Atkritumu savākšanas maksu varētu aprēķināt pēc dzīvoklī deklarēto cilvēku skaita

EM informēja, ka izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) skaidroja, ka sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz. Turklāt veiktās izmaiņas, pirmkārt, skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas nav pieļaujams.

"Ministrija virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits. Arī šāda sistēma nebūs pilnībā laba, jo deklarēto un faktiski dzīvojošo cilvēku skaits bieži nesakrīt. Tomēr ar tādu pieeju panāksim, ka šī maksa tomēr tiek aprēķināta taisnīgāk," atzina ministrs.

Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisija aicinājusi izvērtēt iespēju maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķināt proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, savukārt Tiesībsargs aicinājis atcelt spēkā esošo regulējumu un ierosinājis atgriezties pie iepriekš spēkā esošā regulējuma.

EM sagatavojusi grozījumus kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Grozījumi kārtībā paredz, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiek aprēķināta divējādi. Pirmkārt, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, tad proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam summa tiek sadalīta, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Otrkārt, ja atsevišķais īpašums ir neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, maksa tiek noteikta atbilstoši līgumā noteiktajam, bet līdz līguma noslēgšanai - saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Kā kritērijs ir noteikts dzīvoklī deklarēto, nevis faktiski dzīvojošo personu skaits tādēļ, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam nav iespējams pārliecināties par faktiski dzīvojošo personu skaitu.

Vienlaikus ministrija rosina veikt izmaiņas arī regulējumā, kas nosaka ūdens skaitītāju nomaiņas kārtību un kā tiek dalīta ūdens patēriņa starpība, kas radusies starp dzīvokļu īpašnieku norādīto un mājas kopējā skaitītāja rādījumu.

Pašreizējais regulējums nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz 2014.gada 30.jūnijam bija jāpieņem lēmums, vai dzīvojamā mājā ir veicama vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana (ja tie nav bijuši uzstādīti), kā arī jāvienojas par ūdens skaitītāju nomaiņas vai uzstādīšanas kārtību. Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši minēto lēmumu, par ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu var lemt pārvaldnieks.

Taču daudzās daudzdzīvokļu mājās ir problemātiski pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus (īpašnieki dzīvo ārzemēs, dzīvokļos neviens nedzīvo, dzīvo īrnieki, utt.). Līdz ar to EM rosina veikt izmaiņas, nosakot, ka pārvaldnieks var lemt par vienotu atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu vai uzstādīšanu tikai tad, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%. Tādējādi tiktu novērsti gadījumi, ka pārvaldnieka organizēta vienota atsevišķajos īpašumos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņa vai uzstādīšana nav ekonomiski pamatota.

Pašlaik ir noteikts tikai viens gadījums, kurā pārvaldnieks ir tiesīgs atbrīvot dzīvokļa īpašnieku no maksas par ūdens patēriņa starpību - gadījumā, kurā dzīvokļa īpašnieks prombūtnes dēļ nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāju rādījumiem. Taču prombūtne kā attaisnojošs iemesls nav minēta tam, ka dzīvokļa īpašnieks nav laicīgi veicis ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošinājis pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi.

Līdz ar to ministrija rosina ieviest labvēlīgāku regulējumu tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas atrodas prombūtnē, nosakot, ka gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē un par to paziņojis dzīvojamās mājas pārvaldniekam, ja tādējādi dzīvokļa īpašniekam nebija iespējas veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav tiesīgs aprēķināt ūdens patēriņa starpību.

EM jau ir lūgusi Latvijas Pašvaldību savienības viedokli par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu un saņēmusi pozitīvu atzinumu.

Jau ziņots, ka maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju varētu aprēķināt atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam, teikts 1.aprīlī valdībā atbalstītajā Ministru kabineta atbildes vēstules projektā Tiesībsargam par norēķiniem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju.

Ministru kabinets ir izskatījis Tiesībsarga 2014.gada 7.marta vēstuli par norēķiniem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, lūdzot Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūnijam atcelt normas, kas noteiktas "Kārtībā, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" un "Kārtībā, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu".

Izvērtējot Tiesībsarga vēstulē minētos argumentus, kā arī privātpersonu iesniegumos minēto, ka pašreizējā kārtība, kādā tiek aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, var palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju personām, kuras vienas dzīvo dzīvoklī, vairākas reizes, Ministru kabinets plāno izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos problēmas novēršanai.

LETA