Viltus loterijas un neesošas naktsmājas. Uzmanies, internetā krāpj un zog!

Attīstoties modernajām tehnoloģijām, daudzi procesi no reālās dzīves jau pārcēlušies uz virtuālo pasauli. Uz turieni pārcēlušies arī blēži, saožot labas peļņas iespējas. Viņu krāpšanas metodes mēdz būt gan vienkāršas un prastas, gan viltīgas un izsmalcinātas. Viena no populārākajām krāpšanas shēmām tiek izmantota, slēpjoties aiz labdarības. Parasti krāpšana notiek kā labdarības organizācijas vai privāts lūgums pēc palīdzības. Jūs pārliecina ziedot, jūs to izdarāt, bet nauda netiek izlietota minētiem mērķiem, tā pazūd krāpnieku kabatās. Kad satopamies ar aicinājumu, piemēram, e-pastā vai sociālajā portālā, ziedot kādam bēdu brālim, būtu vēlams nedaudz papētīt konkrētā cilvēka vēsturi. Pirms ziedot naudu kādai labdarības organizācijai, ieteicams iepriekš noskaidrot, vai tā vispār ir reģistrēta un kādas atsauksmes par to atrodamas. Visdrošāk ir ziedot labi pazīstamām organizācijām, par kuru darbību esam pārliecināti. Lai gan arī piesardzība reizēm nepasargā no kļūmēm. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Latvijā izraisījās skandāls, kad atklājās, ka vāktie ziedojumi Gruzijas kara seku likvidēšanai nebija izlietoti paredzētajam mērķim. Labdarības organizācija Ziedot.lv tiesas ceļā lika Latvijas – Gruzijas sadarbības fondam atmaksāt saziedoto naudu – 6331,63 latus. Kā izrādījās, līdzekļi tika paredzēti skolas celtniecībai, bet līgumā noteiktajā laikā Ziedot.lv nesaņēma nevienu atskaiti no Latvijas – Gruzijas sadarbības fonda. Tās valdes priekšsēdētājs Andrejs Krūskops taisnojās, ka skola Gruzijā jau bijusi uzcelta, tāpēc viņš naudu iedevis uz rokas nabadzīgajiem Gruzijas iedzīvotājiem. Iespējams, kāds noticēja viņa pekstiņiem, bet ne tiesa, kas nolēma piedzīt no fonda saziedotos līdzekļus.

Tie, ka daudz ceļo, zina stāstīt par riskiem, rezervējot internetā naktsmājas. Kā zināms, liela daļa naktsmītņu pieprasa samaksāt par nakšņošanu iepriekš vai vismaz veikt daļēju iemaksu. Izmantojot internetu, jūs pārskaitāt naudu un rezervējat vietu. Krāpšana atklājāas mirklī, kad esat ieradies konkrētajā vietā un konstatējat, ka rezervētā naktsmītne nemaz neeksistē vai arī neatbilst solītajam. Ja vēlaties īrēt apartamentus, izmantojot konkrētu interneta mājaslapu, jābūt uzmanīgam. Noteikti jākļūst piesardzīgam, ja izīrētāju informācijā nav norādīta kontaktpersona vai arī tā nespēj atbildēt uz jūsu jautājumiem. Tāpat vēlams pārbaudīt vietas norādīto adresi – vai tā vispār ir reāla. Visdrošāk ir izmantot viesnīcu oficiālās mājaslapas vai zināmas un pārbaudītas vietnes.

Pirms kāda laika mediji ziņoja par skandālu Lielbritānijā. Izmeklējot noziegumus, kas saistīti ar tūrisma pakalpojumu tirdzniecību internetā, policija Londonā arestēja kādu vīrieti un sievieti. Viņi bija paguvuši apkrāpt aptuveni 3000 klientu. Krāpnieki bija izveidojuši vairākus saitus – sunmedresorts.com, unbeatableholidays.com, holidayez.com, holidaydaysforunder200pounds.com, holidayrez.com – un piedāvāja neesošas ceļojumu biļetes.

