Kā patiesībā aizgāja bojā basketbolists Klāvs Bedrītis?

Viss sākās ar dzeršanu un konfliktiem bārā „Tinte”

10. maija vakarā Klāvs, Latvijas basketbola līgas 3. divīzijas komandas „Sigulda” spēlējošais galvenais treneris, kopā ar draugiem Valmieras centra bārā „Tinte” atzīmēja panākumu Valmieras atklātajā čempionātā basketbolā. Protams, ka neiztika bez alkohola lietošanas, skandāliem, kautiņiem un domstarpībām dažādu kompāniju starpā.

Bāra „Tinte” pārstāvis Andris Stebers sarunā ar Kasjauns.lv nenoliedza, ka naktī uz 11. maiju bārā konfliktsituācijas ir radušas, bet pats Klāvs konfliktos neesot iesaistījies. Pēc bāra apmeklējuma Siguldas basketbola kluba treneris kopā ar paziņu bija devies Gaujas virzienā. Pēdējo reizi viņu redzēja ap četriem rītā netālu no Gaujas pie Valmieras Mūzikas skolas.

Izskanējušas vairākas versijas par to, kā un kāpēc Klāvs aizgājis no bāra. Pēc vienas no versijām Klāvs ar draugu no bāra aizgājis labprātīgi, bet pēc citas - viņus no turienes esot izdzinuši apsargi vai kāda cita agresīva kompānija. Klāvu ar paziņu esot  vajājuši, iedzinuši mežā un pēc tam Gaujā. Stebers gan runas par Klāva vajāšanu sauc par pilnīgām muļķībām.

„Policija ir izņēmusi visus videoierakstus un tur nekas tāds, ka apsargi būtu vajājuši Klāvu, nav redzams,” teic Stebers. Savukārt izskanējušo versiju, ka Klāvu būtu vajājusi policija un tādējādi viņu iedzinusi nāvē, sarunā ar Kasjauns.lv noliedza Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma. Pats Klāvs pirms aiziešanas no bāra izsauca policiju, lai tā brauc uz „Tinti” noregulēt konfliktu, bet kārtības sargus tā arī nesagaidījis devies prom.

Arī versijas par asiņainu konfliktu bārā atšķiras. Vieni apgalvo, ka Klāvs esot piekauts un pat spīdzināts, apmaldījies mežā, zaudējis orientēšanās spējas un tas viņu ievedis nāvē. Citi atkal teic, ka nekas tāds nav bijis un Klāvs reibuma stāvoklī pats esot aizmaldījies prom no bāra. Policija pagaidām neatklāj notikušā apstākļus, kamēr nav beigusies izmeklēšana un veiktas visas nepieciešamās ekspertīzes. Jāteic, ka Kasjauns.lv neizdevās iegūt apstiprinājumu tam, ka naktī no 10. uz 11. maiju Valmierā būtu noticis kāds vardarbīgs konflikts, kurā būtu cietis Klāvs Bedrītis.

Policiju vaino bezdarbībā, policija apvainojumus noliedz

Agrā svētdienas, 11. maija, rītā Klāvs ar draugu esot pazuduši no novērošanas kameru un paziņu redzesloka Valmierā, netālu no Gaujas. Tiek uzskatīts, ka viņi iegājuši mežā un apmaldījušies, vai arī viņi esot vajāti. Klāva draugs vēlāk no rīta gan atradies un paziņām un Klāva radiem paziņojis, ka Klāvs pazudis.

Tikai dienu pēc notikušā – pirmdien, 12. maijā, Klāva brālis Kārlis policijā, Rīgā, iesniedza pieteikumu par Klāva pazušanu un nepieciešamību uzsākt viņa meklēšanu. Drīz vien arī uzsāka Klāva meklēšanu, kurā iesaistījās gan radinieki un draugi, gan policija un ugunsdzēsēji, gan ekstrasensi un brīvprātīgie.

Klāva radi un draugi apgalvo, ka policija rīkojusies bezatbildīgi un nav veltījusi visus spēkus Klāva meklēšanai. Policijas pārstāve Jukāma gan pārmetumus noliedza: „Var uzskatīt, ka viss šis mežs ir izķemmēts. Ir vairākas reizes viss pārstaigāts gan ar dienesta suņiem, gan policijas darbiniekiem ejot ķēdītē. Otrdien tika piesaistīti arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, kuri braukā pa Gauju.”

