Valdība slepenībā piešķir nezināmu summu nezināmiem aizsardzības mērķiem
Valdība šodien atbalstījusi papildu finansējuma piešķiršanu Aizsardzības ministrijai.
Ņemot vērā, ka jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un to izskatīja personas, kam ir pielaide valsts noslēpumam, nav zināms nedz finansējuma apmērs, nedz mērķis.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka nevar atklāt ne konkrētus skaitļus, ne arī finansējuma piešķiršanas mērķi.
"Valdība piešķīra naudu, kas ir nepieciešama konkrētām darbībām," noteica Straujuma.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš darīja zināmu, ka ir izvēlējusies risinājumu gaisa telpas novērošanas sistēmu iegādei un par to ziņos arī valdībai.
Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai AM saņēma piedāvājumus no 13 kompānijām par iespējām iegādāties gaisa telpas novērošanas sistēmas. NATO un Eiropas Savienības valstu kompānijas piedāvājušas vairāk nekā 15 dažādas sistēmas.
Pēc informācijas izvērtēšanas ministrijas un bruņoto spēku eksperti sagatavojuši atbilstošāko risinājumu novērošanas sistēmu iegādei un šo risinājumu akceptējis arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Jau ziņots, ka Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai - radaru un raķešu iepirkumiem - būs nepieciešami vairāki desmiti miljonu eiro, iepriekš žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos, pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas, otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, iepriekš informēja ministrs.
LETA/Foto: Edijs Pālens, LETA