Vēl kāds populārs krāpšanas veids – ķert muļķus ar viltus loterijām. Tā notiek, kad mums uz e-pastu pienāk vēstule, kas vēsta, ka esam laimējuši milzīgu naudas summu. Izlasot ko tādu, protams, gribas vai palēkties no prieka. Mums vienīgi jāsamaksā daži sākotnēji izdevumi, lai šo fantastisko summu varētu saņemt. Tas šķiet ļoti vilinoši. Krāpšanas shēma šeit ir vienkārša. Vispirms izvēlētajam upurim tiek paziņots, ka viņš ir laimējis lielu naudas summu, bet pēc tam krāpnieki ar dažādām metodēm izvilina no viņa no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Tā var būt komisijas maksa par laimesta naudas pārvedumu, nodoklis, maksa par konta atvēršanu vai cits maksājums. Bieži vien šādi izdevumi veiksminiekam šķiet nenozīmīgi salīdzinājumā ar milzīgo laimestu, tāpēc viņš ir gatavs maksāt. Saņēmuši naudu, krāpnieki ātri pazūd, un viņus atrast ir gandrīz neiespējami. Tāpēc vēlams atcerēties, ka jebkurš paziņojums par laimestu loterijā, kurā tā saņēmējs nemaz nav piedalījies, ir viltots. Lai pārliecinātos par loterijas īstumu, laimesta paziņojumā sniegto informāciju ieteicams pārbaudīt, to ievadot kādā interneta meklētājā, piemēram, Google.lv. Nosūtītāju vārdi, tālruņa numuri, loterijas nosaukums – iespējams, tas viss jau atrodas tīmeklī kopā ar detalizētiem komentāriem par kārtējo krāpniecības shēmu. Statistika liecina, ka viltus laimestu paziņojumu īpatsvars kopējā surogātpasta plūsmā veido līdz 3%, kas nozīmē tūkstošiem vēstuļu mēnesī.

Vērtīgs ir pat tukšs konts

Latvijā fiksēti vairāki gadījumi, kad cilvēki tikuši apzagti, izmantojot ātros kredītus. Tas ir veids, kā personas datus momentāni var pārvērst naudā. Kā zināms, ātrais kredīts tiek izsniegts, kad fiziska persona ir reģistrējusies ar saviem datiem konkrētajā kredītiestādes interneta portālā un pārskaitījusi vienu centu uz kredītdevēja kontu. Viss, kas ir vajadzīgs, lai paņemtu ātro kredītu, ir personas dati un pieeja šīs personas internetbankai. Tie ir dati, kurus mēs citiem parasti neatklājam, tomēr krāpnieki pamanās tos iegūt. Kā liecina policijas darbinieku novērojumi, reizēm cilvēki ļoti vieglprātīgi izturas pret savu personas datu drošību. Attieksme aptuveni ir šāda – kāda gan vērtība ir manam internetbankas kontam, ja tur nav neviena centa? Īstenībā tukšs konts ir pat ļoti vērtīgs. Tajā var ieskaitīt vienu centu, ar kuru pēc tam var paņemt ātro kredītu un pazust tālēs zilajās. Pērn tika aizturēti trīs vīrieši, kas no 27 cilvēkiem internetā izkrāpa aptuveni 8000 latu. Viņi bija izveidojuši portālam draugiem.lv līdzīgu mājaslapu un ar tās palīdzību ieguvuši īsto draugiem.lv lietotāju vārdus un paroles. Izmantojot iegūto informāciju, blēži iegājuši konkrēto cilvēku profilos īstajā portālā draugiem.lv un, izmantojot šos profilus, nosūtījuši darba piedāvājumus. Cilvēki, kas uz šiem viltus darba piedāvājumiem atsaucās, ar saiti internetā tika aizvesti uz mājaslapu, kas vizuāli līdzinājās trīs Latvijas banku mājaslapām – Citadele, SEB un Swedbank interneta lapām. Šajās mājaslapās cilvēkiem bija jāievada savas interneta bankas informācija – konta numuri, kodu kartes numuri un citi identifikācijas dati. Vēlāk, izmantojot šo cilvēku sniegto informāciju, krāpnieki uz lētticīgo cilvēku vārda noformēja ātros kredītus un naudu izņēma dažādos bankomātos.

Protams, internetbanka sniedz lieliskas iespējas ātri un ērti samaksāt rēķinus, kā arī sekot līdzi sava konta bilancei, tomēr jāatzīst, ka internetbanka pavērusi agrāk nebijušas iespējas arī blēžiem. Pasaules pieredze rāda, ka no privātpersonu kontiem mēdz pazust lielas naudas summas. Ir gadījumi, kad krāpnieki ne uzreiz paņem visu no konta, it sevišķi -– ja tur nav daudz naudas. Tomēr nelielas summas, īpašniekam to nemanot, tiek regulāri atskaitītas. Lai novērstu iespējamās datu zādzības, speciālisti iesaka aizsargāt savu datoru ar antivīrusu palīdzību. Kad tiek izmantota internetbanka, vēlams aizvērt citas interneta vietnes. Kad beidzat darbu ar internetbanku – aizvērt interneta pārlūku.

