Noslīkušo skaits nemitīgi aug, bet peldēšana skolās nav obligāta

Pretēji Ziemeļvalstu pieredzei, kur peldēšanas stundas ir viens no izglītības sistēmas obligātajiem priekšmetiem pamatskolās, Latvijā peldēšanas apmācība skolās nav obligāta. Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Somijā mācību programma paredz, ka, beidzot piekto klasi, peldēt ir jāmāk jebkuram skolēnam šajā vecumā. Tiek mācīts arī tas, kā rīkoties ārkārtas situācijās ūdens tuvumā. Pie mums šādas prakses nav. Diemžēl arī tehniskais nodrošinājums nav tādā līmenī, lai peldēt skolā varētu mācīties jebkurš Latvijas skolēns. Pēc Sporta bāzu reģistra datiem, Latvijā ir 54 sporta kompleksi, vai peldbaseini, kuros iespējams nodarboties ar peldēšanu, turklāt ne visi peldbaseini atrodas skolu teritorijā. Tas uz kopējo izglītības iestāžu skaita, ir niecīgs cipars.

Tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati liecina – šogad līdz 1. augustam noslīkuši 15 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Pieci no tiem bijuši vecumā no 1 – 10 gadiem, tātad – pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērni. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša teic, bērni visbiežāk slīkst tieši piemājas dīķos, un parasti tie ir pirmskolas vecuma bērni.

Peldēt Latvijas skolās mācīt nav obligāti

Valsts Izglītības satura centrā apstiprina, ka izglītības programmā obligātās peldēšanas apmācības nav paredzētas, taču izglītības iestādei ir izvēles iespējas – atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes tehniskajam nodrošinājumam var izvēlēties – slēpošanu, slidošanu, vai peldēšanu.

Lai gan praktiskas iespējas iemācīties peldēt nav visiem Latvijas skolu audzēkņiem, teorētiskas apmācības par drošību uz ūdens tiekot pasniegtas. „Valsts Izglītības satura centrs divas reizes gadā organizē Drošības nedēļu, arī šogad tēma bija drošība pie ūdens,” apstiprina Izglītības satura centra pārstāve Diāna Ļaha.

Diskusijas par obligātu peldēšanas nodarbību ieviešanu skolās izskanējušas ne reizi vien, taču joprojām bez rezultātiem. VISC gan piebilst, ka atzinīgi vērtējamas tās pašvaldības, kuras, izmantojot savus un ERAF līdzekļus, ir uzcēlušas baseinus pie pirmskolas un vispārējas izglītības iestādēm, un veic peldētapmācības nodarbības.

Peldēšana kā izvēles priekšmets, bet bērni to apmeklēt izvairās

Sporta pedagogs un peldēšanas treneris Indars Mucenieks, kurš vada arī peldēšanas nometnes un trenē Jēkabpils novada bērnus peldēšanā atzīst – „Obligātās peldēšanas stundas Latvijas skolās būtu pat ļoti atbalstāmas, tikai tehniskā nodrošinājuma dēļ tas šobrīd nav iespējams.”

Mucenieks stāsta, ka tas noteikti spētu mainīt situāciju, uzlabojot statistiku, taču ne visur peldēšanas stundas ir iespējamas. Viņš arī piebilst – tur, kur šādas iespējas ir, būtu muļķīgi tās neizmantot.

„Domāju, tas ietekmētu jauniešus, kuri, nonākot pie ūdenstilpnes varbūt arī atcerētos peldēšanas stundās mācīto – vispirms izpētīt ūdenstilpni, nelēkt svešās vietās. Lai gan daudziem tas šķitīs pašsaprotami, citi, kuri nekad to nav mācījušies, tik tiešām to var arī neiedomāties.”

Lai gan drošības instruktāža arī par to, kā uzvesties ūdenstilpņu tuvumā, skolās tiek pasniegta no gada uz gadu, ne vienmēr skolēni tik vispārīgo teorētisko izklāstu ievēro arī dzīvē. Mucenieks atzīst – „Bērns knapi spēj noturēties virs ūdens un labi, ja nopeldēt piecus līdz desmit metrus, bet viņš uzskata, ka prot peldēt. Īstenībā viņš pēc šiem desmit metriem sevi vairs nespēj kontrolēt, un var sākt slīkt.”

„Es noteikti atbalstītu obligātās peldēšanas stundas Latvijas skolās, jo tagad arī mūsu novadā skolēniem ir izvēle – apmeklēt peldēšanu, vai ne. Un tie bērni jau nenāk, ja pirmās, otrās klases nāk aktīvāk, tad vecāku klašu skolēni vispār neapmeklē baseinu,” piebilst Mucenieks.

Svarīgāk par praktiskām iemaņām teorētiskas zināšanas

Latvijas pludmales glābēju asociācijas pārstāvis Pēteris Pētersons portālam Kasjauns.lv stāsta, ka jau gadiem tiek runāts par to, ka Latvijas skolās būtu vajadzīgs informatīvs darbs ar bērniem par to, ko drīkst, un ko ne, uzturoties pie ūdenstilpnēm, taču joprojām nekas nav mainījies. „Informatīvs darbs ir nepieciešams, tas palīdzētu arī pieaugušajiem, jo, iespējams, savus bērnus tie klausītu vairāk. Ja bērns ņems tēti aiz rokas un teiks, ka tā darīt nedrīkst, jo to mācīja skolā, varbūt tētis arī sadzirdēs,” teic Pētersons.

Viņš dalās pieredzē arī ar Vāciju, kur bērnu izglītošana par to, kā uzvesties ūdens tuvumā, tiek ieaudzināta jau no bērnu dārza vecuma. Taču, tas nav viena gada darbs. „Ja šogad ieviestu obligātu peldēšanas mācību, tas nenozīmētu, ka nākamgad tāpēc slīktu mazāk. Rezultātu varbūt varētu apzināt pēc trim gadiem. Turklāt, nezinu, vai svarīgi mazam bērnam būtu iemācīt peldēt pāris metrus uz priekšu, jo tik pat labi bērns var nopeldēt šos divus metrus, bet atpakaļ netikt. Svarīgāk būtu iemācīt ko drīkst, bet ko ne. Piemēram, mēs mācām, ka dziļāk par plecu līniju ūdenī nevajadzētu atrasties.”

Rīgas skolās peldēt māca visiem otrklasniekiem

Kamēr ne visās Latvijas pilsētās skolās ir iespēja apmeklēt peldbaseinu, jo gluži vienkārši, citur tā nav, Rīgas skolu skolēniem peldēt prasmju mācīšana tiek nodrošināta. Protams, ne visās Rīgas skolās pieejams peldbaseins, tāpēc tiek slēgta vienošanās ar blakus skolām, vai sporta kompleksiem, kuros šādas iespējas ir.

„Katru nedēļu Rīgas bērniem tiek nodrošināta papildus sporta stunda, kurā tiek dota iespēja apmeklēt peldbaseinu. Peldēšanas stundas tiek pasniegtas visiem Rīgas 2. klašu skolēniem, tiesa gan tās nav obligātas, tāpēc vecākiem ir tiesības izlemt – laist savu bērnu peldēt, vai ne,” teic Rīgas Domes Sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Viņa atzīst, ka peldēšanas stundas nav obligātas, un, ja bērnam ir bail no ūdens, vai kāda alerģija, neviens ar varu bērnu baseinā neraus.

Kasjauns.lv/ Foto: Evija Trifanova/LETA