Nogurusi no birokrātijas, darbu pamet Valsts administrācijas skolas direktore
Būdama neapmierināta ar pārmērīgu birokrātiju, kas valda valsts pārvaldē, atlūgumu iesniegusi Valsts administrācijas skolas direktore Edīte Kalniņa, kura šajā amatā ir kopš 2012.gada, šodien vēsta "Latvijas Avīze" (LA).
Lai gan Ministru kabinets pērn novembrī Kalniņu apstiprināja amatā vēl uz pieciem gadiem, tagad viņa pati uzrakstījusi atlūgumu un darbu plāno pamest pēc diviem mēnešiem.
Valsts administrācijas skolas direktore laikrakstam atzinusi, ka viņas darbs ir interesants un pati jūt gandarījumu par to, kā izdevies attīstīt iestādi, taču vēl vairāk esot to lietu, kuras nav izdevušās pārmērīgas birokrātijas dēļ.
"Ļoti daudz spēka un laika jātērē dažādu birokrātisku procedūru īstenošanai. Par katru soli jāatskaitās tik daudz institūcijām, ka sasniegt iecerēto mērķi kļūst gandrīz neiespējami. Tad cilvēks vairs neredz jēgu savam darbam, un tas ļoti nokausē," LA sūdzējusies Kalniņa.
Savā ikdienas darbā skolas vadītāja satiekot daudz dažādu valsts iestāžu darbiniekus, ar kuriem neformālās sarunāt varot just, ka viņi ir izdeguši un pārstrādājušies. "Reizēm pārstrādāties ir tikai labi, ja tas nepieciešams kāda konkrēta īstermiņa projekta īstenošanai. Taču pie mums tāds darba režīms ir pastāvīgs un bieži vien saistīts ar neskaitāmu bezjēdzīgu procedūru īstenošanu," norādījusi Kalniņa.
Viņa arī novērojusi, ka ierēdņi baidās uzņemties iniciatīvu vai radoši pieiet darbam, jo par katru kļūdu vai neatbilstību "likuma burtam" tiek bargi sodīti.
Valsts kancelejas (VK) direktora Mārtiņa Krieviņa vakar Saeimas komisijā prezentēto deviņu punktu plānu valsts pārvaldes reformām Valsts administrācijas skolas direktore vērtē kopumā pozitīvi, piebilstot, ka tajā aprakstītās lietas ir pareizas, kaut arī ne visam varot piekrist.
"Piemēram, štatu samazināšanas vietā būtu jādomā par birokrātisku procedūru samazināšanu. Arī piedāvātie auditi var būt administratīvais slogs, ja netiek veikti kvalitatīvi. Tāpat par kvalitāti jādomā, ieviešot atbalsta funkciju decentralizāciju. Pārējam piedāvājumam es varētu piekrist, bet nepamet sajūta, ka daudz kas no aprakstītā jau ir lasīts. Mums ir bijušas neskaitāmas šādas stratēģijas un koncepcijas, kaut vai 2013.gadā pieņemtā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija," norāda Kalniņa.
Viņa novēl izdošanos minētajam plānam, taču lielas cerības nelolo, jo konkrētajiem pasākumiem neesot paredzēts finansējums. "Pieredze liecina, ka pasākumi, kurus plānots īstenot "esošā budžeta ietvaros", bieži vien tā ari paliek uz papīra," nobažījusies Valsts administrācijas skolas direktore.
VK izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā ieteikts samazināt valsts pārvaldē strādājoši skaitu par 7-10% un celt algu griestus līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma.
