Pašiem savs marsietis, Kursītes dubultniece un prezidenta kandidāte. "Vienotības" dīvainības

Taisnības labad jāsaka, ka šo varu „Vienotība” atkal var iegūt, jo daudziem vēlētājiem tieši šī partija būs „vienīgā iespēja”, ja viņi nevēlēsies savu balsi aizlaist pa vējam.

Partijas priekšvēlēšanu programma balstīta „drošībā, izaugsmē un pēctecībā”, un tā nepieļauj, ka kaut kas „Vienotības” līdzšinējā darbībā ir aizgājis greizi, jo tai ir „izpratne par profesionālu rīcību politikā”. Tā zina, ka ir radīti visi priekšnoteikumi, „lai Latvija pārliecinoši ieņemtu vietu attīstīto valstu saimē un tuvinātos vidējam ES labklājības līmenim”.

Kandidātu sarakstos ir gan pieredzējuši valsts un pašvaldību politiķi, par kuriem varētu sarakstīt grāmatu sējumus, gan arī viena otra citās jomās, ne tikai politikā, izcēlusies personība, kaut gan to nav sevišķi daudz, kā citām partijām. Vienotībniekiem ir gan savs marsietis un Janīnas Kursītes dubultniece, gan prezidenta kandidāte un pašvaldību līderi.

Visambiciozāk no visiem „Vienotības” sarakstā startējošiem politiķiem noskaņota, pēc visa spriežot, ir Solvita Āboltiņa, kura, pēc daudzu politikas vērotāju atzinuma pašlaik ir visietekmīgākais cilvēks Latvijas politikā. Pēc Valda Dombrovska aiziešanas uz Briseli viņa tiek uzskatīta par varenāku politiķi nekā Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjera Laimdota Straujuma. Pašlaik valsts otrā augstākā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja - Āboltiņa jau ir kopš 2010. gada, bet viņa nav atmetusi vēlmi kļūt arī par pirmo personu valstī.

Nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas paredzētas nākamgad vasaras sākumā un jau vairākus gadus tiek runāts, ka par valsts pirmo personu vēlas kļūt tieši Āboltiņa. Viņa ir nolikusi ambīcijas kļūt par eirokomisāri un nu tēmē uz Latvijas valsts pirmās personas statusu. Ja „Vienotība” gūs pārliecinošu atbalstu arī šajās Saeimas vēlēšanās, kā tas jau bijis gan iepriekšējās Saeimas, gan Eiroparlamenta vēlēšanās, tad šāds scenārijs ir iespējams.

Āboltiņa, kura 1981. gadā beigusi Rīgas 5. vidusskolu un 1986. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, visu laiku ir kāpusi pa politiskās karjeras kāpnēm. Pirms politiskās darbības sākuma viņa strādājusi ārlietu dienestā un kopš 1995. gada vadījusi Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, vēlāk no „Jaunā laika”, kas pēcāk iekļāvās „Vienotībā”, ievēlēta Saeimā, kā arī kļuvusi par tieslietu ministri Kalvīša valdībā.

Bet ne tikai viņas politiskās ambīcijas ir bijušas uzmanības centrā, arī viņas uzvedība un izskats pelnījis ievērību. Vislielāko uzmanību izpelnījusies viņas rudā matu krāsa, kas viņu vienam otram licis dēvēt gan par „ugunīgo Solvitu”, gan „rudo kardināli”. Viņa arī izslavēta ar savu fanošanu par hokeju, kas gan ne vienmēr nācis par labu. Tieši pirms diviem gadiem Āboltiņa nepatīkamus mirkļus piedzīvoja „Arēnā Rīga”, kad viņa pasniedza balvas „Latvijas dzelzceļa” kausa izcīņas hokejā turnīra labākajiem spēlētājiem. Tiklīdz „Vienotības” politiķe parādījās laukumā, tā fani pamatīgi viņu izsvilpa. Āboltiņu nav saudzējuši arī citi. Piemēram, modes mākslinieks Dāvids viņas stilu nodēvējis par vulgāru.

Kaut arī Āboltiņa zina, ka viņa minēta kā potenciāla Valsts prezidenta amata kandidāte, viņa teic, ka „pašlaik tas nav aktuālākais jautājums”, viņa arī turpmāk samierinātos ar valsts otrās amatpersonas amatu. Viņa intervijā TV raidījumam „900 sekundes” norādījusi, ka pēc Saeimas vēlēšanām ir gatava Saeimas spīkeres amatu ieņemt atkārtoti.

Pašiem savs marsietis – Pauls Irbins

Kā jau sevi cienošai varas partijai pienākas, „Vienotība” nav aizrāvusies ar slavenu skatuves mākslinieku vai sportistu vervēšanu un iekļaušanu vēlēšanu listēs. Tomēr viens otrs uzvārds ir atpazīstams ne tikai politikā. Piemēram, Rīgas sarakstā startē pazīstamā baletdejotāja un horeogrāfe Lita Beire.

