Zooloģijas brīnums Rankā - piedzimis kumeļš ar stirnas galvu. Pirms 100 gadiem...
Vidzemē pirms simts gadiem notika zili zaļi brīnumi – tur dzima kumeļi ar stirnas galvām un mežonīgā ātrumā traucās automobilisti no Pēterburgas. Tikmēr Rīgā kūsāja traka un nevaldāma uzdzīve – zaļumos izbraukušie rīdzinieki postīja Doles pagastu, savukārt restorānā „Jaunā gaisma” pa gaisu lidoja šķīvji un drēbes.
Kasjauns.lv turpina pārlapot 100 gadus senas latviešu avīzes, un konstatē, ka nekas jauns jau šai pasaulē nenotiek.
Riebīgs skandāls restorācijā „Jaunā gaisma”
Visnotaļ ekstrēmas izklaides un skandāli Rīgas krogos un klubos bija arī pirms 100 gadiem. Par to liecina kāds ziņojums no „Jaunās Gaismas”;
„Riebīga dzertuves aina norisinājās l. Jaunajā ielā restorācijā „Jaunā Gaisma”. Maizes galda turētājs Jevgeņijs Vāns nezin kāda tur iemesla dēļ svieda ķelnerim Eduardam Rogulim ar šķīvi un pārsita viņam galvu. Tagad pēdējais ar savu piekritēju palīdzību savukārt uzbruka Vānim un viņu pamatīgi apstrādāja. Skandālis beidzās tikai tad, kad Vānim bija noplēstas no miesām visas drānas un tas Ādama kostīmā izgrūsts uz ielas ielu zēnu izsmieklam. Sastādīts protokols.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 1. jūlijā)
Zooloģijas brīnums Rankā: zirgs ar stirnas galvu
1914. gadā Rankā notika pasaules zooloģijā notika nepieredzēts gadījums – īsta sensācija! Tur kādās zemnieka mājās piedzima kumeļš ar stirnas galvu. Tikai šis gadījums plašāku publicitāti neguva, izņemot īsu informāciju vietējā presē. Vēsture klusē, vai tas tik tiešām bijis reāls fakts vai tikai kārtējā preses pīle:
„No Rankas. Ķēvei piedzimusi stirna. Nesen atpakaļ K. mājās kādai ķēvei atradies kumeliņš ar stirnas galvu un šķeltiem kāju nagiem. Šo gadījumu vietējie iedzīvotāji izskaidro tā, ka minētā ķēve laista pie ērzeļa kādā sētā, kur tai acumirklī šiem zirgiem pa priekšu lēkājusi pie mājas pieradināta stirna. Žēl, ka kumeļš jau nogalināts un nav dota iespēja pēdējo apskatīt pētniekiem.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 2. jūlijā)
Stingrs brīdinājums: Latvijai cauri skries automobilisti no Pēterburgas!
20. gadsimta sākumā uz Latvijas ceļiem sāka parādīties aizvien vairāk automobiļu un jau toreiz lauku grantētos ceļus izmantoja ralliju rīkošanai. Tas, protams, neapmierināja lauciniekus, kuri vēlējās saimniekot ierastā lauku mierā. Bet tehnikas progresam nevarēja stāvēt pretim un laikraksti publicēja pamācības, kā zemniekiem būtu jāuzvedas, ieraugot pašbraucošos ratus, kurus stūrē automobilists:
„Vidzemi arī aizķers automobilistu skriešanās, 15. jūlijā Jaun-Gulbeni, Ērgļus, Krtipeni, Krapi, Lielvārdi, Skrīverus, Koknesi, Stukmaņus un Krustpili, bet 16. jūlijā no Krustpils ies pa Kurzemi uz Jelgavu, no turienes uz Olaini un Rīgu, 17. jūlijā skries no Rīgas uz Siguldu, 19. jūlijā no Siguldas pār Gaujeni un Pleskavu uz Pēterburgu atpakaļ. Apriņķa priekšnieki piekodina iedzīvotājiem braucot minētās dienās uzmanīties, pastāvīgi turēties pa labi, zirgiem uzlikt iemauktus, bailīgu zirgu braucējiem tūlīt pie pirmām signāla skaņām izkāpt no ratiem un turēt zirgus aiz pavadas, kamēr automobiļi zibrauc, tramīgiem zirgiem aizklāt acis segām. Arī uzmanīt, lai uz ceļiem bērni nerotaļājas un neiziet mājlopi.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 30. jūnijā)
Nekrietnie jāņubērni izposta Doles pagastu
Līgo svētki jau bija beigušies kā pāris nedēļas, bet avīzes pārpludināja sūdzības no lauciniekiem, kuri sūkstījās par pilsētniekiem, kuri nemācēja uzvesties pie Jāņu ugunskuriem. Lūk, viena tāda sūdzība:
„No Doles. Nekrietna zaļumnieku izturēšanās. Vietējās Kauču mājās dzīvojošais ārsts Artūrs Dīriķis ziņoja policijai, ka pa Jāņiem, kad uz Doles salu izbrauca no Rīgas Mūzikas un Dzied. biedrība „Marss”, zaļumnieki bez viņa atvēles lietojuši uz Ķekavas ūdens dzirnavu salas viņa pļavu, dārzu un pagalmu, pie kam nesaudzīgā kārtā nobradājuši zāli un aplauzījuši kokus, nodarīdami zaudējumus ap 60 r. Policija sastādīja protokolu. Ja zaļumnieki tik mežonīgi visur izturēsies, kā pēdējā laikā par viņiem sūdzas, tad Rīgas biedrībām vairs neatvēlēs zaļumu vietas.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 2. jūlijā)
Pāvilostā pirms 100 gadiem bija par 100 iedzīvotājiem vairāk
Sausie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk – arī pilsētā, kur visas ielas ved uz jūru. Ja tagad pēc Pāvilostas pašvaldības datiem pilsētā nav vairāk kā 1050 iedzīvotāju, tad pirms 100 gadiem pāvilostnieku bija par kādu simtiņu vairāk:
„No Pāvilostas. Iedzīvotāju skaitīšana. Pāvilostā notika namu un iedzīvotāju skaitīšana. Izrādījās, ka miestiņā ir 180 nami ar 1142 iedzīvotājiem. Iedzīvotājai pa lielākai daļai nodarbojas ar zvejniecību un kuģniecību. Miestiņā ir pāri par 200 zveju laivu, no kurām 27 ir iebūvēti motori. Zvejnieku ir ap 450. Jāpiezīmē, ka klusais miestiņš pēdējos gados sāk stipri attīstīties: būvē namus, ierīko zivju žāvētavas, resp. kūpinātavas. Pārtrauktie padziļināšanas darbi atkal atjaunoti.”
(„Jaunā Dienas Lapa”, 1914. gada 2. jūlijā)
Publikācijā izmantoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās krātuves periodika.lv materiāli un saglabāts 1914. gada rakstības stils.