Tomēr sociālie tīkli pagājušajā nedēļā bija pārpludināti ar komentāriem, kas vainoja policiju bezdarbībā un pat rīkoja sporta spēles, bet nepiedalījās Klāva meklēšanā. Lūk, viens no šādiem viedokļiem:

„Latvijas Valsts policija dzenā pa stadionu bumbiņu, kamēr blakus jaunieši meklē pazudušo draugu jau kuro diennakti. Tīri cilvēciski - vai viņiem sirdsapziņa to ļauj? Pēc „Maxima” šausmu stāsta visi mauroja, ka ir iedragāta mūsu pamatprasība - prasība pēc drošības. Tātad - pārkāpta Satversme. Un šodien man kā mazajai civilneicībai arī nav ne mazākās drošības sajūtas! Ne grama! Valsts šodien un n-tās diennaktis nav darījusi neko! Varbūt ķeksīša pēc aizpildīja minimumu… nezinu. Kad biju Valmierā palīdzēt Klāva brālim - nebija ne smakas no policijas. Es biju kaut kā iedomājusies, ka tam parkam, mežam, Gaujmalai vajadzētu čumēt un mudžēt no pogainajiem. Laura.”

Klāva mamma: „Puisis nekad nemeklētu glābiņu Gaujā!”

Klāva mamma Inita Kasjauns.lv teica, ka nedēļu, kamēr tika meklēts Klāvs, viņa sadzīvoja ar „nenormālu bezpalīdzību”. Viņa uzskata: „Puisis nekad nemeklētu glābiņu Gaujā, un kurš vai kuri viņu un viņa draugu tur aizdzina. Ir informācija par neglītām lietām tajā naktī..... Iedzēruši klubā bija lielākā daļa, protams, arī viņš, bet tas neattaisno to, kas notika tālāk...”

Klāva mamma Kasjauns.lv izklāsta savu redzējumu par liktenīgās nakts notikumiem: „Viņus vajāja, ir liecinieks. Ir aizdomas, ka viņus ūdenī iedzina ceļu policija un apsardzes firma „Respekts” - no sākuma ar mašīnu, bet vēlāk ar lukturiem pa mežu. Tā kā šādas (policijas, apsardzes) mašīnas ir aprīkotas ar videoreģistratoriem vēlējāmies dabūt ierakstu, bet atteica. Gribējām saprast, kur meklēt - uz kuru pusi. Bārā pirms tam bijis konflikts starp astoņiem cilvēkiem, tai skaitā arī ar apsardzes firmas darbiniekiem.

Puiši (Klāvs ar draugiem) bija ļoti normāli, sakarīgi, viņi nebija recidīvisti, protams iedzēruši. Bet ko klubos dara?  Par to, kādēļ bēga. ir vēl viens info, bet to nevēlos izpaust. Kādiem necilvēkiem jābūt, lai medītu cilvēkus 21. gadsimtā?!

Iznākums - bērniem nav vairs viņu dievinātais treneris, basketbola kluba „Sigulda” treneris, uzņēmējs, Rīgas Jaunā vīru kora dalībnieks, cilvēks, kurš mācījies un pieredzi ieguvis ASV. Cilvēks, kurš, neskatoties uz visu, vēlējās strādāt  savai pilsētai un Latvijai. Protams, mums nav spēcīgu pierādījumu, bet notikušā secību esam sapratuši. Ir liecinieki bārā, kuri atsakās no liecībām.”

Ekstrasensi deva pēdējo cerību

Klāva meklēšanā viņa brālis Kārlis un draugs Māris Rubīns iesaistīja arī daudz brīvprātīgo un ekstrasensu. Ekstrasensi apgalvoja, ka Klāvs esot dzīvs un tas meklētājiem rūpīgi lika pārmeklēt visu apkārtni. Gaišreģi pieļāva, ka Klāvs guvis galvas traumu un viņš joprojām bija dzīvs.  

Klāva bērnības draugs Māris Rubīns stāstīja: „Bez pavedieniem būdami, sākām apzināt ekstrasensus, lai būtu vismaz kaut kāda informācija. Visi kā viens ir apstiprinājuši, ka viņam bijusi galvas trauma, viņš bijis mežā un apjucis maldījies. Ir viena versija, ka viņš četras stundas ir maldījies, un pa to laiku var ļoti tālu tikt.”

Klāva brālis Kārlis atzina – radinieki  un draugi grib ticēt jebkuram pavedienam un tādēļ viņi bija vērsušies vismaz pie desmit ekstrasensiem, kā arī sistemātiski pārbaudīja visu apkārtni.

Tomēr meklēšana beidzās traģiski – pirmdienas, 19. maija, pēcpusdienā, Gaujā vairākus simtus metru aiz Valmieras Dzelzs tilta tika izskalotas Klāva Bedrīša mirstīgās atliekas.

Policistes pārdomas pēc Klāva Bedrīša pazušanas

Valsts policijas pārstāve Jukāma pagājušajā nedēļā, kad vēl pilnā sparā ritēja Klāva meklēšana, publicēja „Pārdomas pēc Klāva Bedrīša pazušanas”. Tajās viņa raksta:

„Dzīve neapturami rit uz priekšu, un klāt kārtējais piektdienas, sestdienas vakars, kuru plānojam pavadīt vairāk vai mazāk pazīstamu cilvēku sabiedrībā, apmeklēt pasākumus, ciemoties pie draugiem vai radiem. Un brīvdienām sekos kārtējais pirmdienas rīts, kurā, apkopojot ziņas par nedēļas nogales notikumiem, jau simto reizi rakstīšu – „ja iedzīvotāji nepārvērtētu organisma spējas pārstrādāt uzņemtā alkohola daudzumu, policijā tiktu reģistrēts par 2/3 mazāk noziegumu”.

Kautiņi, pārdzērušos cilvēku vāļāšanās grāvjos, sēšanās pie stūres alkohola reibumā - teju vai neatņemama nedēļas nogales sastāvdaļa. Rakstīšu un simto reizi uzdošu sev jautājumu: „Kurā brīdī mēs saprotam un kam ir jānotiek, lai cilvēki sāktu DOMĀT?!”

Vakar (15. maijā), pēc sarunas ar Klāva brāli un draugiem, būtībā atkal izdzirdēju to pašu – „cilvēki, ar kuriem Klāvs kopā atpūties Valmierā, nebija „īstie” draugi”. Īstie jau vairākas dienas ir Valmierā un neskaitāmas reizes pārstaigā vietas, kur, iespējams, neprātīgajā skrējienā devās Klāvs. Cik smagi liktenim jāsit, lai mēs robežas vilktu pirms ar asarām acīs jāsaka - nespēju noticēt, tā nevar būt taisnība!

Kautiņi naktsklubos rīta pusē pārmēru izdzerta alkohola dēļ policijas ikdienā nav nekāds retums! Jājautā, kur skatījās tie, kam taču bija jāsaprot, ka situācija var kļūt nekontrolējama? Kur bija draugi, kad viņiem bija jāpasaka: „Pietiek, iesim mājās!” Kur bija tie paziņas, kam bija nevis jānoskatās notiekošajā, bet aktīvi jāiejaucas, pirms situācija pāraug nekontrolējamā uzvedībā, jūtu un darbību izpausmēs? Ko Klāvs domāja un juta, pirms kopā ar „draugu” devās neprātīgajā skrējienā? Kāpēc Klāvs, kurš pats izsauca policiju, vēlāk metās bēgt? Kāpēc viens no viņiem izskrēja no meža, bet otru meklējam vēl šodien? Kāpēc „draugi”, kad pamodās, devās atpakaļ uz Rīgu, nevis vērsās policijā Valmierā? Jautājumu daudz, atbildes gribētu zināt mēs visi.”

* * *

Basketbolista karjeras laikā 1984. gadā dzimušais Klāvs Bedrītis spēlēja Latvijas U-18 izlasē, universitātes komandā ASV, kā arī basketbola klubos „Valmiera” un „Barons”. Pēdējos gados viņš bija pievērsies nopietna līmeņa basketbola dzīves atjaunošanai Siguldā – kļuva par Latvijas Basketbola līgas trešajā divīzijā spēlējošā basketbola kluba „Sigulda” treneri, pēdējā sezonā arī reizēm dodoties laukumā kā spēlētājs, kā arī atvēra „KB basketbola akadēmiju”, kurā trenēja meiteņu un zēnu komandas.