Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju ierosina lietu pret Ušakovu un "Re&Re" šefu Pauniņu
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, paziņoja tiesā.
Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā "Re&Re" valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.
Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.
Kā ziņots, Talsu rajona tiesa uz 30.oktobri izskatīšanai ir nozīmējusi vēl vienu Zolitūdes traģēdijā cietušo civilprasību. Šī prasība tiesā ir vērsta pret SIA "Maxima Latvija", "Re&Re", SIA "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un SIA "HND Grupa". Lietu vērtēs tiesnese Vineta Pavlovska.
Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, 25.aprīlī tiesa noraidīja lūgumu par prasības nodrošinājumu. Tajā tika lūgts apķīlāt kustamo un nekustamo atbildētāju mantu.
Kā ziņots, šādas prasības pret šiem pašiem atbildētājiem tika iesniegtas un ierosinātas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas rajona tiesā. Katra no prasībām bija iesniegta par 70 miljonu eiro kompensācijas piedziņu.
Savukārt Rīgas apgabaltiesā, skatot pirmo civilprasību, pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems pauda "dziļu pārliecību", ka viņa klienti uzvarēs šajā procesā. Arī 16.aprīlī tiesa nesāka lietas izskatīšanu pēc būtības, jo nācās skaidrot vairākus procesuālos jautājumus. Sēdes sākumā tiesnese norādīja, ka no kriminālprocesa virzītāja - policijas - netika saņemta atbilde attiecībā uz informāciju par signalizācijas pults datiem, ko kā pierādījumu vēlējās pievienot SIA "Maxima Latvija".
Tomēr "Maxima" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs vēlāk sēdē norādīja, ka pagājušajā nedēļā advokāti saņēma šos datus no signalizācijas pults un viņu rīcībā ir protokols ar šo informāciju, taču tas ir izmeklēšanas informāciju saturošs dokuments, ko puse nevar izpaust. Tāpēc pagaidām atbildētājs neiztur lūgumu par ekspertīzes veikšanu.
Vēl tiesa toreiz nolēma noraidīt lūgumu par vairāku civillietu apvienošanu, un šis lēmums nav pārsūdzams. Tomēr vēlāk SIA "Tineo" pārstāvji tiesai kā trešās personas lietā lūdza pieaicināt projektētāju "Kubs" un "HND Grupa", jo spriedums varētu attiekties un skart šīs juridiskās personas. Pret šo lūgumu gan ļoti iebilda Gobzems, taču tiesa nolēma pieaicināt šīs personas un noteica laiku paskaidrojumu sniegšanai. Vēlāk tiesā tika iesniegti dokumenti, lai šīs personas pieaicinātu par atbildētājiem lietā.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
