Vecie gāzes baloni Latvijas virtuvēs - bumba ar laika degli

Veci gāzes baloni, iespējams, ir lielākais un biežākais cēlonis gāzes noplūdei, kuras rezultātā rodas eksplozija, taču savu lomu te spēlē arī Ekonomikas ministrijas savulaik pieņemtie grozījumi, ka gāzes balonu pievienošanu var veikt katrs iedzīvotājs pašrocīgi, neizmantojot profesionāļu palīdzību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) teic, ka arī cilvēku kļūdas, pievienojot gāzes balonus, var būt pamats eksplozijai.

VUGD pārstāve Inga Vetere uzsver, ka nelaime var notikt arī cilvēka neuzmanības dēļ, ne vien tehnisku nepilnību gadījumā, tādejādi viena cilvēka kļūda var izraisīt traģēdiju visā mājā. Līdzīgi noticis Stendes ielā, lai gan izmeklēšana turpinās, un oficiālas versijas par gāzes noplūdi no balona vēl netiek izteiktas, cietušie kaimiņi stāsta – vīrietis, kura dzīvoklī sprādzis gāzes balons, nelaimes brīdī gulējis, iespējams aizmirsis aizgriezt gāzi, kā rezultātā nelaime izcēlusies. Stendes ielas nama iedzīvotājiem paveicies – viņi visi tikuši cauri ar vieglākām vai smagākām traumām, un krietni izpostītas viņu mājvietas, taču sekas varēja būt arī letālas. Nelaime rosinājusi rīkoties arī atbildīgos dienestus. Ekonomikas ministrija sola, ka jau no nākamā gada vecie gāzes baloni no apgrozības tiks izņemti.

Līdzīgi kā Stendes ielā, šogad noticis vairākos namos. Gada sākumā Engures privātmājā gāzes eksplozijā cieta māte un meita, gūstot sejas un ķermeņa apdegumus. Pirms četriem mēnešiem gāzes eksplozijā kādā Liepājas namā cieta septiņi cilvēki, tai skaitā mazi bērni. Taču augusta sākumā traumas, mainot gāzes balonu, guvis 25 gadus vecs vīrietis, gūstot nopietnus roku, sejas un elpceļu apdegumus. Šā paša gada pavasarī gāzes balons sprādzis arī kādā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta dzīvojamajā namā, kā rezultātā bojāta dzīvojumā māja. Šādus piemērus varētu uzskaitīt vēl desmitiem – gāzes balonu sprādzienu rezultātā radītie postījumi notiek bieži.

Jaunajā likumā gāzes balonus pievienot būs piegādātāja uzdevums

Pat cilvēks, kurš simtiem reižu mainījis gāzes balonu, var pieļaut neuzmanību, kuras rezultātā iespējama nelaime, atgādina Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā, kas reiz pieņēmusi likuma grozījumus par to, ka gāzes balonu katrs var pievienot pašrocīgi, teic, ka gāzes balona pievienošanas procesā nav veicamas tādas darbības, kas prasītu īpašu profesionālu pieredzi. „Prasības un gāzes balonu pievienošanas kārtība ir viegli saprotamā veidā norādīta instrukcijā, tajā nav ietvertas tādas prasības, ko vidusmēra patērētājs nespētu izpildīt. Gāzes balonu tirgus funkcionē brīvā tirgus apstākļos un, kaut gan tā nav obligāta prasība, jau šobrīd gāzes balonu tirgotāji par atsevišķu samaksu piedāvā pakalpojumu, kas sevī ietver gan gāzes balonu piegādi, gan arī uzstādīšanu,” skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa – Voravko.

Savukārt jaunajā gāzes balonu aprites regulējumā būšot noteikts pienākums gāzes balonu tirgotājiem nodrošināt gāzes balonu piegādāšanas un uzstādīšanas pakalpojumu. Tāpēc riska līmenis, kas saistīts ar gāzes balonu pievienošanu, tikšot samazināts līdz minimumam. Taču apgalvojums, ka gāzes baloni būtu nedroši, pat bīstami, esot nepatiess. Ja tie atbilstot izvirzītajām prasībām un tiek lietoti atbilstoši sniegtajiem norādījumiem, riska iespējamība esot visai minimāla, teic Ekonomikas ministrijā.

Par Padomju laikos ražotu gāzes balonu nomaiņu un pilnīgu to likvidēšanu tiek runāts jau pāris gadu, bet nekas nav mainījies, un cilvēki savās saimniecībās Padomju laikos ražotos gāzes balonus izmanto joprojām. Nu solīts, ka no 2015. gada 1. janvāra spēkā stāsies likums, kas ierobežos veco gāzes balonu izmantošanu, jo daudzi no tiem neatbilst Eiropas Savienības prasībām, ir nolietoti un nedroši.

