Būtiski audzis ārzemnieku skaits, kas grib uzturēšanās atļaujas Latvijā
Salīdzinoši ar pērno gadu būtiski pieaudzis ārzemnieku skaits, kas Latvijā pieprasījuši uzturēšanās atļaujas, šogad līdz ceturtdienai saņemti jau 758 iesniegumi, pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule.
Pērn pirmajos četros mēnešos PMLP bija saņēmis 449 pieteikumus uzturēšanās atļaujām Latvijā.
Priekule teica, ka viennozīmīgi pateikt, kamdēļ pieaug uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits, nevar, atzīstot, ka nekustamā īpašuma iegāde ir galvenais, kāpēc atļaujas tiek pieprasītas. Viņa arī paskaidroja, ka pieprasījumu skaits parasti palielinās pirms vasaras, atzīstot, ka šā gada pieprasījumu skaita straujais pieaugums varētu būt skaidrojams arī ar Imigrācijas likuma grozījumu skatīšanu.
Šogad saņemtie pieprasījumi par uzturēšanās atļaujām attiecināti uz 1736 personām, no kurām lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi – 1118. Savukārt 273 ir Ķīnas, 123 – Ukrainas un 80 – Uzbekistānas pilsoņi. Pieteikumu iesniedzēju vidū ir arī pa vienai personai ar Angolas, Serbijas, Ēģiptes, divas Irānas, bet trīs ar Afganistānas pilsonību.
Saeima ceturtdien vēl nepieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, jo vēl jāvienojas par to spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums, ka izmaiņām jāstājas spēkā tikai 2015.gada 1.janvārī, tika noraidīts. Iekšlietu ministrija uzskata, ka likums var stāties spēkā 2014.gada augustā un pēdējais darījuma reģistrācijas termiņš zemesgrāmatā būtu jānosaka 2014.gada 31.jūlijs.
Grozījumi paredz, ka ārvalstnieks uzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja būs iegādājies un viņam piederēs viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro iepriekšējo 150 tūkstošu eiro vietā, bet no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināta nekustamā īpašuma minimālā kadastrālā vērtība.
Likuma grozījumi paredz veikt iemaksu valsts budžetā piecu procentu apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Tāpat paredzēts atteikties no termiņuzturēšanās atļauju kvotām, izsniedzot ārvalstniekiem šādas atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī no ieceres piešķirt uzturēšanās atļaujas, ja valsts budžetā iemaksāti 50 tūkstoši eiro.
BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA
