Eksperti akcentē vienota informācijas avota nepieciešamību diasporas jautājumos

Kā informēja Kultūras ministrijā (KM), eksperti ierosinājuši pat izveidot pilna laika darba vietu KM, lai varētu nodrošināt mērķtiecīgu koordināciju un saziņu ar dažādu kultūras pasākumu rīkotājiem ārvalstīs, sekmējot Latvijas mākslinieku pārstāvniecību pasākumos ārpus dzimtās zemes, popularizējot Latvijas tēlu, kultūru, personības, kā arī nodrošinot regulāru saziņu ar ārvalstu latviešu organizācijām jautājumos par kultūru.

Šādus ierosinājumus kopā sanākušie eksperti izteica konferencē "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014", kurā vairākās darba grupās tika pētītas problēmas, kā arī formulētas prioritātes sadarbībā starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību.

Kultūras darba grupas dalībnieki vienojās arī, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot konsultatīvu padomi ar ārvalstu latviešu pārstāvniecību kopīgu jautājumu risināšanai, tostarp prioritāšu noteikšanai Latvijas piešķirtajam finansējumam konkrētās nozarēs. Eksperti uzsvēra arī nepieciešamību paplašināt iespējas atbalstīt profesionālās mākslas pieejamību diasporas centros mītņu valstīs.

Iztirzājot diasporas organizāciju darba perspektīvas, eksperti aicināja veicināt savstarpēju diasporas organizāciju labās prakses piemēru apmaiņu attiecībā uz pašorganizēšanos, biedru un finansējuma piesaisti, kā arī stiprināt diasporas organizāciju pārstāvību un iesaisti likumdošanas procesos un valsts pārvaldes darbā, tāpat arī domāt par iespējām atvieglot diasporas vēlētāju dalību vēlēšanās. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubileju 2018.gadā, darba grupa aicināja plānotos svinību pasākumus rīkot sadarbībā ar diasporu.

Darba grupa "Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis" definēja prioritārās tēmas - Latvijas sasniegumi, Latvijas kultūrpolitika, Latvijas sociālo procesu analīze -, kurās vajadzētu koncentrēt ierobežotos valsts un diasporas kopienu un individuālo iniciatīvu resursus vēstījuma sniegšanā. Darba grupa arī secināja, ka ir steidzama nepieciešamība pēc papildu informācijas klāsta - pamatinformācijas jeb "īsā kursa" par Latviju - latviešiem kā Latvijas vēstnešiem, pārstāvot Latviju, un arī tādai mērķauditorijai kā laulātie/partneri un bērni jauktajās ģimenēs. Tika izcelts valodas jautājums, ņemot vērā arī to mērķauditoriju, kas vēl vai vairs nezina latviešu valodu, taču zina citas valodas. Vēstījuma izplatīšanai pasaulē būtu jāorientējas uz elektroniskajiem un virtuālajiem rīkiem.

Arhīvu jautājumu darba grupa par aktuālu ieceri atzina nepieciešamību apzināt, kurās vietās atrodas latviešu diasporas organizāciju dokumenti, lai varētu izveidot vienotu reģistru, tādējādi nodrošinot piekļuvi tiem un uzlabojot pētījumu veikšanas iespējas. Vienotu reģistru varētu izveidot Latvijas simtgades programmā, Latvijas Nacionālajam arhīvam šo darbu koordinējot un sadarbojoties ar latviešu organizācijām mītņu zemēs.

Izglītības jomā aizvien aktuāla ir latviešu valodas apguve un skolu darbības veicināšana diasporā, tāpēc attiecīgā darba grupa secināja, ka nepieciešams turpināt un palielināt tiešo finansiālo atbalstu diasporas skolām, nodrošināt iespēju diasporas skolotājiem vietnē "Māci un mācies latviešu valodu" dalīties ar pašu izstrādātiem materiāliem, kā arī ievietot norādes uz citām vērtīgām mājaslapām un materiāliem. Viena no jomas prioritātēm ir diasporas skolu monitoringa veikšana un regulāru statistikas datu apkopošana, nodrošinot un apkopojot vienuviet arī diasporai aktuālo informāciju par nometnēm, iespējām diasporas jauniešiem iziet praksi Latvijā, jauniešu sadarbības, brīvprātīgā darba, apmaiņas programmu un citām pieredzes iespējām. Darba grupa ierosināja diasporas organizācijām un Latvijas vēstniecībām iegūt, apkopot un izplatīt informāciju par konkrētās valsts un tās pašvaldību atbalsta iespējām.

Lai veicinātu sadarbību starp diasporas un Latvijas jauniešiem un stiprinātu kultūras mantojuma apgūšanu un latvisko identitāti, darba grupa, kuras pārziņā bija nometņu jautājumi, izteica priekšlikumu atbalstīt 2x2 nometņu organizēšanu Latvijā. Arī šajā darba grupā tika spriests, ka kādai no valsts institūcijām būtu nepieciešams izveidot mājaslapu, kurā būtu apkopota informācija attiecībā uz diasporu, tostarp par izsludinātajiem projektu konkursiem, nometnēm, kā arī par iespējamajiem sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs. Darba grupa ierosināja pilnveidot diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu organizēšanas sistēmu Latvijā, kas ļautu laicīgi izsludināt konkursu, izvērtēt projektus un piešķirt finansējumu nometnēm. Latvijas pašvaldībām tika ieteikts uzņemties nometņu organizēšanu reemigrējušiem bērniem un jauniešiem.

Konferencei saturiski jauna tēma, kas sākotnēji bija definēta kā "Sociālās garantijas", darba gaitā paplašinājās uz "Sociālie jautājumi", tādējādi parādot, ka ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem svarīgi ir ne tikai tādi jautājumi kā iespēja Latvijā saņemt ar citās valstīs maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām saistītos pabalstus un pensijas. Tika secināts, ka Eiropas Savienības valstīs spēkā ir kopējs regulējums, taču attiecībā uz citām valstīm ir nepieciešami divpusēji līgumi, kuru izstrādei vajadzīga konkrētajās valstīs dzīvojošo diasporas organizāciju iesaistīšanās. Eksperti pievērsa uzmanību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem Latvijā. Tika runāts arī par tādiem jautājumiem kā dokumentu leģitimācija, kārtojot pilsonības, autovadītāju apliecību un testamentu kārtošanas lietas.

Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 11.jūlijā un 12.jūlijā notika ceturtā gadskārtējā konference "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2014", kuras mērķis ir turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.

Konferencei bija pieteikušies dalībnieki no Latvijas, kā arī no 13 Eiropas valstīm, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas un Austrālijas. Pirmo reizi bija pieteikušies arī dalībnieki no Islandes.

Konferences pirmajā dienā notika dažādas tematiskās darba grupas, kuras uzņēma ar diasporas jautājumiem saistītas institūcijas - KM, Ārlietu ministrija (ĀM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Otrajā dienā konferences plenārsesijā notika divas paneļdiskusijas - par arhīviem un izglītību.

Konferenci organizēja KM, ĀM, IZM sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.

LETA