši arī mācītāju priekšnieki zem katedrāļu kupoliem, kuri izdeva speciālu rīkojumu, lai tuvinātu lauku draudžu mācītājus savai draudzei:
„Sinods izdevis rīkojumu, lai garīgos semināros tiktu turētas lekcijas par zemkopību. Priesters sādžās esot vienīgais cilvēks, kurš spējīgs sekmēt kultūru un šai ziņā viņam daudz lielāks svars nekā muižniekam, kura saimniecības veida zemnieki nevarot ņemt par paraugu savās mājas saimniecībās.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 10. martā)
Latviešus sāk pieradināt pie margarīna
Pirms gadsimta veikalos parādījās jauni, vēl nebijuši pārtikas produktiem. Viens no tiem bija margarīns, ko tolaik dēvēja par augu sviestu. Tad arī latviešu presē sākās reklāmas kampaņas, cik tas labs un lēts:
„Iedzīvotāju skaita pieaugšana lielpilsētās pastāvīgi sadārdzina pārtikas līdzekļus. Pat visnepieciešamākie pārtikas līdzekļi kļuvuši tik dārgi, ka mazturīgākiem nākas zem tā grūti ciest. Sviests maksā apmēram 47 kap. mārciņā, pie kam tas nebūt nav pirmā labuma. Tāpēc zinātne jau kopš ilgāka laika pūlas atrast vielu. Kura atsvērtu sviesta labumu, un tagad viņa to ir atradusies kādā augu sviestā, kurš caur savu garšu, labumu, taupību, izskatu u.t.t. pilnīgi līdzinās govs sviestam, bet arī daudz lētāks par pēdējo. Arī Krievijā šādu augu sviestu izgatavo Liepājas eļļas fabrika zem nosaukuma „Alima”. Šī sviesta lietošana ir atvēlēta no galvenās medicīniskās pārvaldes Pēterburgā, un nāk pārdošanā glītā iepakojumā un var sava lētuma dēļ tikt no plašākām aprindām lietots. Uz katru mārciņu var pelnīt apmēram 15 kap.”
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