Kā vēsta Valsts policija, Latvijā regulāri notiek dažādi krāpniecības mēģinājumi internetā, taču precīzas informācijas par to skaitu policijas rīcībā nav. Apkopojot informāciju, netiek izdalīts atsevišķs veids, kādā krāpšana notiek. Fiksēti gadījumi, kad krāpnieki uzdevušies par ārvalstīs esošas bankas pārstāvjiem un piedāvājuši kredītu par nereāli zemiem procentiem. Viņi aicina ieskaitīt naudas summu, lai varētu, piemēram, atvērt kontu bankā un sagatavot dokumentus kredīta noformēšanai. Turklāt nauda jāpārskaita caur naudas transfēriem, piemēram, Western Union, MoneyGram vai PayPal. Dažādas krāpnieku grupas bieži vien izmanto pazīstamu banku logo un datus, kurus ar e-pastu izsūta šo banku klientiem un lūdz atklāt savu internetbankas vai debetkartes pieejas kodus. Šie lūgumi izskatās kā oficiāli banku e-pasti, un cilvēki uz to iekrīt. Šo krāpniecisko vēstuļu pamatojums parasti ir – kontu pārbaude, drošības paaugstināšana vai maksājumu apstiprinājums. Tā kā regulāri tiek konstatēti šādi mēģinājumi piekļūt datiem, Latvijas Komercbanku asociācija aicina datoru lietotājus rūpīgāk izvērtēt nepazīstamu adresātu vai aizdomīgus e-pastus, iepazīties ar interneta drošības pamatlikumiem un pārliecināties, vai dators ir aprīkots ar kādu no jaunākajām antivīrusu programmu versijām.

Piemēram, pirms kāda laika bija mēģinājumi krāpnieciski iegūt lietotāju datus, izmantojot Swedbank identitāti – logo, krāsu un burtu fontu. Viltus aicinājumā bija rakstīts: “Lai paaugstinātu jūsu bankas konta drošību, Swedbank ievieš individuālo sertifikātu sistēmu. Lai kalibrētu jūsu kontu ar jauno drošības sistēmu, nepieciešams atjaunot kodu kartes kodus. Lai turpinātu darbu ar internetbanku, lūdzam aizpildīt kodu kartes atjaunošanas formu.” Aicinājumam bija pievienota klāt tabula, kur klientiem bija jāievada kodi. Latvijas Komercbanku asociācija uzsver, ka neviena banka nekad neprasa klientam sniegt tai informāciju par kodu kartes kodiem. Asociācijas rīcībā ir informācija par līdzīgām krāpnieciskām aktivitātēm, izmantojot arī citu banku identitātes. Tāpēc vēlams ignorēt un uzreiz izdzēst aizdomīgus e-pastus ar nepazīstamiem pielikumiem, jo tos nereti izmanto datoru inficēšanai ar vīrusiem. Klientiem jāņem vērā, ka krāpnieki izmanto psiholoģiskus paņēmienus un viltus vēstuļu saturā izmanto dažādas tēmas – sākot no interesantām mediju ziņām un beidzot ar draudiem par nodokļu parādiem.

Trojas zirgi un zagtas kartes

Ja jūsu elektroniskajā pastā uzrodas dīvains piedāvājums, derētu pavaicāt sev: “Kāpēc kontakts meklēts tieši ar mani?” Ja nav jēdzīga izskaidrojuma, visticamāk, tā ir krāpšana. Kamēr neesat absolūti pārliecināts par sarunas biedra identitāti un pilnvarojumu pieprasīt informāciju, vēlams nesniegt nekādu informāciju par sevi. Tāpat ieteicams nesūtīt personisku un finansiālu informāciju e-pastā, jo tā nav droša komunikācijas vide. Tāpat vēlams izvairīties no e-pasta ziņojumiem, kas satur aizdomīgas saites. Gadās, ka, uzklikšķinot uz šādas saites, datorā instalējas tā sauktais Trojas zirgs, kaitīga programma, kas krāpniekam sniedz iespēju iekļūt lietotāja datora sistēmā un iegūt personas datus. Forumi, pornogrāfiskas lapas un vietnes, kas piedāvā lejupielādēt programmas no apšaubāma avota, kā arī sociālie tīkli ir saistīti ar paaugstinātu risku. Noziedznieki tos bieži izmanto, lai izplatītu spiegu programmu datu zādzībai.

Tāpat jābūt uzmanīgam, iepērkoties vietējos un ārvalstu interneta veikalos. Vēlams pārliecināties, ka interneta veikalam, kurā taisāties iepirkties, ir cienījama reputācija un labas atsauksmes. Derētu arī noskaidrot, vai uzņēmumam ir eksistējoša fiziska adrese un tālruņa numurs. Iepērkoties dariet zināmu vienīgi savas maksājumu kartes numuru. Nekādos apstākļos nevajag atklāt savu PIN kodu vai konta paroli.

