Tiešsaistē var sekot līdzi jūras ērgļa, zivju ērgļa un melnā stārķa gaitām
Ornitologs Jānis Ķuze iepazīstina ar aizsargājamo putnu dzīvesveidu, ikdienas paradumiem un nozīmi Latvijas dabā Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kameru trīs aizsargājamo putnu sugu vērošanai prezentācijas pasākumā Rīgas radio un televīzijas tornī.
Sabiedrība

Tiešsaistē var sekot līdzi jūras ērgļa, zivju ērgļa un melnā stārķa gaitām

Jauns.lv

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) no šodienas piedāvās iespēju tiešsaistē sekot līdzi trīs aizsargājamu putnu sugu - jūras ērgļa, zivju ērgļa un melnā stārķa - ligzdās notiekošajam.

Tiešsaistē var sekot līdzi jūras ērgļa, zivju ērgļ...

Datu pārraidi tiešraidei caur tiešsaistes kamerām ar savu torņu palīdzību nodrošina LVRTC, bet putnu gaitām interesenti var sekot līdzi portālā " www.dabasdati.lv ".

Jūras ērgļa ligzda atrodas pie Lubānas ezera, zivju ērgļi mājo Viesītes apkārtnē, bet melno stārķu apmetne meklējama Kurzemē, tā šodien pastāstīja ornitologs Jānis Ķuze. Kā redzams kamerās, jūras ērglis patlaban perē vienu olu, kurai, pēc speciālistu aplēsēm, būtu jāšķiļas 1.maijā. Zivju ērgļi aktīvi gatavojas pēcnācēju radīšanai, savukārt melno stārķu ligzdā patlaban neviena nav. Tēviņš kamerās tur manīts tikai divas reizes, bet ornitologi cer, ka šī mēneša laikā atgriezīsies mātīte un abi iekārtos mājvietu.

Jūras ērgļiem, kas ir lielākie no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem, dabas pārstāvji devuši vārdus - Lubāna un Sartas -, no kuriem tēviņam ticis lietuviešu vārds, raksturojot savu izcelsmi. Savukārt LVRTC, kas arī piedalās šajā projektā, putnus nodēvējis par Laimdotu un Aļģirtu, kā Latvijas un Lietuvas premjeriem.

LVRTC zivju ērgļus iesaukuši par Zentu un Andri, savukārt melnie stārķi savas prombūtnes dēļ palikuši bez vārdiem.

Tiešsaistes kamerās ir redzams ne tikai attēls, bet dzirdama arī skaņa. Kā norāda Ķuze, tās ir interesanti "vērot" arī naktī, jo tad ir dzirdamas visdažādāko putnu dziesmas.

Īpaši nozīmīga ir jūras ērgļu tiešsaistes kamera, jo šie putni pa vienam pārim tiek novēroti vēl tikai Dānijā, Polijā un Ungārijā.

Kameras darbojas ar LVRTC palīdzību, katra ir sasaistīta ar LVRTC torņiem, lai nodrošinātu filmēšanu, pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Velkot paralēles starp putniem un elektronisko pakalpojumu - e-parakstu - viņš norāda, ka patlaban ar šādu parakstu kopš tā ieviešanas brīža ir apstiprināti jau vairāk nekā 5,6 miljoni elektronisko dokumentu, kas ir milzīgs papīra ietaupījums - un tātad, arī koku, kur putniem dzīvot.

Tiešsaistes kamerās putnu dzīvi būs iespējams vērot līdz pat sezonas beigām, kad spārnaiņi pametīs ligzdas.

Pagājušā gada jūnijā Latvijas Dabas fonds noslēdza sadarbības memorandu ar LVRTC par turpmāku sadarbību zaļas e-pārvaldes un zaļas domāšanas popularizēšanā.

LETA/Foto:Zilgma Kukle/ LETA