Realitāte Latvijā: alkoholu var nopirkt pat 12 gadu vecs tīnis

Sākoties vasaras brīvlaikam, uz pilsētas ielām manāmi daudz vairāk bērni un pusaudži. Jāteic gan, ne visi brīvo laiku izmanto lietderīgi. Kā pārliecinājās portāls Kasjauns.lv, darba dienas pievakarē alkoholu nopirkt nav problēmu pat 12 gadus vecam bērnam, atliek vien pajautāt kādam garāmgājējam.

Darba dienas vakarā šāda situācija bija novērojama pie kāda pārtikas veikala Brīvības ielā Rīgā. Tur divi pusaudži zēni, vecumā ap 12-13 gadiem, bez jebkādas kauna sajūtas uzrunāja garāmgājējus, lai tiem nopērk pudeli alus. Lai arī daudzi mazajiem vienkārši pagāja garām, nepievēršot nekādu uzmanību, vien retais apstājās, lai pateiktu pāris skarbus vārdus. Taču ne visiem rūp likums: mazliet piemaksājot kādam bezpajumtniekam, šķiet, pie pudeles tikt nemaz tik grūti nav.

Steigā pārdevējas pret pircēju pat nepaceļ acis

Līdzīga situācija novērojama arī pārtikas veikalos, kur garo rindu un steigas iespaidā, uz pircēju pat nepaskatās, tāpēc nav brīnums, ka netiek jautāti arī dokumenti un pusaudžiem kaste alus tiek pārdota, pavirši ieskatoties uzrādītajā pases „kopijā”, kas izkopēta uz A4 formāta saburzītas papīra lapeles.

Arī Slimību un profilakses centra pētījumu rezultāti par alkoholu izplatību skolēnu vidū 2013. gadā rāda, ka vecumā no 14 līdz 16 gadiem alkoholiskos dzērienus pamēģinājis teju katrs – 92%. Šķiet, ka neviens nenoliegs – problēmas ar alkoholu lietošanu pusaudžu vidū nav mazinājušās.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatori konsultatīvās narkoloģijas nodaļas vadītāja Inga Landsmane stāsta, ka ar alkoholu saindējušies pusaudži narkoloģijas centrā tiek nogādāti ļoti daudz. „Alkohola izplatība ir gana liela, pētījumi rāda, ka Latvija tieši pusaudžu alkohola lietošanas ziņā ir viena no pirmajām Eiropā,” teic Landsmane. Viņa atzīst, ka nepilngadīgo vēlme iedzert saistāma ar pusaudžu vecumu, kad cilvēks vēlas pierādīt, ka ir gana pieaudzis, lai darītu to pašu, ko pieaugušie.

Taču tam, ka uz ielas jebkurš bez iebildumiem varētu mazgadīgajiem sagādāt alkoholu, Landsmane nepiekrīt. „To, ka apzinīgs cilvēks tā darīs, gan šaubos, bet tiem pusaudžiem ir arī pilngadīgi draugi, kurus pierunāt ilgi nevajadzēs, lai nopirktu alkoholu.”

Viņa atzīst, ja sākumā fiziskas problēmas alkohols varbūt arī neradīs, viss sāksies ar psihiskās atkarības veidošanos, uzvedības traucējumiem, un visbeidzot arī nonāks līdz fiziskām veselības problēmām.

Lielākais alkoholisms meiteņu vidū

Arī Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Pēteris Apinis portālam Kasjauns.lv stāsta, ka bērnu un jauniešu alkoholisms Latvijā ir reāla problēma, jo atkarība veidojoties tieši šajā vecumā, kad nobriest centrālā nervu sistēma. „Arvien lielāka problēma ir pārmērīga alkohola lietošana meiteņu vidū, kā arī reāls meiteņu alkoholisms. Gandrīz visas neparedzētas grūtniecības bērnu un jauniešu vidū rodas alkohola lietošanas rezultātā, vairāk nekā trīs ceturtdaļas bērnu un jauniešu traumu ar dzīvības apdraudējumu, noslīkšanu, pašnāvību un citu negadījumu saistītas ar alkohola lietošanu,” uzsver Apinis.

Viņš uzsver, ka otra problēma ir nelegālais alkohols vai nodokļiem neaplikta, nelegāla kontrabanda, pašmāju ražojums vai šķīdināts, denaturēts spirts, kas tiek pārdots točkās un krogos.

Liela problēma ir arī 24 stundu kafejnīcas. „Tā ir reālākā jauniešu nodzeršanās vieta. Šobrīd par alkohola nodošanu bērniem un jauniešiem draud sods, bet pie katra diennakts veikala – kafejnīcas dežurē „onka”, kas bērniem alkoholu iepērk par 20 centu komisiju,” teic Apinis.

Lai problēmu izskaustu, esot cerības nākamajā Saeimā atkal ķerties pie likumdošanas izmaiņām, kas palīdzētu cīnīties ar bērnu un jauniešu alkoholismu. Gluži tāpat Apinis uzsver veselības mācības nepieciešamību skolās, jo šobrīd bērniem neesot iespējas saņemt adekvātu informāciju par alkoholisma un smēķēšanas ļaunumu un postu.

Likuma pārkāpšana lēti nemaksā

Lai arī sodi par alkohola tirgošanu nepilngadīgām personām nav mazi, ir pārdevēji, kuri gatavi pievērt acis un alkoholiskos dzērienus pusaudžiem tomēr pārdot. Arī Valsts policijā apstiprina problēmas aktualitāti, bet izkontrolēt likuma pārkāpējus ir sarežģīti, jo īpaši gadījumos, kad dzērienus pusaudzim iegādājas kāds, kas uzrunāts uz ielas. Par spīti tam, pārbaudes tiekot veiktas gan no Valsts policijas, gan Pašvaldības policijas puses.

Kā stāsta Valsts policijas pārstāve Diāna Tarvida, nokontrolēt situāciju, kad pieaugušais pērk alkoholiskos dzērienus sev vai kādam nepilngadīgajam, ir diez gan grūti. Tomēr par šādu rīcību ir paredzēta administratīvā atbildība un sods.

„Par alkoholisko dzērienu pārdošanu pārdevējām var uzlikt naudas sodu no 280 līdz 350 eiro, bet, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, tad sods ir no 350 līdz 700 eiro,” informē Tarvida. Viņa stāsta, ka arī tiem cilvēkiem, kas nepilngadīgajiem alkoholiskos izstrādājumus nopērk, kad tie uzrunāti uz ielas, ir attiecināms sods, kas var sasniegt 140 eiro, bet atkārtotā gadījumā pat 700 eiro.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere stāsta, ka situācija, kad bērns pats iegādājas alkoholu tieši no pārdevēja vai viņa rīcībā to nodod pieaugušais, ir nepieļaujama. Pie administratīvās atbildības ir saucamas visas puses, arī pats bērns, kurš alkoholu centies iegādāties.

Taču, neraugoties uz to, ka sodi bargi un likums paredz lūgt uzrādīt personas apliecinošus dokumentus, iegādājoties alkoholu, pat līdz 25 gadu vecumam, ne visas iesaistītās puses to ievēro.

Kasjauns.lv/ Foto: All Over Press