Kāpēc Jāņos jāēd siers, jādzer alus un jākurina ugunskurs? Līgo simbolu patiesā nozīme
Visām Līgo vakara un Jāņu dienas izdarībām ir sava mistiska nozīme. Mēs svētkus nesvinam tāpat vien – uguni dedzinām, lai būtu svētība, sieru ēdam, lai iegūtu saules spēku, alu dzeram, lai būtu darba spars, ar jāņuzālēs aizbaidām kukaiņus…
Sabiedrība

Kāpēc Jāņos jāēd siers, jādzer alus un jākurina ugunskurs? Līgo simbolu patiesā nozīme

Jauns.lv

Mēs par pašsaprotamām lietām uzskatām, ka Līgo vakarā jākurina ugunskurs, jāmielojas ar sieru un alu, jāiet meklēt papardes zieds, kā arī jālīgo. Bet kāda ir šo rituālu nozīme un ko tie simbolizē. Kasjauns.lv skaidro, kāpēc Jāņos viss notiek tieši tā, kā notiek?

Kāpēc Jāņos jāēd siers, jādzer alus un jākurina ug...

Jāņi ir vienīgie Latvijā plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas. Svētku pamatā ir pirmskristīgās tradīcijas, saistītas ar zemkopību, zemes auglības, saules un falla kultu.

Kāpēc jālīgo, ko nozīmē vārds „līgo”?

Izrādās, ka vārds „līgo” nemaz nav latvisks. Latvieši to aizguvuši no lībiešiem un adaptējuši latviskajās tradīcijās. Vārds „līgo” līvu valodā nozīmē „lai top” un tas ir visa laba vēlējums un kā tāda savdabīga lūgšana tam, lai viss labi izdodas. Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un to parasti mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas. Līgot turpina visu cauru nakti līdz saules lēktam vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mājas uz māju. Jāņa bērni katrās mājās ir gaidīti viesi, jo viņu ierašanās simbolizē saticību un pārticību. Tāpat pie Jāņu uguns, kā arī pa mājām līgojot, Jāņa bērni cits citu apdzied, šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgošanu.

Kāpēc jākurina ugunskurs?

Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemītot dzīvinošs spēks. Tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli, vai jāvārtās rasā. Jāņuguni savukārt jādedzina pēc iespējas augstākās vietās, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. Uguns jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat Jāņu dienas rītam. Tāpēc arī ir ticējums, ka nepieciešams visu nakti palikt nomodā, jo kādam taču ugunskurs jāsargā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Lai „saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā”, tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā. Savukārt pāri ugunskuram jālec, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos vienotu kopā.

Kāpēc jāēd siers un jādzer alus?

Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti, maize, cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siers apļa formā simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu. Tas ir arī lauku ražības rādītājs.

Kas ir papardes zieds? Ko simbolizē jāņuzāles un vainags?

Neatņemama Līgo svētku tradīcija ir rotāšanās ar jāņuzālēm, vainagu pīšana un mistiskā papardes zieda meklēšana.

Tiek uzskatīts, ka laba ir visa Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā. Tāpēc Līgo pušķos liekamas gan madaras, gan nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. Namu un pagalmu rotāšanai parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai kukaiņus no mājas izdzītu.

Vainagi ir viens no obligātiem vasaras saulgriežu elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo. Pēc Jāņiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes. Tomēr vainagā ievītās Jāņuzāles var arī izmantot tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem.

Visi zinām, ka papardes nezied, bet tomēr Jāņu naktī dodamies meklēt papardes ziedu. Baltijas tautu mitoloģija vēsta, ka papardes zieds ir burvju zieds un auglības simbols. Latviešiem ir tradīcija, ka Jāņu naktī ir jādodas meklēt papardes zieds, kuru atrodot atradējam garantēta laba veselība, bagātība, laime un labklājība

Kāds ir Jānis?

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā ir 54 450 Jāņi. Personvārdu nozīmju tulkotājs Gunārs Treimanis norāda, ka Jānis ir vislatviskākais vārds, un tāpēc ir vislielākā Jāņu tipu dažādība. Viņus var iedalīt četros tipos:

* Pirmais tips. Vīrišķīgais Jānis. Iejūtīgs kolēģis, pasakains bērnu tēvs, labs laulāts draugs. Tomēr šis Jānis var izstrādāt tādus gājienus, par kuriem grūti spriest - kāpēc? Vīrišķība izpaužas galantumā pret dāmām. Viņš ciena un mīl savu darbu. Nepļēguro un nedauzās pa svešu ģimeņu labirintiem.

* Otrais tips. Jūtīgais sapņotājs. Piemīt maigums, iekšējā kautrība, bijība pret sievieti. Arī zināma turēšanās savrup. Vai sapņotājs vienmēr ir spējīgs visus vest uz priekšu? Šis Jānis reizēm nobīstas no vilinājuma, stipras kaislības, nobaidās no sevis. Varbūt tās ir tipiskas Jāņa šaubas - vai vispār iespējama miesas un dvēseles tieksmju saskaņa?

* Trešais tips. Baudītājs, pašapzinīgais un triviālais dzīves tramdītājs, dimdinātājs un arī tukšinieks. To pēdējā laikā saradies ļoti daudz, un par tiem atmiņā iegulst rūgtas mieles.

* Ceturtais tips. Sarežģītības un daudzplākšņainības paraugs. Šis Jānis iziet garu jo garu nobriešanas ceļu. Viņš iesāk ar diezgan naivu artiskumu, bravūru, kā arī nereti ir anarhists - runā visiem pretī, lai tikai nezaudētu individualitāti. Pa līkumotiem ceļiem (draud arī slīdēšana lejup) Jānis sasniedz īstu spēku atraisītību. Protams, ja viņa ceļā rodas tāda sieviete, kura saprot šo mētāšanos no vienas galējības otrā.

* Piektais tips. Mīkstmiesis un „capļaks”, ārišķīgi teatrāls pozētājs, nelaimes čupiņa ikdienā.

Un tomēr Jāņiem ir gan intuīcija, gan izpalīdzētspēja, gan praktiskuma gars, gan fantāzija, kas ikdienu pārvērš svētkos. Visīsākās nakts burvība dzīvē bieži vien savijas ar dziļu traģismu, teikts Treimaņa skaidrojumā, kas publicēts PMLP mājaslapā.

Kāda ir Līga?

Pēc PMLP datiem Latvijā dzīvo 10 496 Līgas. Pēc Treimaņa uzskata, viņas iedalās divos tipos:

* Pirmais tips. Meklē dzīvē dinamiku

, ir grēcīga, bet laimīga. Alkst ārkārtēju situāciju, kur sevi apliecināt. Var meklēt saskaņu ar vīrieti gadiem ilgi un to neatrast. Līgas fantāziju spēj aizraut vienīgi garīgi bagāta personība. Līga nemēdz pakļauties kategoriskiem pieprasījumiem. Ar pretīgumu noraugās gļēvos vīriešos. Tāpēc krietna daļa Līgu var būt arī visu mūžu nesaprastas.

* Otrais tips.

Apskaužams dzīvības sulīgums viņai plūst pa dzīslām. Viņa ienirst dzelmē, tad uzpeld un ap sevi veido tīksmības garu. Šī Līga ļauj vaļu kaislībām, slīpēti apved ap stūri pat neatvairāmas vīrišķības pretendentus. Jāņu nakts burvība Līgai piešķir spēju neļauties skumjām vai melanholiskām pārdomām.

Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA