Darba likumā plāno noteikt vecāku tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas gadījumā

Likuma grozījumiem atbalstītais priekšlikums nosaka, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērnu veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējas veikt ārpus darba laika.

Par šo īslaicīgo prombūtni darbiniekam savlaicīgi jāpaziņo darba devējam. Prombūtne nevar būt par pamatu darba līguma uzteikšanai.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu par iespēju saņemt ne mazāk par vienu darba dienu garāku atvaļinājumu darbiniekiem, kuru aprūpē ir viens vai divi bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Tāpat deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu iekļaut Darba likumā aizliegumu nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu. Tomēr deputāti vienojās arī par izņēmuma gadījumiem.

Likumprojektā precizēti ierobežojumi, kas attiecināmi uz ieturējumiem no darba samaksas. Ja darba devējs veic ieturējumus, lai atlīdzinātu viņam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Attiecībā uz atpūtas dienu pēc asins nodošanas plānots noteikt, ka darbinieks, vienojoties ar darba devēju, to var izmantot citā laikā, bet ne vēlāk kā gadu pēc asins nodošanas. Darba devējam būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā. Patlaban ne dienu skaits, ne to izmantošanas termiņš likumā nav ierobežots.

Likumprojekts otrajā lasījumā arī papildināts ar normu, ka darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Plānots, ka aizliegumu varēs nepiemērot Darba likuma 140.pantā minētajos gadījumos, proti, darbiniekiem, kuriem noteikts summētais darba laiks. Vienlaikus Darba likums joprojām paredzēs, ka summētajā darba laikā jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un ilgāk par 56 stundām nedēļā.

Ar minēto priekšlikumu nākusi klajā pati LM, jo pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem secinājusi, ka sākotnēji plānotais ierobežojums bija pārmērīgs. Sākotnēji likumā bija paredzēts noteikt, ka jebkurā gadījumā nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu.

Priekšlikumos šim likumprojektam Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš rosināja noteikt, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Tomēr šajā jautājumā netika rasts kompromiss, tāpēc likumprojekts neparedz izmaiņas virsstundu apmaksā.

LETA