Toties kāda cita kandidāta uzvara šajās vēlēšanās kādam citam redzamam Latvijas politiķim varētu atņemt marsieša palamu, jo „Vienotības” sarakstā ir īsts potenciālais marsietis.

Šķietami nereālā projekta „Mars One” mērķis ir līdz 2023. gadam uz Marsa izveidot cilvēku apmetni, 10 līdz 15 gadu laikā nosūtot uz Marsu vairākus brīvprātīgos, kas veidotu tur pastāvīgu cilvēku apmetni bez atgriešanās iespējām uz Zemi. Irbins Latvijā ir izveidojis trīs bērnu zinātnes centrus – „Z(in)oo” Cēsīs, „Zili brīnumi” Rīgā un „Lielvārdi” Lielvārdē un tagad ir gatavs pamest savus lolojumus un ģimeni, lai aizceļotu uz Marsu. Vidzemes vēlētājiem šajā gadījumā būtu jāizšķiras, vai viņi vēlas savu balsi atdot par partiju, kuras sarakstā ir cilvēki, kuri izteikuši vēlmi pamest ne tikai Latviju, bet arī planētu Zeme un atstāt mūs visus sūrā likteņa varā.

Dīvainā Janīnas Kursītes dubultošanās

„Vienotība” nav bijusi pasargāta arī no citu partiju ikdienišķām nedienām un pārbēdzējiem. Tā jūnijā no Saeimas „Vienotības” frakcijas izstājās trīs sabiedrībā pazīstami deputāti – arhitekte Inguna Rībena, matemātiķis Andris Buiķis un folkloras un tautas tradīciju pētniece un kopēja Janīna Kursīte-Pakule. Rībena un Kursīte-Pakule tagad iestājušās Nacionālajā apvienībā un no tās saraksta kandidē 12. Saeimas vēlēšanās. Komentējot savu aiziešanu no politiskā spēka, Rībena norādīja, ka „Vienotība” cenšas apvienot sevī pārāk plaša idejiskā spektra politiķus.

Vispopulārākā no šīs trijotnes ir Kursīte-Pakule, kuru daudzi atpazīst un kuras konsekventā stāja arī garantējusi viena otra atbalstītāja piesliešanos „Vienotībai”. Protams, ka vienotībniekiem Kursītes-Pakules „nodevība” sit pa kanti un viņi izprātojuši viltīgu gājienu, kas var pamatīgi apmulsināt vienu otru vēlētāju.

„Vienotības” Latgales listē ar 8. numuru ierakstīta Janīna Kursīte. Tā nav Kursīte – Pakule, bet gan viņas vārda māsa – Daugavpils domes deputāte, pašvaldības kultūras un izglītības komitejas vadītāja.

Janīna Kursīte-Pakule par savas vārda māsas iekļaušanu „Vienotības” sarakstā ir pārsteigta. Viņa presē izteikusies: „Tā, protams, neesmu es! Neticu nejaušībām. Politikā šādas sakritības ir reti iespējamas.” Kursīte-Pakule uzskata, ka šāda vienotībnieku rīcība ir viltība, lai pievilinātu vēlētājus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka līdz šim viņa par savu politisko vārda māsu neko nav dzirdējusi – Daugavpils Kursīte neesot manīta ne „Vienotības” pasākumos, ne arī redzēta partijas birojā.

Saeimas „Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan atspēko visus pārmetumus. Daugavpils Kursītei arī nemaz nebūtu jāgrozās par „Vienotības” Rīgas biroju, jo viņa ir no Daugavpils mēra Jāņa Lāčplēša vadītās Latgales partijas, ar kuru sadarbojas „Vienotība”. Bet sarakstā viņa iekļauta tādēļ, ka ir Latgalē atpazīstams cilvēks.

Par „Vienotības” sarakstu lokomotīvēm var runāt gari un plaši, tās ir sabiedrībā pazīstamas personas. Vēlētājam šajā gadījumā jāizšķiras, vai viņš grib savu balsi atdot par varas esošo „veiksmes stāstu”.

Rīgas saraksta līderis ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vidzemē – premjere Laimdota Straujuma, Kurzemē – Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Latgalē – satiksmes ministrs Anrijs Matīss, bet Zemgalē – Saeimas deputāts Jānis Reirs.

„Vienotības” sarakstos piecos vēlēšanu apgabalos visā Latvijā kandidēs 115 deputātu kandidāti, viņu vidū – seši Ministru kabineta locekļi, 24 Saeimas deputāti, 16 reģionālo sadarbības partiju virzīti kandidāti, pieci Latvijas pilsētu un novadu priekšsēdētāji un 19 pašvaldību deputāti. Starp pilsētu mēriem, kuri kandidē „Vienotības” sarakstā, var minēt Inesi Boķi no Valmieras, Jāni Šulcu no Tukuma un Aldi Adamoviču no Preiļiem.

Hokeja līdzjutēji nežēlīgi izsvilpj Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (no 1.55 min.)