Kurnēšana nelīdzēs: arī turpmāk drīkstēs balsot tikai konkrētā iecirknī
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu aktivitāte Latvijā bijusi zema, piedalījušies vien nedaudz vairāk kā 30% balsstiesīgo. Vienam balsot „iztraucēja” karstais laiks, otram nezināšana par ko vēlēt, bet vēl kādam neizdevīgais vēlēšanu iecirkņa atrašanās punkts. Tomēr arī nākotnē nekas nemainīsies, jebkurā vēlēšanu iecirknī vēlēt nevarēsim, kamēr nemainīsies Eiropā noteiktās normas.
Lai piedalītos EP vēlēšanās, katram vēlētājam bija jāierodas noteiktā vēlēšanu iecirknī, atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Šāds noteikums ierobežojis daudzus cilvēkus, kuri pēc darba vai citām aktivitātēm uz noteikto vēlēšanu iecirkni vienkārši nav paspējuši aiziet, bet iecirknī, kurš pa ceļam, vēlēt nebija atļauts. Tāpēc savas balss atdošana par kādu no EP kandidātiem tā arī izpalikusi.
Lai gan Saeimas vēlēšanās savas pilsētas ietvaros drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, EP vēlēšanās ir citāda prakse, un tā nemainīsies.
„Šāda kārtība ir jau no pirmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo arī visās citās Eiropas valstīs tiek lietota šāda sistēma. To ir pieņēmusi Eiropa, un tāpēc arī Latvijā jāvadās pēc šiem noteikumiem,” stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Lai kaut ko mainītu Latvijā, jāmaina visā Eiropā
Katram balsstiesīgajam ir atļauts vēlēt vienu reizi, un vēlētāju reģistrs to nodrošinot. Jautājot, vai nākotnē kas varētu mainīties, Bērziņa atklāj – vien tad, ja vēlēt jebkurā vēlēšanu iecirknī atļautu visās Eiropas valstīs. Tā, kā tas, visticamāk nenotiks, vēlētājam arī turpmāk būs jāierodas vēlēšanu iecirknī, atbilstoši deklarētajai dzīves vietai. Bērziņa stāsta, ka vienīgie uzlabojumi varētu būt saistībā ar iecirkņu maiņas gadījumā noteiktajiem termiņiem. Šobrīd, lai elektroniski nomainītu vēlēšanu iecirkni, par to jāpaziņo teju mēnesi iepriekš, un reti kurš zina, kur atradīsies pēc mēneša, taču Bērziņa apgalvo, ka šo termiņu varētu saīsināt uz nedēļu.
Jautājot par zemo vēlētāju aktivitāti, Bērziņa atzīst, ka tas neesot atkarīgs no tā, ka kāds nav paspējis ierasties noteiktajā vēlēšanu iecirknī, bet gan neesošās motivācijas dēļ. „Daudzi domā, ka tas ir tālu, tāpēc nav motivācijas iet vēlēt. Ja pie zemās vēlētāju aktivitātes būtu vainīgs reģistrs, tad arī pašvaldību vēlēšanās būtu zema aktivitāte, bet tā nav.”
Savukārt, tikai Latvijā noteikumus par vēlētāju reģistru nedrīkstot mainīt, tas radīšot problēmas Latvijas pilsoņiem, kuri neatrodas Latvijā, balsot par mūsu valsts kandidātiem.
Dažās valstīs – Beļģijā, Grieķijā, Kiprā un Luksemburgā vēlēšanās ir jāpiedalās obligāti, Latvijā gan šādus noteikumus neviens negrasās ieviest. „Ja kaut kas ir obligāts, tad tas radīs vēl lielāku pretestību un noliegumu pret vēlēšanām,” teic Bērziņa.
