Asociācija satraukta par bāriņtiesu darba kritizēšanu
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija satraukta par bāriņtiesu darba kritizēšanu, teikts asociācijas atklātajā vēstulē valsts amatpersonām.
Saeimas Juridiskajā komisijā iepriekš pārrunāja gadījumu, ka kādai sievietei Rīgā pēc viņas mātes prasības tika atņemti bērni. Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība") vērsa uzmanību uz to, ka vairākos gadījumos pierādījusies bāriņtiesas neprofesionalitāte. Tādēļ plānots veidot darba grupu, lai pilnveidu Bāriņtiesu likumu.
Asociācija uzskata, ka medijos pašlaik atspoguļots neobjektīvs viedoklis par bāriņtiesu darbu.
"Saņemot šādu vienpusēju informāciju, nereti arī valsts institūcijas, neiedziļinoties konkrētajā situācijā, izdara secinājumus par mūsu darbu, kas mums nebūt nav glaimojoši un vājina iedzīvotāju uzticību bērnu tiesību aizsardzības sistēmai kopumā," par asociācijas viedokli informēja tās valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere.
Par vienu no aktīvākajām bāriņtiesu darba kritizētājām asociācija uzskata Juridisko komisiju un tās priekšsēdētāju, kas "vēl pirms apstākļu noskaidrošanas izdara secinājumus par bāriņtiesas prettiesisko rīcību".
Asociācija norāda, ka 2013.gadā kopumā pieņemti 14 869 lēmumi, pārsūdzēti 85 jeb 0,6%, savukārt atcelti seši jeb 0,04% (par aprūpes tiesību atņemšanu atcelti divi jeb 0,013%).
"Diemžēl ir sabiedrības daļa, kas savas pūles un enerģiju izlieto publiskai lietas iztirzāšanai tā vietā, lai īstenotu mērķtiecīgas darbības bāriņtiesas un sociālā dienesta konstatēto ģimenes problēmu risināšanai un novēršanai. Žēl, ka cilvēki, kas ir piekrituši publiskot savu privāto dzīvi, neizprot, ka radusies problēma jau būs jārisina viņiem pašiem," teikts paziņojumā.
Asociācija klāsta, ka, kritizējot bāriņtiesu darbu, nereti tiek piemirsts, ka bērnu tiesību aizsardzību valstī nodrošina ne tikai bāriņtiesas, bet arī bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi, izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem.
"Tieši visu šo bērnu tiesību aizsardzības subjektu aktīva sadarbība ir bērnu tiesību sistēmas veiksmīgas darbības pamatā. Bāriņtiesas pieņem lēmumus tikai tad, kad minētais darbs vispār nav veikts vai veikts nepietiekami. (..) Noniecinot bāriņtiesas kā institūcijas, tiek arī apšaubīta pašvaldību kompetence ievēlēt cilvēkus, kas prot un var pildīt aizbildnības un aizgādnības iestādes uzliktās funkcijas un uzdevumus," uzskata asociācija.
Tāpat tiek pausts, ka "nevar novelt visas ar bērnu tiesību aizsardzību saistītās problēmas tikai uz bāriņtiesām. Protams, mēs esam atbildīgi par savu darbu un no atbildības nevairāmies, tomēr uzskatām, ka bērnu tiesību aizsardzības problēmas jārisina kompleksi, iesaistoties visām atbildīgām institūcijām. Noniecinot bāriņtiesu darbu, situāciju valstī bērnu tiesību aizsardzības jomā uzlabot nevar. To var uzlabot tikai ar kopīgu darbu, praktiskiem soļiem konkrētu problēmu risināšanā".
BNS