Ekonomikas ministrijā apstiprina, ka ES prasībām neatbilstošus, tai skaitā arī Padomju laiku balonus, aizliegts uzpildīt un tirgot būšot, sākot ar 2015. gada 1. janvāri.

Savukārt gāzes piegādes kompānijā „Intergaz” skaidro, ka jaunie gāzes baloni būtiski atšķiršoties no agrākajiem, proti, atšķirība būs gan krāsā, gan marķējumā, kur plāno norādīt piederību konkrētai gāzes piegādes kompānijai. Gāzes balonu pilnīgu izņemšanu no aprites nodrošināt nav iespējams, jo daudzās saimniecībās nav pieejas dabas gāzei, kā rezultātā cilvēki ir spiesti izmantot gāzes balonus.

Arī SIA „Latvijas propāna gāze” pārstāvis Aleksejs Margevics stāsta, ka gāzes balonu nomaiņu kavējušas izmaksas, proti, nomaiņa saistīta ar lieliem kapitāla ieguldījumiem, un komersanti tam nav bijuši gatavi. Taču viņš atzīst, ka jaunā tipa baloni būs drošāki. „Jaunie baloni atbilst Eiropas direktīvai par pārvietojamām spiedieniekārtām, un ir ES prasībām atbilstoši testēti. Tiem ir drošāka noslēgarmatūra ar spiediena drošības vārstiem, un to konstrukcija pasargā no iespējamajiem bojājumiem gadījumos, ja balons krīt.” Jautājot, vai gāzes balonus tomēr nevajadzētu uzstādīt profesionāļiem, nevis katram pašrocīgi, viņš teic, ja lietotājs seko balonam pievienotajai instrukcijai, tad problēmām nevajadzētu rasties. „Visi legālie tirgotāji piedāvā tādu instrukciju, un bezmaksas izsniedz jaunu blīvi balona pievienojumam patērējošai iekārtai.”

Margevics gan atzīst, ka gāzes balonu eksplozijas skaitu veicina tā sauktie nelegālie baloni, kuri pēc „Latvijas propāna gāze” prognozēm veido pat 30% no kopējā gāzes balonu tirgus. „Latvijā ir nopērkami arī baloni, kuri tiek „vilkti” pāri Krievijas un Lietuvas robežām, bagāžniekos un slēgtos furgonos. Tā ir būtiska problēma, jo tie ir tie paši PSRS laika baloni. Melntirgotāji bez rūpēm maina balonu taru pretī saņemot nedrošus balonus,” stāsta Margevics.

Apritē vēl 501 vecā tipa gāzes balons

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kura uzdevums ir kontrolēt gāzes balonu tirgu, stāsta, ka šobrīd apritē ir 501 vecā tipa gāzes balons. „Mūsu skatījumā šie baloni ir gan tehniski, gan morāli novecojuši un rada risku to lietotājiem. Savukārt nelaimes cēloņi var būt dažādi, gan prasībām neatbilstošs balons, gan neatbilstoša to uzstādīšana, uzpildīšana vai transportēšana,” aptirpina PTAC pārstāve Ilze Žunde.

Viņa stāsta, ka balonu periodiskās tehniskās pārbaudes tiek veiktas vienu reizi 10 gados, bet jautājums par balonu uzstādīšanu joprojām nav regulēts, un principā to var veikt jebkurš.

2014. gadā pirmajā pusgadā PTAC vecis 22 pārbaudes, kuru ietvaros tika konstatēti 123 normatīvo aktu prasībām neatbilstoši gāzes baloni. 118 no tiem izņemti no tirgus aprites.

Pirms gāzes balona pirkšanas un pašrocīgas pievienošanas, VUGD un SIA „Latvijas propāna gāze” iedzīvotājus aicina ievērot dažas drošības prasības.

•    Gāzes balonus iegādāties tikai oficiālās tirdzniecības vietās

•    Iegādāties tikai tādu gāzes balonu, uz kura redzams uzpildītāja logo

•    Obligāti jābūt noplombētam balona ventilim

•    No tirgotāja jāpieprasa pirkuma čeks, garantijas talons un viena bezmaksas blīve

•    Nenovietot gāzes balonu pie gāzes plīts tuvāk par 50cm

•    Pirms balona pievienošanas jāpārliecinās, ka gāzes aparāta degļi ir aizvērti

•    Gāzes balonu kategoriski aizliegts pievienot pašdarinātām ierīcēm