Nacionāļu sarakstā: ministre bez valsts noslēpuma un klusējošie radikāļi

Ņemot vērā, ka aizvien vairāk Eiropā dažādu līmeņu vēlēšanās panākumus gūst nacionālistiski un radikāli noskaņoti spēki, jādomā, ka arī Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksts Eiroparlamenta vēlēšanās varētu gūt ievērojamu atbalstu. Protams, ja tiks mobilizēti viņu vēlētāji, jo pēdējo desmit gadu laikā viņi no gana aktīviem kļuvuši par visnotaļ kūtriem. Pirms desmit gadiem, 2004. gadā, „Tēvzemei un brīvībai”/LNNK saraksts Eiroparlamenta vēlēšanās guva spožu uzvaru – „tēvzemieši” no deviņām vietām ieguva četras, bet 2009. gadā - tikai vienu. Gan pirmo, gan otro reizi par Eiroparlamenta deputātu kļuva Roberts Zīle, kurš arī šoreiz ir saraksta lokomotīve. Jāteic gan, ka viens otrs kādreizējais „tēvzemiešu” līderis vairs nav Nacionālās apvienības rindās un tādēļ viņš savus atbalstītājus visdrīzāk pārvilinās uz citiem sarakstiem. To noteikti var teikt par Inesi Vaideri, kura nu ir „Vienotības” listē.

Tieslietu ministre, kurai neuztic noslēpumus

Ar otro numuru Nacionālās apvienības sarakstā startē tieslietu ministre Baiba Broka, kura pēdējo mēnešu laikā visnotaļ sparīgi staigājusi no viena varas gaiteņa uz otru un tajā nesaredz neko nosodāmu. Pērnvasar viņa startēja Rīgas domes vēlēšanās un no Nacionālās apvienības tika nominēta kā Rīgas mēra kandidāte. Ušakova Rīgā viņa gan palika opozicionāre. Tad viņa kā juriste tika iecelta nacionāļu degradētā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vietā. Nu viņa atkal cierē uz Eiroparlamentu un viņai ir lielas iespējas tajā iekļūt.

Kādā radiointervijā Broka skaidroja, ka šāda „mētāšanās” viņai nav nekas nosodāms un viņa godprātīgi pilda vēlētājiem dotos solījumus. Tikmēr par viņas godprātību šaubu ēnu raidījis Satversmes aizsardzības birojs, kurš Brokai nav devis pielaidi valsts noslēpumam. Tiek izteikti minējumi, ka tas noticis tādēļ, ka viņa savulaik, būdama Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre un ministra padomniece, centusies lobēt maksātnespējas administratoru grupējumu intereses. Oficiāls paziņojums, kādēļ Brokai liegta pieeja valsts noslēpumam, gan nav izskanējis.

Pati ministre gan tajā nesaredz nekādas problēmas, bet ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka ministrs bez pieejas valsts noslēpumam nevar vadīt tieslietu jomu. Brokas kļūšana par Eiroparlamenta deputāti šo problēmu varētu ātri vien noņemt no dienas kārtības…

Augstskolas rektors, Austrālijas jurists un nacionāls režisors

Ar trešo numuru Nacionālās apvienības sarakstā startē Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, bet ar ceturto – skandalozās dokumentālās filmas „Padomju stāsts” režisors Edvīns Šnore.

Nacionāļu sarakstā ir virkne vairāk vai mazāk atpazīstamu politiķu un sabiedrisko darbinieku. Tā kā var teikt, ka Nacionālās apvienības sarakstā ir spēcīgas personības un tas ir kā ģenerālmēģinājums pirms rudenī paredzētām Saeimas vēlēšanām. Lojālam vēlētājam pret šo sarakstu tā kā nebūtu iebildumu. Protams, „cīnītāji pret fašismu” to noteikti uzskatīs par savu ienaidnieku listi.

Nacionālās apvienības sarakstā (tā apakšgalā, kurš diez vai iekļūs Eiroparlamentā) ir Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle,  Saeimas sekretāra Dzintara Rasnača biroja vadītāja Daiga Kalnbērziņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītāja Marika Zeimule un citi.

Starp kandidātiem ir arī viens dubultpilsonis, kuram ir arī kādas citas, ne Eiropas Savienības valsts, pilsonība. Tas ir Austrālijas latvietis, pašnodarbinātais jurists Uldis Verners Brūns, kurš tagad no Austrālijas pārcēlies uz dzīvi Latvijā.

Nacionāļu kandidātu pirmā trijotne internetā labāk paklusē

Jāpiemin, ka Nacionālās apvienība pagājušā gada pašā nogalē ir izveidota tādēļ, lai tajā apvienotajām partijām būtu „vieglāk” startēt vēlēšanās. Apvienībā laika gaitā iekļāvušās trīs nacionāli noskaņotās partijas – „Visu Latvijai!”, „Tēvzemei un brīvībai” un Latvijas nacionālā neatkarības kustība (LNNK). Apvienība kā jauns politiskais spēks reģistrēts tikai šī gada 24. janvārī, lai arī vēlētājiem varētu šķist, ka tā darbojas no „aizlaikiem”. Par vienu no prioritātēm nacionāļi min „atbrīvošanos no Krievijas ģeopolitiskās ietekmes”, kas ir to sauklis jau kopš Trešās atmodas pirmsākumiem.

Interesanti, ka pirms šīm vēlēšanām ir mainījies Nacionālas apvienības profils globālajā tīmeklī. Ja Nacionālā apvienība parasti ir ļoti aktīva sociālajos tīklos, tās Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāti pārsteidzošā kārtā ir ārkārtīgi neaktīvi, novērojuši interneta lietotāji. Piemēram, Baiba Broka un Rihards Kols vien epizodiski tvīto vai veic ierakstus savos Facebook profilos. Savukārt Roberts Zīle gan ir aktīvāks - viņš visai regulāri izmanto Twitter, tomēr Facebook profilā pārsvarā aprobežojas ar savas un partijas mājaslapas ierakstu ieteikšanu.