Aizvien vairāk Latvijas bāreņu tiek adoptēti uz ārzemēm
Ārvalstu adoptētāji šogad adoptējuši 63 bērnus līdz deviņu gadu vecumam un 40 desmit līdz 18 gadus vecus bērnus.
Sabiedrība

Aizvien vairāk Latvijas bāreņu tiek adoptēti uz ārzemēm

Jauns.lv

Labklājības ministrija (LM) šogad izsniegusi atļaujas 103 bērnu adopcijai uz ārvalstīm, bet 70 bērni adoptēti tepat Latvijā, liecina ministrijas apkopotā informācija.

Aizvien vairāk Latvijas bāreņu tiek adoptēti uz ār...

Pērn no janvāra līdz jūlija beigām uz ārzemēm tika adoptēti 62 bērni, bet Latvijā - 70, kas nozīmē, ka adoptēto skaits šogad ir pieaudzis par 41 bērnu.

Šobrīd reģistrā ir ziņas par 1385 bērniem, kuriem vēl jāmeklē adoptētāji. Lielākā daļa jeb 917 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā joprojām adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt jaunākus bērnus - 64 šogad adoptētie bērni ir vecumā līdz deviņiem gadiem, bet seši - vecumā no desmit līdz 18 gadiem.

Savukārt ārvalstu adoptētāji šogad adoptējuši 63 bērnus līdz deviņu gadu vecumam un 40 desmit līdz 18 gadus vecus bērnus.

Šobrīd adopcijai ir pieteicies 101 adoptētājs no Latvijas un 55 ārvalstu adoptētāji. No visiem adoptējamiem bērniem 647 var adoptēt uz ārvalstīm, bet 393 bērni to nevēlas, vai arī viņu brāļi vai māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumā.

Tie bērni, kas tiek adoptēti uz ārzemēm, pārsvarā ir ar ļoti smagām veselības problēmām vai garīgu atpalicību.
Tie bērni, kas tiek adoptēti uz ārzemēm, pārsvarā ir ar ļoti smagām veselības problēmām vai garīgu atpalicību.

Latvijā pārsvarā adoptē ļoti mazus bērniņus, pārsvarā zīdaiņus, turklāt bez veselības problēmām vai garīgās atpalicības, intervijā sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Savukārt tie bērni, kas tiek adoptēti uz ārzemēm, pārsvarā ir ar ļoti smagām veselības problēmām vai garīgu atpalicību, paskaidroja Jansons. Tiesībsargs arī norādīja, ka pārsvarā tie bērni, kurus adoptē ārzemnieki, ir vecāki - desmit līdz 16 gadu veci.

"Adopcija no juridiskās aizsardzības viedokļa bērnam ir visdrošākā, jo bērns nonāk ģimenē, viņš ir ģimenes loceklis. Tas ir līdzīgi kā jebkurš bērns, kas ir piedzimis savā bioloģiskajā ģimenē, ir savas ģimenes un valsts aizsardzībā ar visām no tām izrietošajām sekām, piemēram, mantošanas tiesībām. Arī no praktiskā viedokļa tā ir labākā izvēle. Jā, institūcijā varbūt viņš tiek aprūpēts, bet viņa nākotne ir diezgan skaidri saskatāma – no vienas institūcijas viņš, visticamāk, nonāks nākamajā, un tad, kad sasniegs pilngadību, nonāks sociālās aprūpes centrā," klāstīja Jansons.

2012.gadā Latvijā kopumā adoptēti 254 bērni, tostarp vairāk nekā puse jeb 144 uz ārvalstīm.

Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2012.gadā valsts programmā bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai realizējusi apmācības 78 jaunajām audžuģimenēm. Lai sniegtu psiholoģisku un metodisku atbalstu audžuģimenēm, izveidotas 167 atbalsta grupas un nodrošinātas 2484 psihologa konsultācijas.

LETA, BNS/Foto: shutterstock