Vēstures skolotāji: Eksāmena vidējo rezultātu "uz leju novelk" arodvidusskolas un tehnikumi
Vēstures eksāmena vidējo rezultātu "uz leju novelk" arodvidusskolu un tehnikumu audzēkņi, uzskata Latvijas Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns.
Saskaņā ar viņa skaidroto problēmas būtība ir tā, ka 12.klases skolēniem, kuri vēsturi apgūst 210 mācību stundas trīs gadu laikā, domāto eksāmenu kārto arī arodvidusskolu 1.kursa studenti, kuri pielīdzināmi 10.klases skolēniem.
"Šo eksāmenu lielākoties kārto profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kuri to dara 10.klases vecumā - viņi ir divus trīs gadus jaunāki, nekā parasti ir vidusskolu beidzēji. Arī mācību stundu skaits viņiem ir uz pusi mazāks," norādīja Klišāns.
Viņš uzsvēra - ja no pašlaik pieejamās statistikas atskaitītu šo skolēnu uzrādītos rezultātus, tad iegūtais vidējais vērtējums vispārizglītojošo skolu vidū būtu pietiekami augsts.
Klišāns sacīja, ka starp 10. un 12.klases audzēkni ir milzīga atšķirība. "Desmitklasnieks vēl ir bērns - viņš savās interesēs un uzvedībā vēl ir pilnīgi bērnišķīgs, bet 12.klases skolēns ir saprātīgs un pielīdzināms studentam," norādīja Klišāns, vēlreiz uzsverot, ka rezultāti ir jānodala.
Jautāts par to, kā pašreizējo situāciju, kad dažāda vecuma un līmeņa skolēni kārto vienādu eksāmenu, varētu labot, Klišāns norādīja, ka, iespējams, būtu jāievieš divu grūtības pakāpju eksāmeni.
Viens eksāmens, kas būtu sarežģītāks, pildītu tādas pašas funkcijas kā pašlaik praktizētais eksāmens, kalpojot par iestājeksāmenu augstskolās. Bet otrs, vienkāršākais, eksāmens būtu kā monitorings tam, kas notiek nozares izglītības sistēmā.
Tādā gadījumā gan būtu jāņem vērā, ka eksāmens gan arodvidusskolās, gan vispārizglītojošās vidusskolās apliecina vienādu iegūto izglītību.
Klišāns arī pieļauj, ka kārtību varētu atstāt tādu, kāda tā ir. "Tā ir plika statistika, kurā vienkārši jāievēro, ka arodvidusskolas šo statistiku nodzen," uzsvēra Klišāns.
Viņš skaidroja, ka skolēnu sasniegumi vēstures eksāmenos vispārizglītojošās skolās pārsniedz 60%, kas eksāmenam esot pat ļoti labs rādītājs.
"Ja eksāmena izpildes procents ir pāri 70% vai 80%, tad tas nenozīmē, ka skolēni ir kļuvuši ļoti gudri vai skolotāji strādā labi, bet vienkārši eksāmens ir sagatavots nepareizi. Ja kopīgā statistika būtu, ka eksāmenu izpilda 80% līmenī, tad pirmais secinājums būtu, ka eksāmens nav izstrādāts atbilstoši standartiem," uzsvēra Klišāns.
Jau ziņots, ka šogad vēstures eksāmenā skolēni uzrādījuši viszemākos rezultātus eksāmenu sesijā, vidēji iegūstot 42,6%.
LETA/Foto: All Over Press
