Jaunietei bez krievu valodas zināšanām bail palikt par mūžīgo bezdarbnieci

Gita stāsta, ka viņas darba pieredze ir salīdzinoši neliela, arī krievu valodas zināšanas ir vien sarunvalodas līmenī, taču vairākās darba intervijās viņa saskārusies ar nepatīkamu situāciju, proti, darba devējs pieprasa krievu valodas līmeni augstākajā pakāpē.

Sarunvalodas zināšanas ir, bet pieprasa izcilas krievu valodas prasmes

„Tas nav jaunums – bez krievu valodas Latvijā nekur, un es saprotu, ka, strādājot klientu apkalpošanas jomā, šī valoda Latvijā, it īpaši Rīgā ir pat vairāk kā nepieciešama, bet cik pamatotas ir darba devēja prasības pēc izcilām krievu valodas zināšanām? Lai gan sarunvalodā man sarunāties krieviski nav problēmu, jau vairākas darba intervijas noslēgušās bez rezultāta vien tādēļ, ka neprotu pareizi izlocīt galotnes, mans akcents ir izteikti latvisks, un sanāk runāt lauzītā krievu valodā. (Tikai sarunvaloda nederot, vajadzīgas perfektas zināšanas – tā man pamatoja pēdējā darba intervijā ēdināšanas uzņēmumā, kur pieteicos par oficianti) Tad jājautā – vai tad, ja mana dzimtā valoda ir latviešu, es Latvijā varu palikt par mūžīgo bezdarbnieci?”

Gita piebilst, ka, viņasprāt, daudzi jaunieši dodas darba meklējumos uz ārzemēm ne jau tādēļ, ka Latvijā valdītu bezdarbs, bet gan tādēļ, ka krievu valodas nezināšana piespiež doties „trimdā” uz Angliju, Īriju, vai Norvēģiju, jo tur krievu valodu nevajag – „Es negribētu aizbraukt, bet, ja nav citas izejas? Ne jau sēdēšu līdz 30 gadu vecumam, lai izkoptu krievu valodas akcentu... Skumji, ja Latvijā joprojām nekas nav mainījies, latviskums pamazām izzūd, tāpat kā izzūd jaunieši, kuri neredz iespējas veidot nākotni šajā valstī.”

Izcilas latviešu valodas zināšanas nejautā...

Ieskatoties vairākos darba sludinājumos patiešām novērojama līdzīga ainiņa – pie prasībām kā viens no nosacījumiem – izcilas vai ļoti labas krievu valodas zināšanas (vairākos sludinājumos pievienota piebilde par valodas zināšanām arī rakstiski) Lai gan Latvijā valsts valoda latviešu, sludinājumi ar prasību pēc izcilām latviešu valodas zināšanām ir mazāk vai arī šāda prasība vienkārši netiek uzsvērta.

Arī Valsts valodas centa valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis stāsta, ka regulāri tiek saņemtas sūdzības par darba devēju nepamatotu prasību pēc krievu valodas. Taču atzīst, ka jaunieši emigrē uz Angliju, Īriju vai Vāciju, jo realitātē Latvijā nemaz nevar strādāt, ja nav krievu valodas zināšanu. „Nezinot krievu valodu, jaunieši praktiski nevar strādāt daudzos sektoros. Loģiski, ka vieglāk darbu būs dabūt tiem, kas prot krievu valodu, jo tā Latvijā ir pieprasītāka par, piemēram, vācu valodu,” atzīst Kursītis.

Viņš norāda, ka apkalpojošajā sektorā bez krievu valodas zināšanām strādāt Rīgā vai Daugavpilī ir teju vai neiespējami, un šīs prasības pēc izcilajām krievu valodas prasmēm nav samērojamas. „Problēma ir tajā, ka pieprasa krievu valodas zināšanas, lai sarunātos ar latviešu krieviem, kuri valsts valodu prot, bet tajā nerunā. Vai nu valodu iemācies, vai arī nekur nestrādā.”

Vieglāk aizbraukt nekā tiesāties

Kursītis atzīst, ka bieži darba devēju prasības pēc krievu valodas zināšanām ir nepamatotas, bet, lai to pierādītu, darba meklētājam ir jātiesājas. „Tas ir jāpierāda tiesā, bet latvieši nav tam gatavi. Ja tiesātos un pārsūdzētu šīs nepamatotās prasības, tad veidotos arī tiesu prakse, bet latviešiem daudz vieglāk ir aizbraukt uz Angliju, Īriju, Vāciju, jo tur krievu valodu neprasa, būtībā jāzina angļu valoda, kuru visi ir mācījušies. Un diemžēl atpakaļ šī emigrācija arī nenotiks, ja nepamatoti tiks pieprasīta krievu valoda. Darba vietas ir, bet jaunieši reāli tajās nevar strādāt, šo nepamatoto prasību pēc mazākumtautības valodas dēļ,” stāsta Kursītis.

Viņš pauž neizpratni, kāpēc 100% no visiem darbiniekiem būtu jāprot krievu valoda, tā ir mazākumtautības valoda, tad jau vajadzētu pieprasīt arī citu mazākumtautību valodu prasmes, bet realitāte ir tā, ka vairākums darba devēju, it sevišķi Rīgā, ir krieviski runājošie.

Lai gan nepamatotās prasības pret izcilām krievu valodas zināšanām cenšas risināt ar izmaiņām darba likumā, praksē tas nedarbojas. „Darba līgumā būtu jāpamato – kāpēc konkrētā valoda ir jāprot, taču šāda pamata nav,” uzsver Kursītis.

Pirms diviem gadiem arī prezidents Bērziņš atzinis, ka latviešu jaunatne ļoti slikti runā krieviski, tādēļ aicinājis jauniešus mācīties krievu valodu, lai dabūtu labi apmaksātu darbu. Daudzi jaunieši turpretī, šo valodu nevēlas mācīties principa pēc, uzskatot, ka Latvijā dzīvojot, krieviski runāt neviens piespiest nevar.

Jaunieši atzīst, ka skolās krievu valodu iemācīties grūti

Daudzi jaunieši skolā izvēlas krievu valodu nemācīties, dodot priekšroku vācu valodai, taču daudzi, kuri to tomēr izvēlas mācīties atzīst, ka ar pašreizējām mācību metodēm to iemācījušies tomēr nav. Risinājums varētu būt obligātas krievu valodas mācības ieviešana skolās vai pašreizējo mācību metožu uzlabošana.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan stāsta, ka šobrīd valstī neesot noteikts, kuras svešvalodas ir obligātas apguvei un kādā secībā tiek apgūtas, tāpēc nav nekāda pamatojuma tam, kāpēc tieši krievu valodu kā svešvalodu vajadzētu apgūt skolās obligāti.  

„Krievu valodas kā svešvalodas mācīšanas metodes neatšķiras no citu svešvalodu mācīšanas metodēm. 589 krievu valodas kā svešvalodas skolotāji ESF finansētajā projektā „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” ir izglītoti par mūsdienīga mācību procesa organizēšanu un interaktīvo mācību metožu izmantošanu mācību procesā. Daļa šo skolotāju ir apguvuši interaktīvas tāfeles izmantošanas prasmes. Savukārt centralizēto eksāmenu rezultāti liecina par pietiekamām un labām krievu valodas prasmēm,” apgalvo IZM pārstāve Edīte Olupe.

Statistikas dati rāda, ka 2012./2013. mācību gadā vispārizglītojošajās dienas apmācības programmās krievu valodu apgūst 32% no kopējā Latvijas skolēnu skaita, savukārt vācu valodu vien 11%, bet angļu – 82%.

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press