Deputāts Krēsliņš pēc dēla pieķeršanas ar spaisu noliek mandātu

"Narkotikas ir nopietna problēma, un es, tāpat kā citi Latvijas iedzīvotāji, esmu ieinteresēts, lai cīņa ar šo sērgu būtu maksimāli efektīva," uzsver Krēsliņš.

"Apzinoties, ka mans deputāta amats var radīt aizdomas saistībā ar mana aizturētā dēla lietas objektīvu izmeklēšanu un ka notikušais pastarpināti met ēnu arī uz nacionālo apvienību, paziņoju par atteikšanos no deputāta amata," norāda politiķis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Krēsliņš stāstīja, ka par dēla saistību ar izmeklēšanu par "legālajām narkotikām" viņš uzzinājis tikai pagājušajā nedēļā. Pēc Krēsliņa teikā, dēls sākotnēji aizturēts aizdomās par cita nozieguma izdarīšanu, tikai vēlāk izrādījies, ka dēla drauga automašīnā atrastas arī tā dēvētās legālās narkotikas.

Krēsliņš apliecināja, ka pēc dēla aizturēšanas viņš zvanījis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, lai noskaidrotu, par ko dēls aizturēts. Uzzinājis, ka par krāpšanu, deputāts sarunu nav turpinājis, lai netraucētu izmeklēšanu.

Krēsliņš intervijā atzina, ka gadījumā, ja informācija par dēlu nebūtu parādījusies publiski, viņš nebūtu nolicis mandātu, jo patlaban ir tikai aizdomas un nekas neesot pierādīts. Deputāts nolēmis atkāpties no amata, jo publiskotā informācija metot ēnu uz viņa pārstāvēto politisko spēku.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka kolēģa lēmums ir godavīra cienīgs, un šo lēmumu respektē. "Par notikušo joprojām rit izmeklēšana, ir daudz nezināmu aspektu, turklāt diez vai tēvam ir jāatbild par savu pilngadīgo bērnu kļūdām. Taču Krēsliņš šajā situācijā ir parādījis savu principialitāti. Vienalga, legālas vai nelegālas - narkotikas ir joma, kurā kompromisi nav iespējami," pauž Dzintars.

"Tagad lai strādā izmeklētāji, nevis tie, kam patīk izteikt dažādas neticamas versijas par manu saistību ar "legālajām narkotikām"," pauž Krēsliņš.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Krēsliņš dzimis 1945.gadā. 1949.gadā kopā ar ģimenes locekļiem izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes Latvijā atgriezies 1956.gadā.

1966.gadā Krēsliņš absolvējis Rīgas Aviācijas karaskolu radiotehniķa specialitātē. 1974.gadā pabeigta profesora Žukovska vārdā nosauktā Maskavas Gaisa spēku inženieru akadēmija, 1977.gadā turpat aizstāvēta tehnisko zinātņu kandidāta disertācija. 1993.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā Krēsliņš ieguvis inženierzinātņu doktora zinātniskais grādu.

Krēsliņš dienējs Padomju Savienības armijā, 1987.gadā kļūstot par pulkvedi. 1992.gadā sācis dienestu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). 1997.gadā viņš kļuvis par NBS štāba priekšnieka vietnieku, bet 2000.gadā iecelts par NBS štāba priekšnieku. 2007.gadā viņš kļuva par rezerves virsnieku.

2006.gadā un 2010.gadā Krēsliņš kandidēja Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Savukārt 2011.gadā kandidēja Saeimas vēlešanās no VL-TB/LNNK saraksta un tika ievēlēts par Saeimas deputātu.

Kā ziņots, pirms vairākiem mēnešiem Krēsliņa dēla Jāņa vadītajā automašīnā policija atradusi vairāk nekā vienu kilogramu tā dēvēto legālo narkotiku. Krēsliņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka dēls ticis apcietināts un vēlāk atbrīvots.

Ar dēlu, kuram ir sava ģimene, deputātam patlaban vairs neesot cieša kontakta. "Es varu tikai nožēlot, ka bērnībā neaudzināju viņu stingrāk. Varu tikai simtprocentīgi apgalvot, ka viņš nelieto ne šņabi, ne narkotikas. Par šo lietu apzināti neinteresējos, lai neiejauktos izmeklēšanā," sacīja Krēsliņš.

Pēdējos mēnešos aktualizējusies cīņa ar tā dēvētajām legālajām narkotikām, kuru vilinājumam ļaujas arvien vairāk jauniešu un pat bērnu. Gandrīz ik dienu slimnīcās nonāk vairāki jaunieši, kas saindējušies ar šīm narkotikām.

Patlaban ir spēkā likuma grozījumi, kas padara efektīvāku "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanu un kontroli. Saeimas pieņemtie grozījumi paredz ģenēriskās formulas izmantošanu, iekļaujot jaunas vielas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā. Ja pirms tam vielas tika uzskaitītas pēc to maisījuma sastāvdaļu formulas, tad šobrīd aizliegta ir pati pamatformula, no kuras tiek veidotas pārējās vielas.

Otrdien par šo jautājumu sprieda arī valdība. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vakar LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka katra ministrija kaut ko dara, lai cīnītos pret "legālo narkotiku" izplatību, taču šī rīcība nav koordinēta. Šādu priekšstatu viņa guvusi valdības sēdē, kurā tika apspriesti iespējamie varianti cīņai ar "legālo narkotiku" sērgu. Straujuma sacīja, ka pēc divām nedēļām uz sēdi sanāks Narkotiku ierobežošanas padome, kas apkopos visus līdz šim izskanējušos priekšlikumus "legālo narkotiku" izplatības ierobežošanai. Iespējams, padomes sēde varētu notikt arī ātrāk, ja Iekšlietu ministrija tā koordinēs.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) valdības sēdē informēja, ka aptuveni 90% no visām Latvijas "legālo narkotiku" tirdzniecības vietām koncentrējas Rīgā vai tās apkārtnē. Kopumā patlaban Rīgā esot 34 "legālo narkotiku" tirdzniecības vietas. Gada laikā tirdzniecības vietu skaits sarucis par 11 vietām.

Kā iespējamo risinājumu ministrs norādīja izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē soda apmēru par aizliegto psihoaktīvo vielu laišanu apritē. Vienlaicīgi viņš minēja, ka simtprocentīgi izskaust vielu apgrozību valsts līmenī noteikti nebūs iespējams, kamēr daļā sabiedrības pēc šīm vielām būs pieprasījums.

Diennakts režīma variants, kurā policijas darbinieki patrulētu ielās, Rīgas reģionā vien prasītu aptuveni 320 patruļdienesta policistu. Kozlovskis norādīja, ka šāds darbības variants nav reāls, tāpēc cerības tiek liktas uz normatīvo regulējumu, proti, pakļaujot psihoaktīvo vielu apriti Krimināllikuma normām.

Normatīvo aktu papildinājumi varētu paredzēt kriminālatbildību par tagadējā administratīvā akta pārkāpumu par aizliegto vielu laišanu apritē. Labojumi normatīvajos aktos nepieciešami, jo Valsts policija konstatējusi, ka vairumā gadījumu apritē ir vielas, kuras jau ir iekļautas pagaidu aizliegumā. Savukārt par administratīvā akta pārkāpumu patlaban ir paredzēts administratīvais sods, kas nav gana efektīvs.

Šodien Saeimas deputāti pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kuri papildus jau pastāvošajiem ierobežojumiem nosaka sintezētas psihoaktīvas vielas definīciju un paver ceļu to sertificēšanas ieviešanai. Saistībā ar grozījumiem publiskās diskusijas laikā ir izskanējušas arī bažas un iebildumi.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA