Latvijā pērn bijis lielākais iedzīvotāju skaita kritums Eiropas Savienībā

Latvijā dabiskais iedzīvotāju skaita pieauguma rādītājs bija -4,0‰ (t.i., iedzīvotāju skaita izmaiņas uz tūkstoti iedzīvotāju), bet migrācijas saldo bija -7,1‰.

Otrs lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES aiz Latvijas pērn bija Lietuvā, kur dzimušo pārsvars pār mirušajiem uz tūkstoš iedzīvotājiem bija -3,9‰ un valstī iebraukušo pārsvars pār izbraukušajiem uz tūkstoš iedzīvotājiem bija -5,7‰. Tālāk seko Kipra (+4,7‰ un -13,9‰), Grieķija (-1,6‰ un -4,7‰), Portugāle (-2,3‰ un -3,5‰), Bulgārija (-5,2‰ un -0,2‰) un Spānija (+0,8‰ un -5,5‰).

Igaunijā iedzīvotāju skaits gada laikā saruka no 1,3202 miljoniem 2013.gada 1.janvārī līdz 1,3158 miljoniem iedzīvotāju 2014.gada 1.janvārī. Igaunjā dabiskais pieaugums pērn bija -1,70,8‰, bet migrācijas saldo - -2,6%.

Latvijā 1.janvārī dzīvoja 2,0015 miljoni cilvēku pretstatā 2,0238 miljoniem cilvēku gadu iepriekš. Savukārt Lietuvā iedzīvotāju skaits sarucis no 2,9719 miljoniem pērn līdz 2,9435 miljoniem šā gada sākumā.

Kopumā dabiskā pieauguma un migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits saruka 13 ES valstīs, savukārt iedzīvotāju skaita pieaugums pērn reģistrēts piecpadsmit bloka zemēs.

Lielākais kāpums reģistrēts Luksemburgā (+4,2‰ un +19,0‰), Maltā (+1,9‰ un +7,6‰), Zviedrijā (+2,4‰ un +6,8‰), Austrijā (0,0‰ un +6,5‰), Lielbritānijā (+3,2‰ un +3,3‰) un Dānijā (+0,6‰ un +5.3‰).

Visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs 1.janvārī dzīvoja 507,4 miljoni iedzīvotāju pretstatā 505,7 miljoniem 2013.gada sākumā. Iedzīvotāju skaita pieaugums ir saistāms ar to, ka jaundzimušo skaits bija par 80 tūkstošiem lielāks nekā mirušo skaits, savukārt iebraukuši skaits par 700 tūkstošiem pārsniedza no bloka izbraukušo skaitu. Pārējās izmaiņas ir saistāmas ar statistiskiem pielāgojumiem.

Aplūkojot ilgtermiņā, "Eurostat" statistiķi secinājuši, ka iedzīvotāju skaits 28 ES dalībvalstīs kopš 1960.gada ir pieaudzis par apmēram 100 miljoniem.