Ēna pār prezidentu: Bērziņam domātais kukulis palika čoma kabatā...

Rumānijā arī izvērtusies līdzīga situācija, un tur parlaments pieprasa prezidenta Trajana Basesku atkāpšanos. Vietā jautāt, kāda ir mūsu Valsts prezidenta atbildība šajā gadījumā.

Bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais zemnieku protestu rīkotājs Kāposts ar Bērziņu ticies prezidenta lauku īpašumā Amatas krastā Drabešu pagastā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga. Kāposta „sāpe” bijušas jauna puiša Alda Zvirbuļa nedienas par braukšanu dzērumā. Viņam atņemtas tiesības uz diviem gadiem, piespriests 640 latu naudas sods un pusgads cietumā nosacīti. Taču vainīgais nosacījumus neizpildīja un aizmuka uz ārzemēm. Gadu vēlāk tiesa nolēma viņam piemērot reālu cietumsodu.

Tikmēr Zvirbulis dzīvo ārzemēs, kur nodibinājis ģimeni. Latvijā viņš atgriezties nevar, jo tad būs „jāsēž”. Kāposts izklāstījis šo bēdu stāstu prezidentam un iedevis apžēlošanas lūgumu. Vērsties pie Bērziņa viņam lūdzis zemnieka padomju laiku kolēģis Voldemārs Dozītis, Cēsu pensionārs un Zvirbulim tuvs cilvēks.

Kāposts nav aprobežojies ar vizīti pie prezidenta, bet arī iestāstījis pensionāram, ka vajadzīgi 5000 eiro, lai panāktu Zvirbuļa apžēlošanu. Šo naudu Kāposts nevienam nav nodevis, arī Zvirbuli nav izdevies apžēlot.

Zvirbuļa paziņa vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ka Kāposts viņam izkrāpis naudu. KNAB sāka sekot Kāposta turpmākajām darbībām, piefiksētas arī viņa telefonsarunas. Kāposts vairākkārt zvanīja Bērziņam un interesējās par Zvirbuļa lietu, pretim saņemdams prezidenta apstiprinājumu, ka lieta virzās sekmīgi, vēsta Nekā personīga.

Patiesībā prezidenta Apžēlošanas dienests bija atklājis, ka Zvirbuļa gadījums nemaz neatbilst apžēlošanas procedūrai. Tika izdots Eiropas aresta orderis, un Zvirbuli no Lielbritānijas roku dzelžos nogādāja Latvijā.

Bērziņš atzinis, ka ļoti sen bijusi saruna ar Kāpostu, bet tās saturu neatceroties. Savukārt uz jautājumu, vai pēc tās nodoti dokumenti Apžēlošanas dienestam par Zvirbuli, Bērziņš atbildēja, ka neko tādu neesot darījis.

Prasa atbildīgu prezidenta Bērziņa rīcību

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs paudis, ka “būtu labi, ja Valsts prezidents publiski paustu, ka valstisku lēmumu pieņemšanā nav pieņemama draugu būšana un ka apžēlošanas procedūrai ir jānotiek saskaņā ar likumu”.

Likumā ir noteikta kārtība, kā var vērsties pie prezidenta ar lūgumu apžēlot. Ja kāds izmanto draudzību, lai mēģinātu to panākt, tas nostāda prezidentu ļoti neērtā situācijā, un valsts augtākajai amatpersonai šāda saruna būtu jāpārtrauc, aicinot saskaņā ar likumu vērsties Apžēlošanas dienestā. “Vecas ieražas ir nemirstīgas, un joprojām kāds meklē iespējas caur kolēģiem un draugiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu,” secina Loskutovs.

Deputāts valdās, lai neteiktu rupji

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāts Gunārs Igaunis „Kas Jauns Avīzei” teic: “Prezidentam šādā veidā jautājumi nav jārisina, jo viņa teiktajam un darītajam ir cita vērtība nekā, piemēram, parasta mirstīgā paustajam. Katrā ziņā pret šo visu izturos noraidoši. Man jāsaņemas, lai šajā gadījumā neizteiktos rupji. Mans prezidenta etalons bija Vaira Vīķe-Freiberga. Tas, kas atklājies šajā Kāposta kukuļošanas lietā, ir nesaprotami un nepieņemami. Varbūt arī nākamais parlaments šajā situācijā varētu pieprasīt prezidenta atkāpšanos, kā tas tagad ir Rumānijā, bet šī Saeima gan to nedarīs. Pašreizējā Saeima ir tik pašaizsargājoša, ka diez vai kaut kas tāds ir iespējams.”

Neatkarīgais deputāts, arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārstāvis Gunārs Rusiņš ir pielaidīgāks: “Pirmām kārtām atbildīgs ir pats Kāposta kungs. Viņam saruna ar prezidentu ir bijusi, un to neviens nenoliedz, arī pats Bērziņš. Bet pie prezidenta vēršas daudz cilvēku un ar dažādiem jautājumiem. Ja sarunu būtu ierosinājis prezidents un viņš kaut ko būtu vēlējies izbeigt vai noklusēt, tad varētu būt runa par prezidenta atbildību.”

Pēc Rusiņa domām, “vienkārša saruna starp diviem paziņām nevarētu būt par iemeslu vainot prezidentu”. Viņš aicina neskriet vilcienam pa priekšu, jo viss liecinot, ka vainīgs ir eksdeputāts. “Ja būtu kaut viens fakts, ka prezidents ir kaut ko solījis, tad būtu viņa atbildība. Šajā gadījumā gan visa atbildība gulstas uz Kāpostu,” piebilst Rusiņš.

Tikmēr par līdzīgu gadījumu Rumānijas parlaments prasa savas valsts prezidenta Trajana Basesku atkāpšanos. Viņa brālis Mirča arestēts saistībā ar apsūdzībām, ka viņš no kāda kriminālo aprindu pārstāvja pieņēmis 250 000 eiro lielu kukuli apmaiņā pret solījumu panākt cietumsoda samazināšanu.

Šis arests ietekmē prezidenta amata “neatkarību un leģitimitāti”, norādījis parlaments. Aicinājums prezidentam atkāpties pieņemts ar 344 balsīm par un 17 deputātiem atturoties. Rumānijas prezidenta amata pilnvaru termiņš beidzas gada beigās, tomēr Basesku grasās arī pēc tam aktīvi darboties politikā.