Raustīšana aiz rokas, likšana kaktā, purināšana - vardarbība Latvijas bērnudārzos
„Nav neviena reģiona Latvijā, no kura netiktu saņemtas vecāku sūdzības par pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs,” runājot par vardarbību bērnudārzos piebilst Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. Šī gada laikā inspekcija saņēmusi jau 29 sūdzības, no kurām 5 gadījumos konstatētas vardarbības pazīmes.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā apstiprina, ka situācija ir gana nopietna, proti, šogad no vecākiem iesniegtas jau 29 sūdzības (pērn visa gada laikā 33 sūdzības). Lai gan ne visos gadījumos vecāki sūdzējušies par vardarbību bērnudārzos, tendence rāda – sūdzību skaits aug
Par ko sūdzas vecāki -
Jau ziņots, ka no šogad saņemtajām sūdzībām, pilnībā apstiprinājušās četras, vēl 13 gadījumos informācija apstiprinājusies daļēji, bet 12 gadījumos neapstiprinājās vispār. Pieci gadījumi atzīti par vardarbīgiem.
Jautājot, par ko vecāki sūdzas, Millere stāsta, ka tās, galvenokārt, ir sūdzības par nepietiekamu bērnu pieskatīšanu, kas var novest pie traumām, tāpat aktuālākā problēma ir vardarbība tieši pašu vienaudžu starpā, proti, parādījusies tendence – viens otram pāri dara arvien jaunāki bērni. Millere to skaidro, ar bērnu izteiktajām uzvedības problēmām, kas tiek ignorētas un netiek novērstas, bērnu vedot pie attiecīgajiem speciālistiem.
Kas attiecas uz vardarbību pret bērnu no pedagoga puses, šādu sūdzību ir maz, bet ja ir, tad aprobežojas ar balss pacelšanu, ielikšanu kaktā, purināšanu, vai paraustīšanu aiz rokas, apstiprina Millere. Taču, salīdzinājumā ar skolām, pirmsskolas iestādēs smagi vardarbības gadījumi neesot konstatēti.
Arī kaktā likšana ir vardarbība pret bērnu
Vecāki par vardarbību bērnudārzā parasti uzzina no sava bērna, jo, stāstot par dienas laikā piedzīvoto, bērns neaizmirsīs piebilst arī par to, ja kāds būs pagrūdis vai pacēlis balsi. Kā stāsta Millere, biežāk gan vardarbība norit pašu vienaudžu starpā, taču bijušas arī sūdzības par fizisku vardarbību no pedagoga puses. „Pēc izskatīšanas šie gadījumi gan nav klasificēti kā vardarbīgi, taču ar pedagogiem ir jāstrādā, jāveic preventīvais darbs, jo bērni mainās, mainoties kopējai sabiedrībai. Jāpiebilst gan, administratīvi sodīts šogad nav neviens pedagogs,” stāsta Millere.
Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa gan pauž veidoli, ka arī bērnu raustīšana aiz rokas, likšana kaktā, vai citas tamlīdzīgas darbības ir vērtējamas kā tāda veida izturēšanās, kas apdraud, vai var apdraudēt bērna attīstību, vai pašcieņu, līdz ar to arī šāda veida izturēšanos ir jāklasificē kā vardarbību pret bērnu.
Mainījusies arī tendence – ja agrāk vecāki sūdzības iesūtījuši mazāk, jo baidījušies pazaudēt jau tā grūti iegūstamo vietu pašvaldības bērnudārzā, tad tagad tie kļuvusi drošāki, tāpēc nav pamats domāt, ka patiesais vardarbīgo gadījumu skaits ir lielāks, jo vecāki izlēmuši par gadījumiem klusēt. „Tas ir pareizi, ka tiek iesniegtas sūdzības, jo jebkura izglītības iestāde strādā, lai nodrošinātu bērnam visu to labāko, it sevišķi drošību, un vecāks ir tiesīgs pieprasīt kvalitāti,” uzsver Millere.
Pamani vardarbību pret savu bērnu arī tad, ja viņš klusē –
Lai gan vairums bērnu par pāridarījumu neklusēs, psihologa ieteikumi, kā pamanīt, ka kaut kas tomēr nav kārtībā –
• Bērns pārnācis mājās ar brūcēm, saplēstu apģērbu
• Mainījies emocionālais noskaņojums- bērns ir dusmīgs, bailīgs, ierāvies sevī
• Bērns ir nemierīgs, kašķīgs
• Rodas nevēlēšanas doties uz bērnudārzu
• Ieraugot audzinātāju, rodas baiļu sajūta, nevēlēšanās palikt bērnudārza telpās
