Deltaplāni biedē Rīgas iedzīvotājus, lidinoties virs pilsētnieku galvām

Amatieru lidināšanās virs Rīgas centra ir pierasta lieta. Gandrīz ik pārdienu gaisā redzams deltaplāns, privātā lidmašīna vai paraplāns. Iepirkšanās portāli un dāvanu servisi bīstamo izklaidi popularizē, solot par nieka 40 eiro gūt īpaši asas izjūtas. Tikmēr citās valstīs, piemēram, Somijā šāda lidināšanās gaisā nav atļauta, stāsta Helsinku iedzīvotāja, kura deltaplānu lidināšanos virs cilvēkiem pārblīvētā pilsētas centra novērojusi, ciemojoties Rīgā. Viņa neslēpj, ka Somijā amatierlidotājiem ar saviem aparātiem ir liegts lidināties virs pilsētas, jo tas nav droši. Lai gan, notiekot nelaimei, apdraudēti var būt desmitiem cilvēku, Rīgā šādas izklaides neierobežo. Lidināšanās ir atļauta ne vien tam paredzētās vietās, kas būtu loģiski, bet pat virs vecpilsētas, kuru ik dienu apmeklē cilvēku tūkstoši. Lidojuma būtība šajā gadījumā nav vien asas izjūtas, dāvanu servisi „spēlē” arī uz estētisko baudījumu, proti, pilsētas ainavām. Par drošību gan neviens nerunā...

Nelaimes pēdējo gadu laikā gana daudz

Latvijas mazās aviācijas vēsturē katastrofu bijis daudz. Skaļākais deltaplāna avārijas gadījums notika 2010. gadā, kad, koku galotnēs iekrītot lidaparātam, gāja bojā tā pasažieris - režisors Kristaps Streičs. Pilots negadījumā guva savainojumus. Tieši pirms gada septembrī, avarējot deltaplānam Tukumā, slimnīcā nomira deltaplāna pilots. Par laimi, neviens cits nelaimē necieta. Policija ziņoja, ka amatierlidotājs lidinājies virs sava īpašuma, un lidošanas laikā iespējams pieļāvis būtiskas kļūdas. 2011. gada oktobrī pie Turaidas avāriju piedzīvoja Ādažu aviokluba mazā sporta lidmašīna "Savage"; abi lidmašīnā esošie vīrieši gājuši bojā. Pie Turaidas avarējušo Ādažu aviokluba lidmašīnu pilotējis pazīstamais uzņēmējs, autotirgotāja "Amserv Motors" līdzīpašnieks Gundars Vectirāns. 2011. gadā Daugavā iekrita deltaplāns, kā rezultātā divi cilvēki guva traumas, taču ne dzīvībai bīstamas. Citādi būtu, ja deltaplāns būtu nokritis uz kādas no pilsētas gājēju ielām.

Šogad mazās aviācijas avārijās Latvijā bojā gājuši jau divi cilvēki. Liepājā, avarējot civilajai lidmašīnai, bojā gājis tās pilots – pieredzējušais kaskadieru triku meistars, 1966.gadā dzimušais Gints Bubieris, bet vēl pavisam nesen – pirms trim mēnešiem Jelgavā mazizmēra lidmašīnas avārijā bojā gāja 45 gadus vecs vīrietis.

Gints Bubieris - Flights Unlimited

Sazinoties ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA), Kasjauns.lv noskaidroja, ka pēdējos gados negadījumu skaits tā sauktajā mazajā aviācijā nav sevišķi liels. Situācija vērtējama kā stabila, taču CAA direktors Māris Gorodcovs stāsta, ka lielākoties nelaimēs vainojams cilvēciskais faktors, nevis lidaparātu tehniskās problēmas.

