Palsmanes skolā pedofils izvaro savu skolnieci. Pirms 100 gadiem...

Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.

Ne tikai šodien Latvijā uzdarbojas pedofili. Tieši pirms 100 gadiem laikrakstu pirmās lappuses vēstīja par pedofila – skolotāja varasdarbiem Ķempju pagasta skolā:

„No Palsmanes, Valkas apriņķī. Še izvirtulis – skolotājs Jānis L. 26. martā Palsmanes Ķempju pagasta skolā izdarījis varas darbus pie 15 gadus vecās skolnieces Emmas E. 27. martā meiteni izmeklēja ārsts K. un atrada skolnieci izvarotu un grūti slimu. Ar telegrammu uz notikuma vietu tika izsaukts lietas izmeklēšanai Valkas apriņķa priekšnieka jaunākais palīgs. Izvarotā meitene pie nopratināšanas paskaidroja, ka to izvarojis min. skolas otrais skolotājs L. L. nobeidzis kursu Pleskavas skolotāju seminārā un ir par skolotāju no 1898. gada. Apriņķa priekšnieka jaunākais palīgs L. apcietināja un nopratināšanas materiāls un protokoli nodoti izmeklēšanas tiesnesim. L. ieslodzīts Valkas cietumā. Tautskolotāju inspektors L. atlaida no vietas un par notikumu oficiēli ziņojis savai priekšniecībai.”

(„Jaunākās Ziņas” 1914. gada 15. aprīlī)

Nepārdomātas nodokļu politikas dēļ 1914. gadā uz iznīkšanas robežas bija visa vācu kinoindustrija. Tomēr vāciešiem izdevās kaut kā izķepuroties no krīzes un tagad viens no prestižākajiem pasaules kinofestivāliem notiek Berlīnē:

„Kinomatogrāfi savu ziedu laiku pārdzīvojuši un sāk iznīkt – tas ir jaunākais, ko par kinomatogrāfiem vēsta no ārzemju lielpilsētām. Jau ziņots, ka Berlīnē kinomatogrāfu skaits pēdējā gada laikā mazinājies par kādiem 50 – 60. To pašu tagad ziņo arī no Hamburgas. Tur pēdējo 2 gadu laikā beiguši „savu gaitu” veseli 20 kinoteātri, bet no jauna klāt pienācis neesot vairs neviens. Kinomatogrāfu ziedu laiku Hamburgā beigušies ar nodokļu ieviešanu, jo izrādījies, ka uzliekot 15 procentu lielu nodokli no tīra ieņēmuma, daudz kinoteātri nespēj vairs pastāvēt. Šimbrīžam Hamburgā gan esot vēl 63 teātri (Hamburgā ap miljonu iedzīvotāju), tomēr vairākiem no tiem drīzumā esot paredzama iznīkšana.”

(„Rīgas Avīze” 1914. gada 16. aprīlī)

Zviedri sāk izpirkt Latviju

Zviedru bankas Latvijas ekonomiku uzpirka un regulēja jau pirms simts gadiem. Pašreizējā gaušanās, ka tagad pie mums viss nonācis zviedru banku rokās, nav diez ko korekta, jo tā nav tikai mūslaiku nelaime, ar to Latvijas tautsaimniecība sirgst jau sen:  

„Rīgas fabrikas pāriešana zviedru rokās. Kā avīzes ziņo, kāda no Zviedrijas bankām Stokholma sapirkuse Rīgas superfosfātu fabrikas (pirmā tāda fabrika Krievijā) akcijas un kāda ievērojama zviedru firma, kura izstrādājot superfosfātu Malmē, drīzumā sūtīšot uz Rīgas fabriku savus strādniekus, zviedru tehniķu un inženierus.”

(„Rīgas Avīze” 1914. gada 16. aprīlī)

Mūsdienu demogrāfi, iespējams, alojas par latviešu izzušanas iemesliem minot ekonomisko krīzes, ģimenes institūcijas sabrukumu un tamlīdzīgi. Savulaik sprieda, ka dzimstības mazināšanās iemesls ir stārķu populācijas sarukums:

„Dzimstības mazināšanās ir jaunlaiku parādība, par kuru uztraucas visas tautas un valstis. Meklē tai cēloņus un līdzekļus kā to novērst. Vieni atrod sociālos apstākļos vainu, otri sociālismā un bezdievībā. Bet tagad atraduši vēl vienu „dibinātu iemeslu”: stārķi mazinoties. Meklenburgā izdarīta stārķu skaitīšana un pienākts, ka tie mazinājušies par 66 proc., jo arī stārķu dzimstības gājušas mazumā.”

(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 17. aprīlī)

Krievijas impērijā statistiķi šņabi mēra nevis litros, bet gan spaiņos

Pirms 100 gadiem dzeršanas sērga Krievijas impēriju bija pārņēmusi tik lielā mērā, ka statistiķi saražoto šņabi vairs nerēķināja litros, bet gan spaiņos jeb vedros (viens vedrs  - 12,3 litri). 1914. gada sākumā viens Krievijas impērijas iedzīvotājs, ieskatot zīdaiņus un atturībniekus, izdzēra ap 900 gramu oficiāli pirkta šņabja (tolaik Krievijas impērijā dzīvoja ap 130 miljons iedzīvotāju). Jāpiebilst, ka šajā gadījumā klāt jāpierēķina arī alus, vīns un paštecinātā kandža. Tādējādi kopsummā sanāk, kā „kārtīgs” Krievijas impērijas iedzīvotājs tolaik bez ikdienišķajiem 100 gramiem iztikt neverāja:

 „1914. g. februārī, kā Pēt. tel. ag. zņo, kroņa degvīna monopola rajonā pārdoti 8,624,155 vedru degvīna, t. i. par 550.086 vedru mazāk, nekā 1913. g. februārī. No 1914. g. 1. janvāra līdz1. martam pavisam pārdoti 18,419,395 vedru, t.i. par 255,236 vedru vairāk nekā 1913. gadā.”

(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 17. aprīlī)

Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.