Ieurbies planšetē vai telefonā. Vai sociālie tīkli ir gadsimta lielākā slimība?

Sociālajā tīklā draugiem.lv uz doto brīdi reģistrēti 1 291 990 lietotāji, Facebook.com vairāk kā 1,3 miljardi, Twitter.com aptuveni 255 miljoni – sociālie tīkli kādam ir ērts un ātrs saziņas veids, vēl kādam iespēja parādīt savas bildes, vai spēlēt spēles tiešsaistē, taču citiem dzīve bez sociālajiem tīkliem ir kā ļaunākais murgs. Nevienam nav noslēpums, ka internets rada atkarību, taču nu psihoterapeiti un ārsti sākuši runāt arī par sociālajiem tīkliem, kā atkarības paveidu.

Ilva ir 26 gadus veca rīdziniece un atzīst – „Esmu atkarīga no sociālajiem tīkliem!” Viņa stāsta, ka vidēji sociālajos tīklos pavadot pat 10 stundas dienā, vien ar nelieliem pārtraukumiem. „Mana diena sākas ar sociālo tīklu pārskatīšanu - Facebook.com un draugiem.lv ieeju uzreiz pēc tam, kad atskanējis modinātājs un esmu atvērusi acis, tāpat arī dienas beigās, pirms gulētiešanas noteikti pārskatīšu visus sociālos tīklus, kuros esmu reģistrējusies. Ja dienas laikā nav iespējas tikt pie interneta, rodas sajūta, ka dzīve uz laiku ir apstājusies,” atklāj Ilva. Jautājot, vai jaunā sieviete ir meklējusi palīdzību pie speciālistiem, Ilva atzīst, ka savu atkarību apzinās, bet tā netraucējot tik ļoti, lai meklētu palīdzību. Spēles, vai fotogrāfijas neesot iemesls nemitīgo stundu pavadīšanai sociālajos tīklos, Ilvai svarīga esot saziņa, tā vietā, lai sazvanītos, viņa dod priekšroku bezgalīgai sarakstei. „Pēdējā laikā esmu aizrāvusies arī ar Instagram, pusdienas laikā paspēju ne vien paēst, bet arī apskatīt neskaitāmus lietotāju profilus, smelties idejas un pavadīt laiku lietderīgi.”

Diskomforts, ja 20 reizes dienā nav pārbaudīts e-pasts

Psihoterapeite un biedrības „Esi brīvs” priekšsēdētāja Dace Caica portālam Kasjauns.lv stāsta, ka atkarība no sociālajiem tīkliem patiešām ir problēma, un tas ir daudz nopietnāk, nekā pierasts par to runāt. „Mūsdienās dzīve ir dinamiska, un, izmantot sociālos tīklus un internetu ir normāli, bet neviens nerunā par sociālo tīklu lietošanas kultūras noteikumiem. Atkarība ir kā slimība – ar savu gaitu, simptomiem, kāpumiem un kritumiem. No šāda viedokļa skatoties, jā – atkarība no sociālajiem tīkliem ir slimība,” uzsver Caica.

„Par atkarību liecina jau tas vien, ka cilvēks nespēj pilnvērtīgi funkcionēt bez sociālo tīklu, e-pasta pārbaudīšanas, viņš jūtas diskomfortā ar sevi, ja nav bijusi iespēja pārbaudīt e-pastu jau 20. reizi dienā,” teic Caica.

Viņa uzsver, ka pirmās pazīmes, kas liecina par atkarības iestāšanos ir garastāvokļa izmaiņas, proti, cilvēks jūtas nomākts, sapīcis, noslēdzies no apkārtējās vides, bet tam var sekot arī fiziski simptomi kā galvas sāpes, muskuļu sāpes, traucēts miegs. „Šāda veida atkarība ir bīstama, jo rodas jautājums – kāda tad ir šāda cilvēka dzīves kvalitāte? Tas ļoti ietekmē arī ģimenes iekšējo dzīvi. Taču mani priecē, ka pēdējā laikā arvien biežāk parādās cilvēki, kuri savu atkarības problēmu atzīst, un meklē palīdzību, cilvēki par to sākuši domāt,” stāsta Caica.

