Speciālisti skaidro, kādā formā no Krievijas atnākusī "nāves spēle" darbojas pie mums
No Krievijas nākusī "nāves spēle", kurā pusaudžiem jāizpilda dažādi uzdevumi jeb izaicinājumi, galvenokārt nodarot sev miesas bojājumus, un beigās prasīts izdarīt pašnāvību, izraisījusi lielu ažiotāžu Latvijā. Tomēr policija uzskata, ka Latvijā patlaban jūtama tās atbalss, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
"Aizvien vairāk jauniešu iesaistās dažāda rakstura savstarpējā privātā sarakstē, viens otram dod uzdevumus, principā dara to pašu, kas būtu šajā it kā spēlē. Bet tie uzdevumi, protams, ir citi. Pēc mūsu aplēsēm, tas, ko mēs redzam, tas ir uzņēmis tādu milzīgu apgriezienu. Protams, tie uzdevumi nav bīstami, bet tiek mēģināts atkārtot šo pašu spēles momentu," skaidroja Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Policijas ieskatā uzdevumi ir samērā nevainīgi, tomēr bažas raisa spēles masveidība. Dažās slēgtās grupās iesaistīts līdz 250 bērniem, pārsvarā 14-15 gadus veci.
Drošāka interneta centra redzeslokā katru nedēļu nonāk vairāki desmiti fotogrāfiju sociālajos tīklos "Instagram" un "WhatsApp" ar grieztām rokām, kājām un citām ķermeņa daļām. Bet pagaidām izskatās, ka tās nav uzņemtas Latvijā.
"Tās, ko mēs esam redzējuši, izskatās tādas, kas ir nākušas no Krievijas kontiem. Pagaidām tā ir ļoti milzīgas intereses izraisīta aktivitāte," vērtēja centra vadītāja Maija Katkovska.
Sanktpēterburgā jau pagājušajā gadā apcietināts "nāves spēles" grupu moderators sociālajā vietnē "VKontakte" Filips Budeikins, kurš noveda līdz pašnāvībai vismaz 15 pusaudžus. Jaunietis pats cieš no bipolāriem jeb maniakāli depresīviem traucējumiem, jo bērnībā viņu situsi māte un brālis.
Gan Drošāka interneta centrs, gan VP nonākuši pie slēdziena, ka pašlaik nāvējošā "izaicinājumu spēle" eksistē pašplūsmā, jo administratoru tajā nav.
"Tā īsti tādas noziedzīgas grupas, kas bērniem liek to darīt, nav. Drīzāk tas ir tā, ka tie, kas jūtas slikti, slēgtās grupās apvienojas, viens otram savas sajūtas stāsta, ko viņi varētu sev izdarīt, ka viņi varētu pašnāvību uztaisīt un nu tad gan visi redzēs. Tad viņi sāk griezt rokas, liek fotogrāfijas. Drīzāk tā, ka vienaudži uzkurina savā starpā viens otru," secina Katkovska.
Līdzīgi norāda VP pārstāvis Rinkevics. Policija esot pārbaudījusi arī gadījumus, kad ticis draudēts, taču secināts, ka tie ir bijuši vienaudži, kuri to darījuši ļaunu motīvu vadīti vai gribējuši pajokot. Nevienas trešās personas, neviena pieaugušā cilvēka, kurš organizēti dotu uzdevumus bērniem nodarīt sev miesas bojājumus, nav bijis.
Policija arī noliedz agrāk izskanējušo informāciju, ka ar "izaicinājumu spēli" varētu būt saistīts divu pusaudžu mēģinājums nolēkt no pamestās "Radiotehnikas" ēkas.
Tomēr Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki aicina skolas brīdināt bērnu vecākus par "nāves spēli". Piemēram, Rīgas Lietuviešu vidusskolas Vecāku padome rīkojās nekavējoties - visu klašu vecāki saņēma e-pasta SOS vēstules ar aicinājumu pārrunāt ar savām atvasēm iespējamos draudus.
"Mums ir jākomunicē ar saviem bērniem. Un tajā brīdī, kad mēs runāsim, mēs zināsim, ko domā mūsu bērns, ar ko nodarbojas mūsu bērns, tad mēs arī laicīgi varēsim prognozēt sekas," skaidroja Rīgas Lietuviešu vidusskolas Vecāku padomes priekšsēdētāja Rudīte Veitmane.
Kā norāda raidījums, interneta vide piedāvā pusaudžiem ļoti daudzus izaicinājumus, kas var būt bīstami veselībai un dzīvībai. No vienas puses, par tiem labāk nestāstīt, lai kāds nemēģinātu tos izpildīt. No otras - labāk informēt, lai brīdinātu.
Piemēram, kanēļa izaicinājumā pusaudzim jāapēd karote sausā kanēļa, taču tas var aizsprostot elpceļus un novest līdz aizsmakšanai. Vēl viens triks - iebāzt mutē spuldzīti, taču bez ārsta palīdzības to vairs nav iespējams izņemt ārā. Ziemā parādījās vēl sniega un sāls izaicinājums, kuru izpildot bērni apsaldē audus un var gūt spēcīgus neatgriezeniskus ādas un muskuļu bojājumus.
Lai pasargātu pusaudzi, speciālisti iesaka veidot ar viņu labas, uzticamas attiecības. "Runāt ar bērnu. Izstāstīt, ka šādas kustības un spēles ir manipulējošas un izmanto tādu bērnu nespēju sava vecuma dēļ kritiski izvērtēt tās ziņas, to informāciju, kas nonāk viņu rīcībā," norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Dace Āķe.
Tas, ka pusaudži apvienojas grupās, ir normāli, skaidro psihologi. Bet katra bērna spējas nepadoties šaubīgiem izaicinājumiem mammām un tētiem ir jāvērtē individuāli.
Un vēl jāņem vērā tas, ka pusaudžiem ir raksturīgi pārbaudīt saņemtās informācijas patiesumu, tāpēc lieku reizi labāk neminēt spēļu vai kustību nosaukumus vai atslēgvārdus. Tas gan vairs neattiecas uz "nāves spēli", par kuru informācija un dažādi atslēgvārdi, piemēram, "Zilais valis", jau ir aizgājuši plašumā.
Šonedēļ Drošāka interneta centrs nāca klajā ar sešiem padomiem vecākiem, kā pasargāt bērnu no šīs spēles. Par aizdomīgiem kontiem gan pusaudži, gan pieaugušie aicināti ziņot sociālo tīklu administrācijai, Drošāka interneta centram vai policijai.
Cīņā ar "Zilo vali" Drošāka interneta centrs sadarbojas arī ar Bulgārijas un Rumānijas kolēģiem. Šajās valstīs ir konstatēti spēlē iesaistīto pusaudžu pašnāvības gadījumi.
Tikmēr raidījuma aptaujātie jaunieši atzinuši, ka spēles aicinājumus neuztver nopietni un arī dēvē to par bezjēdzīgu.
"Nu, cilvēkiem nav, ko darīt. Jauniešiem jau ir tā - ai, apnicis dzīvot, vecāki "galīgi garām". Tad viņi izdomā uzspēlēt. Nu, es domāju, ka tas ir reāli "sviests". Es skatījos internetā, es lasīju, bet es nevēlos tajā piedalīties. Un nevienam neiesaku," teica 8.klases skolnieks Gabriels. Savukārt 8.klases audzēkne Emīlija pieļauj, ka tiem, kas spēlējas ar jauniešiem, pašiem ir kaut problēmas.