„Tipiskākie avāriju iemesli ir pārgalvība, veicot akrobātiskus elementus zemā augstumā. Drošības ziņojumā par 2013. gadu konstatēts, ka visbiežāk avāriju iemesli saistāmi ar kontroles zaudēšanu pār gaisa kuģi.” Jautājot par tehniskajām problēmām lidaparātos, Gorodcovs atzīst, ka atceras vien divus gadījumus, kad lidaparāts kritis tehnisku problēmu dēļ, pārsvarā tas tomēr ir cilvēciskais faktors.

Interneta piedāvājumi lidināties gaisā virs galvaspilsētas - nelikumīgi

Lai gan interneta iepirkšanās portāli un dāvanu servisi ir pārpildīti ar piedāvājumiem lidināties virs Rīgas ar dažādiem lidaparātiem, Gorodcovs atklāj, ka piedāvāt šos pakalpojumus par samaksu publiskajā telpā ir klaja nelikumība. „Esam Saeimā jau iesnieguši grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tie, kas nebūs atjēgušies, tiks sodīti. Piedāvāt šādus pakalpojumus publiski ir nelikumīgi. Ja tas tiek piedāvāts kā komercpakalpojums, riskam tiek pakļauts potenciālais pasažieris, tāpēc šiem pakalpojumiem ir jānosaka paaugstinātas prasības – jābūt gan skaidrai atbildībai, pilota kvalifikācijai, drošībai. Problēma ir tā, ka pašlaik tam netiek pievērsta īpaši liela uzmanība.”

Jautājot par sodu sistēmu, viņš stāsta, ka pagaidām, kamēr vēl nav stājušās spēkā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, katrs gadījums izvērtējams atsevišķi, taču lielāks sods par pilottiesību ierobežojumu noteikts līdz šim vēl neesot. Taču, ja iedzīvotāji pamanījuši, ka virs viņu galvām lidinās kārtējais deltaplāns, paraplāns vai cita veida lidaparāts, un tā lidošanas augstums vērtējams kā zems, jebkurš ir aicināts par redzēto ziņot Civilās Aviācijas aģentūrā.

Savukārt, sazinoties ar vienu no kompānijām, kura interneta dāvanu servisā piedāvā lidojumus virs galvaspilsētas ar deltaplānu, noskaidrojam, ka viss tiekot darīts likuma robežās. Firma „Mavia” piedāvā izbaudīt lidojumu ar deltaplānu virs Rīgas ielām. Jautājot, vai pilotiem ir nepieciešamās apliecības, firmas pārstāvis stāsta, ka katrs pilots ieguvis deltaplāna vadīšanai nepieciešamo pilotapliecību Civilās Aviācijas aģentūrā. Tāpat netiekot pārkāpts noteiktais augstums, jo apdzīvotā vietā lidaparāts paceļoties pat 1500 pēdu augstumā.

Latvijā gaisa telpu strikti nekontrolē – lidot var visi, kam ir ar ko

Interesējoties par drošību, Gorodcovs stāsta, ka tīri teorētiski nelaimes gadījumā virs pilsētas lidojošs deltaplāns vai jebkurš cits gaisa kuģis var radīt draudus iedzīvotājiem, kas tajā brīdī atrodas uz zemes, tomēr, ievērojot noteiktās prasības par augstumu, kādā lidaparātam jāatrodas, briesmām nevajadzētu draudēt. „Virs apdzīvotām vietām minimālais augstums ir 1000 pēdas, bet ārpus pilsētas teritorijas - 500 pēdas. Lidaparātam jāatrodas planēšanas attālumā, lai dzinēja atteices gadījumā apdraudējumu nevienam neradītu,” stāsta Gorodcovs. Lai gan pašlaik Latvijas gaisa telpā nav striktu ierobežojumu un lidināties ar saviem privātajiem lidaparātiem var katrs, kurš ieguvis kaut amatierpilota apliecību, kur un kā pagadās lidot gan nedrīkstot (jāiesniedz lidojuma plāns, ja notiek ielidošana Rīgas lidostas gaisa telpā, kā arī gadījumā, ja šķērsota valsts robeža), taču nekādu noteikumu, kas aizliegtu lidināties virs pilsētām, Latvijā nav.