Blēži labprāt izmanto zagtas bankas norēķinu kartes. Lai iepirktos internetā, nav vajadzīgs daudz – visa uz kartes pieejamā informācija: vārds, uzvārds, kartes derīguma termiņš, karte numurs un kartes CVC trīsciparu kods, kas atrodas kartes aizmugurē. Iespēja, kā izvairīties no tādas krāpšanas, ir pavisam vienkārša – neuzticēt nevienam savu bankas karti vai tās datus. Ja bankas karte nozaudēta vai nozagta, to nepieciešams tūlīt pat nobloķēt.

Vēl var pieminēt citu krāpniecības veidu, kas formāli ir legāls, bet pēc savas būtības nav korekts. Reizēm dažādās interneta lapās acis žilbina vilinoši reklāmas banerīši, kas piedāvā noskaidrot, cik tu ilgi dzīvosi, kāds ir tavs intelekta līmenis un ko tev vajag ēst, lai novājētu. Tur prasa ierakstīt lietotāja tālruņa numuru un atpakaļ atsūta kodu, kas jāievada programmā, lai to aktivizētu. Šajos piedāvājumos norāde, ka tas ir maksas pakalpojums, ir gauži sīkiem burtiem, un to var nepamanīt. Un pēc tam jābrīnās, kad no mobilo sakaru operatora pienāk fantastiski liels rēķins.

Pēdējos gadus diezgan regulāri novērojama aina, kad krāpnieki no ārvalstīm sūta vēstules Latvijas iedzīvotājiem, kas vietējos portālos ielikuši sludinājumus par kādas mantas pārdošanu. Protams, jau pats fakts, ka situētie eiropieši izrāda vēlmi iegādāties Latvijā vecas automašīnas, lietotus fotoaparātus, sagrabējušus telefonus un nobružātus virtuves kombainus, izraisa pamatotas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Jābūt pārspīlēti lielam optimistam, lai tam visam noticētu. Un tomēr gadās cilvēki, kas uz to iekrīt. Kāds Kalvenes iedzīvotājs pirms kāda laika vairākos Latvijas interneta portālos bija ievietojis sludinājumu, ka pārdod automašīnu Mazda 626. Uz to drīz atsaucās persona, kas sevi dēvēja par Džeimsu Kalipu no Londonas. Sazināšanās starp viņiem notika aptuveni trīs dienas angļu valodā ar e-pasta starpniecību, un abi vienojās, ka pircējs iegādāsies automašīnu par 1000 eiro. Darījumu viņi grasījušies veikt PayPal sistēmā, kur Kalips solīja pārdevējam pārskaitīt naudu par mašīnas iegādi. Pēc kāda laika potenciālajam pārdevējam no kompānijas Western Union Office pienāca informācija, ka Džeimss Kalips pārskaitījis 1400 eiro, taču, lai pārdevējs šo darījumu apstiprinātu, viņam ar Western Union Office starpniecību Kalipam jāpārskaita 400 eiro, tā apliecinot darījumu un tā drošību. Pārdevējs sazinājies ar Western Union Office pārstāvniecību Rīgā, kur uzzinājis, ka viņi nepieprasa nekādu drošības iemaksu un šis darījums, visticamāk, ir krāpšana. Protams, nekādu naudu Kalips nebija pārskaitījis. Turklāt vēlāk IT speciālists konstatēja, ka krāpnieks savu e-pastu sūtījis nevis no Lielbritānijas, bet Nigērijas.

Kā novērots, šie interneta blēži bieži izmanto papildu taktiku – steidzamību. Procesa sasteigšana liek potenciālajam upurim nepamanīt sīkumus un rīkoties nepietiekami piesardzīgi. Krāpnieks var uzrakstīt, ka gatavs maksāt vairāk, lai tikai to mantu dabūtu ātrāk, jo tā paredzēta brālim, kuram pēc dažām dienām būs dzimšanas diena.

Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē vērsās kāds cietušais, kurš bija ievietojis sludinājumu, ka pārdod automašīnu Mercedes Benz par 2200 eiro. Uz sludinājumu atsaucās kāds ārzemnieks, kurš pauda vēlmi iegādāties šo spēkratu. Ieinteresētais pircējs vīrietim piedāvāja naudu pārskaitīt, izmantojot PayPal sistēmu. Vēlāk krāpnieks nosūtīja automašīnas tirgotājam viltotu PayPal maksājuma uzdevumu, kurā bija paziņots, ka nauda ir pārskaitīta. Taču, lai saņemtu naudu, vīrietim uz citu kontu jānosūta 467 eiro, ko vīrietis arī izdarīja. Vēlāk viņš saņēma jaunu paziņojumu, ka nepieciešams iemaksāt lielāku summu. Šādā veidā pēc vairāku maksājumu veikšanas vīrietis kopā pārskaitīja gandrīz 3800 eiro. Kad kārtējo reizi tika pieprasīta jauna summa, kas jau pārsniedza 6000 eiro, viņš saprata, ka ir piekrāpts.

Salauzta sirds

Regulāri uzdarbojas arī tā sauktie interneta alfonsi, kas savaldzina sievietes iepazīšanās portālos un izkrāpj no viņām naudu. Parasti alfonsi izvēlas sievietes gados, kam bailes no vientulības un izteikta vēlme pēc ģimenes. Tādi krāpnieki parasti ir labi psihologi, kas spēj noteikt sievietes vājās vietas. Ja sievietei piemīt pašapziņas trūkums un nepārliecinātība par savu sievišķīgo pievilcību, viņa kļūst par vieglu medījumu. Lai tādu sievieti savaldzinātu, nav vajadzīga ne nauda, ne dāvanas, pietiek ar komplimentiem un mīlestības apliecinājumiem. Protams, alfonss savās vēstulēs raksta to, ko sieviete vēlas izlasīt, tādējādi iegūstot simpātijas un uzticību. Pēc tādas apstrādes sieviete ir gatava savam virtuālajam partnerim palīdzēt. Jāteic gan, naudas prasīšana nenotiek uzreiz, šis jautājums uzpeld pēc ilgākas sarakstes, kad sieviete jau pieradusi un sākusi uzticēties. Un kādā jaukā dienā alfonss izkrata sirdi un pažēlojas, ka smagi saslimusi viņa mīļotā māte, kurai steidzami vajadzīga nauda dārgām zālēm. Sieviete nolemj palīdzēt un pārskaita naudu. Pēc naudas saņemšanas virtuālais draugs pazūd, un sieviete var vienīgi kost pirkstos par savu neapdomību. Turklāt ne jau viņa vienīgā, jo alfonss, kā izrādās, saraksti uzturējis ar daudzām, sūtot visām identiskas vēstules.

Latvijā ne viens vien interneta lietotājs pārsteigumā iepleta acis, kad datora ekrānā pēkšņi parādījās Latvijas Valsts policijas logo un biedējošs vēstījums, ka policija ir nobloķējusi datoru. Paziņojumā vēstīts, ka lietotājs ir pārkāpis likumu, proti, veicis kādu no sekojošām darbībām: nelikumīgi izmantojis vai izplatījis informāciju, kas aizsargāta ar autortiesībām, skatījies vai izplatījis aizliegta pornogrāfiska satura informāciju, lietojis nelicencētu programmatūru. Turpat arī brīdinājums, ka cilvēka personība un adrese tiek identificēti un krimināllieta tiks sākta nākamo 72 stundu laikā, ja vien lietotājs nesamaksās sodu 100 eiro, to ieskaitot Valsts kasē. Samaksa veicama ar kādu no naudas pārskaitīšanas sistēmām internetā – Ukash vai PaySafeCard. Samaksājot sodu, dators tiks atbloķēts 72 stundu laikā pēc naudas ieskaitīšanas. Protams, šādos gadījumos dators tiek nobloķēts pa īstam, bet viss pārējais – blēžu viltojums. Kā vēlāk noskaidrojās, daudzi tomēr bija noticējuši viltus paziņojumam un samaksājuši. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV apkopotā informācija liecina, ka Latvijā apmānīto skaits, kas saņēmuši vīrusu ar Valsts policijas atribūtiku un maksājuši krāpniekiem, bija apmēram 10 procenti. Turpat arī minēts, ka daļa apkrāpto, kas izmantojuši interneta maksājumu sistēmu PaySafe, savu naudu atguvuši, jo šīs lietas risināšanā iesaistījusies arī Valsts policija. Speciālisti teic, ka šāda datoru bloķēšana ar sekojošu naudas izspiešanu nav izgudrota Latvijā, vietējie krāpnieki vienkārši ir adaptējuši savām vajadzībām vienu no izplatītiem datorvīrusiem. Tāds vīruss lielākoties nonāk lietotāja datorā, viņam aplūkojot inficētus video materiālus internetā. Lai izskatītos draudošāk, tas viss tiek noformēts kā policijas paziņojums. Atbrīvoties no šīs datora ligas var ar kvalificēta speciālista un antivīrusa palīdzību.