Bīstamākie esot iepazīšanās portāli, jo tie ievelkot tā, ka par miegu tiek piemirsts: „Cilvēki var sarakstīties pat līdz trijiem naktī, nepamanot kā paskrējis laiks. Līdz ar to nākamajā dienā ir problēmas piecelties, grūti koncentrēties darbam, rodas miega traucējumi,” apstiprina Caica.

Taču, jautājot, kā pārvarēt atkarību no sociālajiem tīkliem, psihoterapeite noteic – „Vienas receptes nav, katrs gadījums ir individuāls, bet sākumā būtu svarīgi apzināties – ko tu šādā veidā kompensē.”

Latvijas vadošā sociālā tīkla draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks gan atzīst, ka sociālie tīkli paši par sevi atkarības gūstā nevienu neievilks, „vainīgais” ir saturs. „Ārsti ļoti smagi kļūdās, ja uzskata, ka pastāv atkarība no sociālajiem tīkliem. Nesen Briselē, droša interneta lietošanas konferencē, kiberpsiholoģe uzsvēra, ka atkarība var rasties no spēlēm, vai komunicēšanas sociālajos tīklos, bet ne no tīkliem kā tādiem,” stāsta Palkavnieks. Viņš atzīst, sociālo tīklu saturs – spēles, saziņa, fotogrāfiju ievietošana, vai skatīšanās, iespējams, tiešām var radīt atkarību, taču ir skaidrs, ja sociālie tīkli šīs iespējas nepiedāvātu, tie nevienam nebūtu interesanti, tāpēc paši par sevi atkarību neveido.

„Tas jau būtu tāpat, kā teikt, ka cilvēkam ir atkarība no telefona. Arī šņabi bez grādiem neviens nedzertu, cilvēki dzer ne jau tāpēc, lai iedzertu, bet, lai sasniegtu reibuma stāvokli,” teic Palkavnieks. Līdzīgas paralēles varot vilkt ar sociālajiem tīkliem – atkarības pamatā ir saturs, darbības, nevis sociālā tīkla platforma kā tāda. Tāpat viņš atzīst, ka nevienam biznesam šāds atkarību mākts cilvēks nebūtu interesants, arī portālam draugiem.lv atkarīgs sociālo tīklu lietotājs labumu nedod. „Esam izrēķinājuši, ka mūsu portālā vidēji dienā cilvēks pavada 1,19 stundas,” piebilst Palkavnieks.

Sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis atzīst, ka sociālie tīkli var veidot atkarību, taču tā, viņaprāt, ir nekaitīgākā no visiem atkarību veidiem. "Ir divu veidu atkarības - psiholoģiskā un fiziskā. Ja alkohola un narkotiku lietošana pieskaitāma pie fiziskās atkarības, tad sociālie tīkli ir psiholoģiska atkarība. Es gan teiktu, ka šī ir nekaitīgākā no visām atkarībām, jo cilvēka ķermenim tā nodara vismazāko postu.

Taču piekrītu, ka atkarība rodas no satura, nevis no portāla kā tāda. Paši portāli ir vien tukšās kastītes, ja no tām izņemtu saturu, tur nekā nebūtu," teic Mednis. Lai arī Medņa ikdiena ir sociālo tīklu pārzināšana, viņš stāsta, ka pašam atkarība no šiem tīkliem izveidojusies nav.

Jebkura atkarība ir veselības problēma

Latvijas Ārstu biedrības prezidenta padomniece Liene Cipule apstiprina, ka atkarība no interneta vides un sociālajiem tīkliem ir uzlūkojama kā veselības problēma gan no psiholoģiskā, gan sociālā viedokļa. „Ilūzija par atvērtību pasaulei ar interneta starpniecību patiesībā ir nopietna, jo kā likums cilvēki, kas savas psiholoģiskās un sociālās vajadzības risina sociālajos tīklos un e-vidē, dzīvē kļūst nošķirtāki no sabiedrības, bieži veidojas identitātes problēmas,” teic Cipule.

Viņa atzīst, ka interneta vidē satiktie cilvēki bieži vairās no reāliem kontaktiem un atsvešinās no cilvēkiem, kas kopumā veido apburto loku sociālo saišu veidošanā – cilvēks faktiski dzīvo citā realitātē, kas ietekmē viņa domāšanu, pašapziņu un visu dzīvi.